Kad pīlādži uzliesmojuši un Latvijas zaļās rotas lapas ar ogām cenšas degt vienā sārtā, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā kopā sanāca rencēnieši, kurus ieinteresēja rokdarbu izstāde «No pagātnes pūra dārgumiem» un uzziņa par seno Ciores muižu un tās iedzīvotājiem vēlākā laikā.

Šoreiz, apmeklējot kaimiņu novadus, pieteicāmies ciemos pie zīmola «Raunas mājas vistu olas» radītājiem IVARA SALMAŅA un ELITAS SIMSONES. Iemesls vizītei Raunas pagasta «Puriņos -1» ir tāpēc, ka tā saimnieki šovasar bija to 26 novadu uzņēmēju pulkā, kurus Priekuļos, Liepas muižā godināja Vidzemes plānošanas reģions savā gadskārtējā pasākumā «Vidzemes stāsti».

Optibet futbola virslīgā tikai vienai komandai nedeg papēži, proti, Riga FC, kurai pēc personisku rēķinu nokārtošanas ar valmieriešiem svētdienas vakarā nu atliek tikai pārkāpt pāri pašu astei, lai otro gadu pēc kārtas paceltu virs galvām čempionu kausu. Tikmēr pārējām komandām vēl visas iespējas pacelties vai noslīdēt – pārsteigt vai sarūgtināt savus līdzjutējus.

Septembra vidū Budapeštā, Rumānijā, notika vienas no lielākajām karatē sacensībām Eiropā – Budapest OPEN 2019. Tajās piedalījās vairāk nekā 1800 sportistu no 35 valstīm. Latviju pārstāvēja Ruslana Sadikova sporta skolas audzēknis, valmierietis Kristiāns Anrī Pētersons. Viņš startēja kategorijā līdz 50 kg vecumā no 12-13 gadiem. Pirmās cīņas bija ļoti grūtas, un tās sportists uzvarēja ar savu cīnītāja garu. Tiesneši pie vienāda punktu skaita uzvaru tomēr piešķīra latvietim. Turnīra gaitā sekoja pārliecinošākas uzvaras, līdz ar četrām uzvarām sportists nokļuva finālā. Tajā, cīnoties par 1. vietu, ar niecīgu pārsvaru tomēr piekāpās Ukrainas sportistam.

Laikā, kad Latvijā iestājas vien astronomiskais rudens, bet naktīs termometri jau rāda pat vairākus grādus zem nulles, satraukties par globālo sasilšanu, šķiet, būtu pat nevietā. Taču, kā secinājuši zinātnieki, tieši šādas krasas temperatūras svārstības, līdz šim sen nepieredzēti karstuma viļņi un to pēkšņa,  jau grūti prognozējama nomaiņa ar ļoti aukstām gaisa masām arī ir globālās sasilšanas sekas. Klimatiskie procesi ir zaudējuši stabilitāti. Kaut arī 2016. gada 22. aprīlī ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu valstis apņēmās noturēt vismaz līdz 2050. gadam pasaules vidējās temperatūras pieaugumu divu grādu robežās un šo nolīgumu ratificēja 185 valstis (arī Latvija), siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina augt. Tiek vērtēts, ka, pat kopā ņemti, visu nolīgumu parakstījušo valstu pašreizējie plāni gāzu emisijas samazināšanā nespēs noteikto mērķi sasniegt. Turklāt ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par viņa valsts izstāšanos no Parīzes nolīguma.

Kā zināms, medicīnas darbinieki mēdz jokot skarbi, jo, gandrīz diendienā sastopoties ar kaulaino, laikam citādi nemaz nevar saglabāt optimismu un možu garu. Piemēram, mana māsīca, kas visu darba mūžu bijusi operāciju māsa, šovasar uz manu jautājumu, kā klājas un vai vēl iet darbā, paziņoja, ka nu jau kādu laiciņu vairs nepraktizējot, jo beidzot devusies pirmsnāves atvaļinājumā.

Jā, labu uzņēmējdarbības ideju var nošpikot, tā attiecīgajā sfērā palielinot konkurenci, bet labā idejā ieguldīto degsmi gan nekad nevar nokopēt 1:1, jo tā ir tikai tava degsme, tava uzdrīkstēšanās un izdoma, tavs zīmols. Tādu pārliecību šovasar dzirdēju vienā no 26 mūsu reģiona «Vidzemes stāstiem». Tas, kā zināms, ir 26 novadu aktīvāko uzņēmēju un viņu uzņēmumu apbalvošanas pasākums, kuru astoto gadu ar izdomu organizē Vidzemes plānošanas reģions.

Pagājušajā ceturtdienā daudziem mūspuses uzņēmējiem, kuri savā biznesā jau sajūtas gatavi eksportam uz tuvākām un tālākām ārzemēm, bija unikāla iespēja tepat Valmieras drāmas teātrī noskaidrot ja ne visus, tad pašus galvenos spēles noteikumus pirms došanās eksporta tirgu meklējumos. Valmierā todien viesojās 32 ārvalstīs rezidējošie Latvijas Republikas diplomāti, kuri iepazinās ar pašvaldības darbu un attīstības virzieniem, vietējo uzņēmumu piedāvājumu un iespējām, kā arī pārrunāja ar viņiem jautājumus, kas skar eksporta iespējas dažādās pasaules valstīs.

Piektdien visā Latvijā 768 vietās norisinājās tradicionālā «Olimpiskā diena 2019», kas pulcēja vismaz 150000 dalībnieku no 101 Latvijas pašvaldības un pilsētas.

Municipālpolitiķi jūtas pagalam apmulsuši, piedzīvojot valdības vienaldzību pret viņu vaidiem, protestiem un draudiem. Vēl vairāk, varas partijas dodas uzbrukumā – vietvarām pārmet dumpošanos pret valsti, pārāk treknu dzīvi* un nevajadzīgu kāri būvēt peldbaseinus.