Pirmdien, 4. maijā, svinējām mūsu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu. Jau piekto gadu šos svētkus dēvē arī par Baltā galdauta svētkiem, kad paceļam valsts karogu, sēžam pie balti klātiem galdiem, kavējamies atmiņās par izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā.
Ceturtdien, 30. aprīlī, Valmierā notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes virsseržanta svinīgā maiņas ceremonija, kuras laikā brigādes virsseržanta amatā stājās galvenais virsseržants Aigars Kašs, nomainot līdzšinējo brigādes virsseržantu štāba virsseržantu Daini Ceiruli.
Pie ILZES LAIZĀNES zemnieku saimniecībā «Jaunbomji» laikraksta «Liesma» žurnālisti ir viesojušies vairākkārt. Arī šopavasar devāmies apskatīt saimnieces lolotos stādus, kas izaugs gan skaistumam, gan kulinārijai.
Mazsalacas muzeja krājumi tiek papildināti ik pa laikam, kad cilvēki, kārtojot un tīrot māju un saimniecības ēkas, atrod dažādas lietas, kas, piemēram, padomju laikos ir noderējušas saimniecībā.
Turpinās informācijas apkopošanu par Mazsalacas kapos apbedītajiem. Uzsākta kapa vietu fotografēšana un bilžu pievienošana sistēmā cemety.lv.
Sazvanīta pēc maija brīvdienām, Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektore un agronome ZINTA JANSONE teica, ka sējai brīvdienu neesot. Graudaugu audzētāji Vidzemē un Latgalē tik čakli pastrādājuši, ka abos reģionos sēja praktiski esot pabeigta.
Aprīļa beigās Augstākās tiesas Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, atbilstīgi kuram tika apmierināta prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par gandrīz 15,4 miljonu eiro solidāru piedziņu. Šo prasību, jāatgādina, virza 2011. gada nogalē izputējušās bankas administrators, kompānija KPMG Baltics.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, ir skaidrs, ka noslēdzies ļoti būtisks posms. Vairāk nekā divdesmit gadus uzņēmums ZAAO Aivara Sirmā vadībā no idejas ir izaudzis par flagmani savā nozarē, izdarīts ir milzīgs darbs sabiedrības izpratnes, likumdošanas un praktisko darbību veidošanā par to, ko darīt ar atkritumiem. Turpinot uzsākto, dosimies tālāk, meklēsim jaunas idejas, jaunus izaicinājumus, lai arī turpmāk uzņēmums saviem klientiem varētu sniegt kvalitatīvus, mūsdienu prasībām atbilstošus pakalpojumus. Klientu prasības pieaug, un sabiedrībai aizvien vairāk patīk sev nepieciešamo izdarīt pēc iespējas ātrāk – režīmā 24/7. Mums tam ir jāpielāgojas, jāatrod jaunas inovācijas un pakalpojumi, radot ērtāku un labāku savstarpējo sadarbību starp klientu un uzņēmumu.
Nesen redzēju gadījumu, ka privātmājas pagalmā mamma stāv blakus bērnam, kurš turpat rotaļājas, un mamma vienkārši skatās telefonā un pat acis nepaceļ uz bērnu. Ir bijis arī gadījums, ka jaunietis ir tik ļoti iegrimis telefonā, ejot pa ielu, ka paiet garām gājēju pārejai, uz kuras ir jānogriežas, un, paceļot acis no telefona, konstatē, ka ir jādodas atpakaļ. Jā, es zinu, ka esmu pieskaitāma pie tās paaudzes, kad telefons ir burtiski visur līdzi, tomēr liekas, ka es protu nodalīt laiku, kad «sēžu» telefonā un kad ne.
Ārā spīd saulīte, gaiss kļūst arvien siltāks. Tomēr šis pavasaris kā daudziem Latvijas cilvēkiem, tā arī uzņēmumiem ir atnācis ar nepatīkamu vīrusa izraisītu ierobežojumu piegaršu. Cilvēkiem jāpaliek mājās, bet uzņēmumiem nākas atlaist darbiniekus, jo pieprasījums pēc piedāvātās preces krasi samazinās. Izņēmums šajā situācijā nav arī vienīgā porcelāna fabrika Latvijā – Vecpiebalgas novada Inešos esošais «Piebalgas porcelāns».