Pieminot Skolnieku rotas varonību

- 29.Maijs, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

«Mēs esam šodien pulcējušies, lai godinātu Igaunijas armiju un Vilandes skolēnu rotas cīnītājus, lai godinātu Valmieras un Cēsu skolnieku rotas puišus, kuri cīnījās par Valmieras atbrīvošanu no lieliniekiem un to arī izdarīja,» gājienam no Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) orķestra pavadībā piestājot pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, klātesošos uzrunāja VVĢ direktors Artūrs Skrastiņš. «Mūsu puiši no reālskolas mācības turpināja Valmieras Valsts ģimnāzijā. Par godu šim notikumam 1920. gadā tika iesvētīts Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs. Pirms divdesmit gadiem atjaunots, šis karogs uzsāka savu ceļojumu pa desmit Ziemeļvidzemes skolām. Valmieras Valsts ģimnāzija šo karogu glabāja 2000. un 2010. gadā. Šogad karogu saņēma Stalbes vidusskolas kolektīvs, lai nākamajā gadā to nodotu glabāšanā kādai citai skolai.»

SIA Valmiermuižas alus: divas svarīgas ziņas

- 29.Maijs, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Valmiermuižas darītā alus pārdošanas apjoms pagājušajā gadā palielinājies par 7,7%. Par to gandarīts ir Valmiermuižas alus saimnieks AIGARS RUŅĢIS: «Esam sasnieguši brūvēšanas jaudas robežu, tāpēc tagad varam pilnībā nodoties vēl bagātīgāku alus garšu meklējumiem un radīšanai, ar ko pārsteigt pat visprasīgākos amatu alus baudītājus. Lai gan likumdošana neprasa norādīt alus brūvēšanas vietu, Valmiermuižā lepojamies ar to, ka alu brūvējam tikai Latvijā, un uz etiķetēm norādām Crafted in Latvia.»

«Auseklīša» vadītājas amatā – Sandra Grīnliņa

- 29.Maijs, 2019
Izglītība
Laikrakstā

23. maijā Kocēnu novada domes sēdē deputāti vienprātīgi atbalstīja lēmumu apstiprināt Kocēnu novada pirmsskolas izglītības iestādes (PII) «Auseklītis» vadītājas amatā Sandru Grīnliņu, kura amata pienākumus sāka pildīt no piektdienas, 24. maija.

Latvijas atjaunotie dziedāšanas svētki Neikenkalna dabas koncertzālē

- 29.Maijs, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

8. jūnijā Dikļos, Neikenkalna dabas koncertzālē, notiks Latvijas atjaunotie dziedāšanas svētki ar mērķi atjaunot sākotnējo Dziesmu dienas tradīciju, akcentējot, ka pirmie Dziedāšanas svētki bija vietējās apkārtnes draudžu koru kopīga dziedāšana zem atklātas debess. Svētkos piedalīsies dažādu draudžu kori, ansambļi un mūziķi, notiks arī lekcijas un radošās darbnīcas. Sākums pl. 13.

Novada svētki – no Līgo kalna līdz Mēru muižai

- 29.Maijs, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Pagājušās trešdienas pusdienlaikā, kad esam ieradušies Smiltenes Kultūras centrā, tajā šiverējas jauni cilvēki, mazajā zālē iekārtojot vēlēšanu iecirkni, kuram jau vakarā jāuzņem pirmie Eiropas Parlamenta vēlētāji. Jaunas meitenes sastopam arī Kultūras centra vadības otrā stāva kabinetos – iestādes vadītāju ILZI JĒKABSONI, kas šajā amatā strādā 5 gadus no 2014. gada 12. februāra, atbildot tieši par kolektīviem, gādājot tiem nepieciešamās lietas, transportu uz skatēm, telpas mēģinājumiem, sastādot budžetu, aizstāvot to un pēc tam arī apgūstot, un māksliniecisko vadītāju MADARU MŪRNIECI, kas savā postenī ir no 2015. gada jūlija, rūpējoties par pasākumiem un plāniem, scenārijiem un režiju – galvenokārt par visu, kas notiek uz skatuves. Tāpat viņa strādā ar sociālo tīklu kontiem – facebook, twitter, draugiem, kā arī ievieto galerijas novada mājaslapā.

Mazsalacas stāstnieki viesojas Rūjienas novadā

- 29.Maijs, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Jau trešo gadu Mazsalacas stāstnieku kopa dodas pieredzes apmaiņas braucienos, kuru mērķis ir ne tikai klausīties citu stāstos, bet arī gūt pozitīvus iespaidus un jaunas idejas savai turpmākajai darbībai. Šoreiz, atsaucoties uz metālmākslinieka un vēstures entuziasta Andra Dukura aicinājumu, devāmies uz Rūjienas novadu.

Kas vien gribēja, savējos uz Briseli dabūja

- 28.Maijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Kā jau gadiem dižās un mazāka mēroga vēlēšanās esam radināti, arī pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Latvijā lielākā daļa deputātu kandidātu no 16 partijām vēlētājiem līdzšinējo septiņu pasaules brīnumu vietā solīja Eiropā sliet augšā, veidot, stiprināt arī astoto vai pat devīto brīnumu. It kā paši bija piemirsuši, ka ES valstu 751 deputāta lielajā barā mūsējiem pat nav ļauts būt vairāk par astoņiem. Tik un tā pratīšot, mācēšot citus parlamentā iekļuvušos (dažuprāt ne pārāk gudros) deputātus pārliecināt, ar latviešiem vien zināmiem buramvārdiem tā apvārdot, ka vismaz piecus gadus (līdz nākamajām vēlēšanām) uz Latviju nu plūdīs tādas pašas dažādu fondu un finansējumu plūsmas kā Vācijai, Francijai vai Nīderlandei... (Pēc viena tāda Valmierā notikušā daudzsolīšanas pasākuma, EP jau pasēdējušo deputātu mudināts, es pat lielāku naudas maku nopirku, sak, kaut kur taču tā vairāk šurp plūstošā nauda būs jāglabā!)

Eiroparlaments: par tādu naudu brīnumi nenotiek

- 28.Maijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Latvijas vēlētāji no piedāvātā kandidātu skaita atkal izlasīja – kā gardās rozīnes no glīzdaina kliņģera – tos dažus cilvēkus, kuri šķita vispiemērotākie savu atbalstītāju interešu īstenošanai ES «lielajā» politikā.  Turklāt Valda Dombrovska savāktais plusu skaits (88959; Sandrai Kalnietei – 60338; viņa oponentam Robertam Zīlem – 54883) padara lieku strīdu, kuram pienākas eirokomisāra portfelis. Cerams, arī paši koalīcijas partneri to saprot.