Jura Neikena Dikļu pamatskolā noslēgumam tuvojas vērienīgais ES Erasmus+ programmas projekts «Get Moving! Take part in the Future» par jauniešu iesaistīšanos valstī, novadā un pagastā notiekošajos procesos. Projekts ilgst 28 mēnešus no 2016. gada 1. septembra līdz 2018. gada 1. decembrim, tajā apvienojās sešas Eiropas Savienības dalībvalstis, lai kopīgi iesaistītu jauniešus dažādās aktivitātēs, veicinātu diskusijas un debates kā jaunu un inovatīvu metodi izglītojošā darba organizēšanai skolās.

Šogad labi pazīstamais projekts Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa ir mainījis savu nosaukumu un turpmāk sauksies Ziemeļvalstu literatūras nedēļa.

Rīgā, Latviešu biedrības nama Baltajā zālē, notika BJC «Skolēnu pils», Rīgas interešu izglītības metodiskā centra un skolu vēstures muzeju valsts simtgadei veltīts festivāls «Interesanti dažādībā – vienoti Latvijai». Tajā plašā spektrā sevi apliecināja dažādu tautību skolas: lietuviešu, poļu, igauņu, krievu, vācu un latviešu, prezentējot skolas vēsturi, izdejojot un izdziedot sev raksturīgo.

12. novembrī VUGD Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas Apes postenī notika Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes svinīgais apbalvošanas pasākums. Tā laikā VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš un VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris pulkvedis Jānis Skrastiņš pasniedza Bērzaines pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandai VUGD Goda rakstu par veiksmīgu sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienu.

Dienu pirms I Pasaules kara beigu simtgades un Latvijas armijas dzimšanas dienas mājīgajā Inciema sporta centrā «Namiņš» norisinājās noslēdzošais Latvijas kausa posms. Ar 20. kārtas numuru. Spiešanā guļus uz atkārtojumu skaitu.

Mūsu valsts ieiet savā otrajā gadsimtā – ļoti ticams, ka tas būs nesalīdzināmi mierīgāks, raženāks un cilvēciskāks nekā tagad aizvadāmais. Pārāk vēsturiski vētraina, likteņa līkločiem bagāta, ar aklām cerībām un rūgtu vilšanos piesātināta, asinīm un asarām slacīta bija šī simtgade, un tāpēc mums ir neiespējami uz to atskatīties tikai ar viegli smeldzīgu nostalģiju.

Ir tāda sirreāla sajūta. It kā ierasta novembra ceturtdiena, un skaidri zināms, ka tieši pēc nedēļas būs tāda pati ceturtā nedēļas diena. Tomēr šī nedēļa, arī šīs dienas laikam tādas īpašas. Jo  pēdējās kādā laika nogrieznī, ko mēs lepni varam saukt par savas valsts pastāvēšanas laiku. Par pirmajiem simt gadiem. Jau 19. novembra rīts atnāks Latvijai otrajā gadu simtenī. Tātad – pavisam citāds.

Kad mūsu valsts iedzīvotājiem vai viesiem aicina nosaukt piecas, viņuprāt, Latvijas spilgtākās iezīmes, parasti vienā vai otrā secībā atbildēs skan: skaistā daba, četru gadalaiku burvība, rupjmaize, latviskās tradīcijas, Dziesmu un deju svētku enerģētiku ieskaitot, kā arī cilvēki – strādīgi un skaisti. Prieks, ka, gatavojot Latvijas jubilejai veltīto laikraksta «Liesma» izdevumu, atkal satikām tik daudzus darbīgus, izdomas bagātus mūsu reģiona ļaudis. Viņi katrs ar savu es, savu neatkārtojamo personību veido mūsdienu Latvijas stāstu, piebilstot: «Latvija – tie esam mēs!» Daudz laimes mūsu kopējā dzimšanas dienā!

Valmierietis ĒRIKS TOMSONS ir Latvijas vienaudzis. Viņš parīt svinēs Latvijas 100 gadus un gadu mijā savu tikpat lielo un apaļo dzimšanas dienu. Vīrs, kurš ir tik pateicīgs par bagāto mūžu, valsts svētku reizē tiks īpaši cildināts un saņems arī apbalvojumu «Goda valmierietis 2018».

Pirms trīsdesmit gadiem 18. novembra pievakarē Valmieras vecajā ūdenstornī svinīgi tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru mastā uzvilka neformālo organizāciju deleģētie Gundabs Putniņš, Edgars Luste un Visvaldis Skrastiņš, kā arī folkloras kopas Daina vadītāja Inta Indriksone. No viņiem starp mums vairs vienīgi Visvaldis, kuram rit septiņdesmit pirmais mūža gads, taču viņš joprojām strādā savā uzņēmumā SIA VN bruģis, palīdzot dēlam Naurim uzmūrēt kādu skursteņa spici vai pārvilkt bobkatu. Pats gan atzīst, ka pilnīgi varētu iztikt arī ar savu pensiju – pietiktu gan dzīvošanai, gan teātra, kino un koncertu apmeklējumiem, šovasar, piemēram, izdevies dabūt biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu.