Pēdējās nedēļās valdošie politiķi aizdomīgi bieži izsakās par viņu nez kāpēc pēkšņi pamanītām nesaskaņām koalīcijas partiju starpā. It kā pirms tam visi būtu zvīņainām acīm staigājuši. 

Katru dienu medijos galvenās ziņas ir par to, kam un cik naudas pandēmijas seku pārvarēšanai caur dažādiem starpniekiem piešķir valdība. Vieni to sauc par glābšanas naudu, citi – apsviedīgākie un biznesā nekaunīgākie – jau sarēķinājuši, ka te iespējams dabūt grābšanas naudu, par kuru krīzes apstākļos pa lēto sapirkt gan gatavus produktus tālākpārdošanai, gan izejvielas/izejmateriālus, no kā izgatavot likvīdas mantas jau ar pavisam citu pievienoto vērtību...

Valmieriete LINDA KALNIŅA ir biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» lietvedības sekretāre. Pie saviem pienākumiem ķērusies ar lielu atdevi, kā tāds ideju ģenerators, kas arvien domā un redz biedrības darāmo krietni uz priekšu.

Ar AIJU un DAINI PAUKŠĒNIEM tiekamies Alojas pagasta bioloģiskajā saimniecībā «Lielkalni», kur kopš 2006. gada divu hektāru platībā aug dažādi gan labāk zināmi, gan mazāk zināmi veselību stiprinoši ogulāji un tējaugi. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. No iegūtajām ogām tiek gatavoti sīrupi, želejas, ievārījumi, marmelādes, kaltētas tējas. Saimnieki laika gaitā apmeklējuši daudz semināru un kursu, arī Jelgavas mūžizglītības kursus, visu laiku notiek sevis pilnveide.

Šodien Vīru lietās beidzas saruna ar Klusā okeāna burātāju no Valmieras. Te daži briesmu stāstiņi, ko AIGARS SILIŅŠ pats piedzīvojis, arī starp jūrasbraucējiem klīstoši reālu atgadījumu atstāsti. Un arī tās trīs lietas, kuras viņam nebija zāļu skapītī uz jahtas un kuras Aigars vispirms gribēja nobaudīt, pēc garā burājuma atkal nokļuvis uz cietzemes...

INESE ZARIŅA dzīvo Valmierā kopā ar vīru un diviem bērniem. Visa viņas dzīve, kā saka Inese, «iet pa Vidzemes šoseju, jo esmu raganiete, dzīvoju Raganā un tālāk ieprecējos Valmierā». Ineses hobijs ir prieks darboties ar papīru un radīt no tā dažādas lietas, viņa izveidojusi PAPĪRA PRIEKU, kurā darbojas kā saimnieciskās darbības veicēja.

Laikā, kad ziedošais pavasaris un siltie saules stari mudina doties dabā, Valmieras Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Beverīnas novada pašvaldību nomarķējis visu iemīļotā velo un kino festivāla «Kinopedālis» ainavisko 2019. gada Puspedāļa maršrutu. Tas ved pa Valmieras un Beverīnas novada ainavām gandrīz 25 kilometru garumā.

Teikšu, kā ir: Rūjiena arvien turpina patīkami pārsteigt. Arī pašlaik, kad, ar valdības ziņu mīkstinot dažādos ierobežojumus sabiedrības veselības un drošības labā, pilsētā pamazām, joprojām ievērojot distancēšanos, atsākas vairākas sportiskās un kultūras dzīves aktivitātes.

Šis noteikti nebūs gads, kad, tēlaini izsakoties, Latvijas valsts budžets, uzkrājis brangu tauku slānīti ieņēmumu sadaļā, varēs laiski atlaist jostu vaļīgāk par dažiem caurumiem. Tieši otrādi – noteikti nāksies sajozt budžeta punci ciešāk.

Iepriekš rakstīju par priecīgiem notikumiem un sajūtām, bet šoreiz nebūs nekāds priecīgais temats, bet gan ļoti nopietns – pašnāvība. Pašnāvība ir apzināta dzīvības atņemšana sev. Kāpēc cilvēks izvēlas brīvprātīgi aiziet no dzīves? Kādi ir motīvi (iemesli) šādai izvēlei? Par to ir jārunā, kaut gan esmu dzirdējusi no dažiem cilvēkiem, kuri par šo tematu izvairās runāt, jo tas esot drausmīgi, un, ja par to nerunās, tad tas nenotikšot.