Četras iestādes no Latvijas saņēmušas Eiropas Inovatīvas mācīšanas balvu par īstenoto izcilo mācīšanas praksi Erasmus+ projektos.

Fonda «Iespēju tilts» pagalmā piektdien notiks Miķeļdienas tirgus.

Kas ir mūsu nākotne – tās, protams, ir mūsu atvases, jaunā paaudze. Ar tādu atziņu mēs, Valmieras novada fonds, varam dalīties ar jums šodien, pēc aktīvi aizvadītas nedēļas nogales, organizējot domrades. Sauli nomainīja lietusgāzes un vējš, bet mūsu apņēmību – nekas!

Šovasar 15. augustā Valmierā 14 novada uzņēmējiem svinīgi piešķīra pirmās jaunās preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» un tās angliskās versijas «Origin – Valmiera Region» lietošanas tiesības, kas ļauj šiem uzņēmumiem savas produkcijas popularizēšanā un atpazīstamības vairošanā izmantot šo preču zīmi, norādot uz izcelsmes vietu – Valmieras novadu.

Ir jau zināmas, tradicionālas lielās uzņēmējdarbības jomas, kurās vairāk vai mazāk viss rit savu gaitu. Šoreiz paraudzīsim, kas jauns biznesa asnu dobītē, par kādu varam uzskatīt LIAA Valmieras biznesa inkubatoru. Par aktuālāko šodien un arī dažu labu rītdienas ieceri stāsta inkubatora vadītājs JURIS ČEIČS.

Viņš pats saka – esot šobrīd vienīgais Latvijā, kurš piedāvā no šāda materiāla ēkām ārsienas uzbūvēt, vismaz neesot dzirdējis, ka vēl kaut kur kāds ar līdzīgiem salmu paneļiem darbojas. Par sava biznesa attīstību un arī dažiem jaunumiem stāsta SIA STP (Seno tehnoloģiju parks) īpašnieks JĀNIS SAULĪTIS, runājamies joprojām viņa vienīgajā un galvenajā ražotnē – šim nolūkam pielāgotajā padomju laika vietējās kopsaimniecības svaru mājā Pidriķa centrā.

Tonnām Latvijā audzētu ābolu pašlaik nonāk saimniecību noliktavās, lai pavisam drīz tos realizētu tirgos, lielveikalos un vestu uz mācību iestādēm. Divi lieli Valmieras novada ābolu audzētāji iesaistījušies Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā «Zelta ābele».

«Mēs varam sevi ar visu apgādāt, esam nodrošināti, un to ir svarīgi apzināties,» uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras biroja vadītāja DAIGA SILIŅA, jautāta, vai tikai dabas apstākļi, vai arī ģeopolitiskā situācija pašlaik varētu ietekmēt lauksaimnieku ikdienu. Speciāliste ir pārliecināta – ja Latvijai būtu jāpārvar kāda krīzes situācija, tad ar saražoto pārtikas daudzumu, kas izaug un tiek novākts Valmieras novadā, pietiktu arī plašākam reģionam.

Ķoņu dzirnavās ceturtdienas rīta pusē kā allaž darbi kūsā. Kā uzzinājām no saimnieces MIRDZAS ČĀKURES, saimnieks Ilgonis šodien žāvēs gaļu, jau tiek arī klāts pusdienu galds ekskursantiem no Madonas, cienastam piedāvājot vistas gaļas zupu ar lēcām, jo šeit tiek ievērots princips – ja nesanāk viens, darām nākamo. Šobrīd dzirnavas no otras puses tiek krāsotas pelēkas, jo pēc Mirdzas domām patlaban dzirnavas izskatās kā darba objekts, bet saimniece vēlas, lai ēka izskatās vēsturiskāka. Taču, lai kādā krāsā būtu Ķoņu dzirnavas, to vizītkarte bija, ir un būs segas un spilveni, darināti no dabīgās vilnas.

Kurpnieka DIDŽA PRIEDĪŠA darbavieta ir Valmierā, Garās ielas mazajā Invalīdu biedrības namiņā, kur viņš pirms četriem gadiem ienāca, amata brāļa Jāņa aicināts. Atstājot šo darba vietu, pieredzējušais amatnieks kuram katram vis to neuzticētu, taču, lai gan abi bija tikušies vien dažas reizes, parasti, kad Didzis uz Valmieru atbrauca pēc darbam nepieciešamajiem materiāliem, Jānis acīmredzot jaunajā cilvēkā saskatīja lietaskoku. Un Didzim, vairākus gadus Smiltenē strādājot kā pašnodarbinātajam, jau bija uzkrāta pieredze, tāpēc, daudz nedomādams, aicinājumam labprāt piekritis.