Kā vēstīts Latvijas Radio informācijā, no 27. maija līdz 20. jūnijam pēcpusdienās Latvijas Radio 2 ēterā skanēs īpašs raidījumu cikls Ielīgošana, kura ietvaros klausītāji tiks iepazīstināti ar Latvijas koriem un folkloras kopām, kas piedalīsies Gadsimta garākās Līgo dziesmas izdziedāšanā, bet gada garākajā dienā – Vasaras saulgriežos, 21. jūnijā – Līgo dziesma no saules lēkta pl. 4:29 līdz saules rietam pl. 22:22 ar Latvijas Radio 2 ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai, kopīgā līgošanā pulcējot visu Latvijas novadu dziedātājus. Vidzemē Latvijas Radio viesosies Līgatnē, Salacgrīvā, Kocēnos, Strenčos, Cēsīs, Madonā, Aizkrauklē un Amatā. Šajā sakarā sazinājos ar diriģentu IMANTU TOČU, lai izdibinātu, kā viņš gatavo savus dziedātājus šim pasākumam, bet izrādījās, ka dziedamā Līgo dziesma vēl nemaz nav izvēlēta, jo:

Noslēdzies History Network for Young Europeans un Vēstures skolotāju biedrības skolēniem piedāvātais gadskārtējais pētījumu konkurss «Vēsture ap mums». Tā mērķis bija veicināt vēstures izzināšanu, apzinot un analizējot vēstures avotus, un izstrādāt avotu pētījumā balstītu patstāvīgu darbu. Konkursa uzdevumos norādītas jauniešu kritiskās domāšanas, uzziņas avotu analīzes prasmju un radošo spēju attīstīšanas iespējas. Konkursa tēma «Es nēsāju Latviju kabatā kā mīklu, ko nevar atminēt» aicināja atrast un izpētīt vēstures avotus par nozīmīgiem, bet mazāk zināmiem notikumiem, cilvēkiem, lietām, vietām Latvijā, kas iedvesmojušas, pārsteigušas, likušas uzdot jautājumus un meklēt atbildes.

Kaut arī Konkurences padome balvu par ideju, kā Latvijā atvērt konkurencei tehnisko apskašu tirgu, otrā pasaules malā jau saņēmusi, gribas ticēt, ka šajā sensitīvajā jautājumā netrāpīsim kārtējā grāvī. Konkurences padome cildinājusi kaimiņu igauņu pieredzi, taču esmu radis šādus ārzemju it kā pozitīvās pieredzes izklāstus allaž uztvert kritiski, tāpēc labprāt piekritu CSDD Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja Valda Stiģa ierosinājumam aprunāties ar diviem viņa kolēģiem no Igaunijas lielpilsētas Tartu. Tiesa, abi sarunas biedri  – vecākais eksaminācijas inspektors TOMASS MEIELS un eksaminācijas inspektors ARDI JALAKS – pārstāvēja tikai vienu no Latvijas CSDD darbības jomām, taču bija gatavi aprunāties arī par plašāku ar transporta līdzekļiem saistītu jautājumu tēmu, atsaucoties uz situāciju Tartu pilsētā. Domu apmaiņa, protams, notika universālajā saziņas valodā – krieviski.

Mūsu mazā Gaismas pils šopavasar kļuva par Gada bibliotēku Latvijā. Sen to bija pelnījusi, — tā nodomāja ne viens vien no tiem tūkstošiem, kuriem Valmieras integrētā bibliotēka ir kaut kas vairāk nekā vienkārši ēka Gaujas krastā.

Valmieras puika 20. gadsimta virpulī

3. turpinājums. Sākums 27. II, 27. III un 24. IV numuros.

Ar prieku varu ziņot, ka pēc gandrīz 20 gadu dīkstāves atkal atsākušies darbi lielajā jaunbūvē Georga Apiņa ielā.

INESE VILCIŅA ir augusi Amatas novadā, dzīvojusi Rīgā, bet nu jau gandrīz gadu viņas mājas ir Valmierā. Ineses mamma, vecmāmiņa un vectētiņš bija skolotāji, bet viņa pati šīs profesijas izvēli nav apsvērusi: ieguva bakalaura grādu kultūras socioloģijā un menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzīvē viss sakārtojas — Inese sāka strādāt ar bērniem kā auklīte, bet pirms diviem gadiem noslēgusi dalību izglītības programmā Iespējamā misija un tagad strādā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.

Pirmā pasaules kara noslēgums Eiropā Latvijai nenozīmēja karadarbības beigas. Jau 1918. gada 22. novembrī, četras dienas pēc Latvijas Republikas izveidošanas – tās robežu šķērsoja Krievijas Sarkanā armija. Vēl pēc mēneša, 22. decembrī, padomju valdības karaspēka daļas ienāca Valmierā. Sākās pusgadu ilgs revolucionāro pārkārtojumu un politisko aktivitāšu piesātināts dramatisku pārmaiņu laiks. Turīgākie valmierieši bažījās par savu un tuvinieku drošību: par mantas konfiskāciju darbaļaužu vajadzībām jau bija parūpējušies vietējās Izpildu komitejas centīgie darbinieki, bet ne mazāk dedzīgi strādāja arī kara tribunāls, kurš pilsoņu lietas par kontrrevolucionāru darbību vai piederību pie baltgvardiem skatīja līdz pat 25. maijam. Par vienu no pēdējiem lielinieku terora upuriem kļuva Pauku māju saimnieka Zaķa vecākais dēls. Kauguru muižas nomniekam Jānim Zaķim (1861-1919) nāves sodu izpildīja tikai dienu pirms Valmieras atbrīvošanas no lieliniekiem, jo...esot simpatizējis Ulmaņa Pagaidu valdībai.

Rakstnieka Linarda Laicena vārds valmieriešiem nav svešs: ja ne vairāk, viņa vārdā nosaukto ielu zina katrs un viens no trim Valmieras puikām skulptūrā pie Vidzemes Augstskolas diezgan nepārprotami vaibstos līdzīgs viņam. Valmiera bija Laicena jaunības pilsēta, te viņš no 1903. gada mācījies Liepiņa proģimnāzijā, par piedalīšanos revolucionārajā darbībā 1904. gadā izslēgts un tiesāts (attaisnots kā nepilngadīgais), vēlāk pēc skolotāja tiesību iegūšanas 1917. un 1918. gadā bijis pedagogs trijās Valmieras skolās. Rakstnieka dzīves nogrieznī rakstīti gadskaitļi 1883-1937, arī 1883-1938, tomēr viņa mazmeita ANNA LAICENA, kas pētījusi vectēva dzīves ceļu, pēdējo skaitli apšauba.  Publicējam viņas stāstījumu, kas tapis 90. gados un publicēts laikrakstā “Latvija Amerikā”.

Valmieras futbola komandas kvēls līdzjutējs — VALDIS BEKMANIS sportu sauc par savu mūža mīlestību. Nupat nosvinējis 80. jubileju, pa ceļam pārciešot vairākas veselības likstas, viņš joprojām pirmais pēc spēles izskries laukumā, lai apsveiktu savus iemīļotos futbolistus pēc uzvaras.