Sestdienas pēcpusdienā uz varen skanīgu koncertu Smiltenes kultūras centrā aicināja seši Vidzemes pūtēju orķestri no Dikļiem, Lejasciema, Cēsīm, Valmieras, Pociema un Smiltenes, muzicējot gan atsevišķi, gan kopā diriģentu Jāņa Silakalna, Normunda Dzelmes, Jura Ivanova, Mārtiņa Birņa, Viestura Ozola, Pētera Vilka un Jāņa Puriņa virsvadībā.
Valmierā ziemai ir sava skaņa, ko tā ik gadu atklāj īpašā festivālā. Arī 2020. gadu sāksim skanīgi – no 15. līdz 19. janvārim Valmierā norisināsies Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls. Šoreiz tam izvēlēts vadmotīvs Gadsimti spēlējas.
No rīta tie valmierieši, kuriem darbs Rīgā, uz galvaspilsētu var doties ar diviem vilcieniem: Valga – Rīga mūsu pilsētā pietur pl. 6.03, bet tīrais Valmiera – Rīga startē pl. 6.44. Abi ceļā pavada gandrīz vienādu laiku – attiecīgi 110 un 101 minūti, un ar abiem deviņos rītā savā darba vietā katrs var būt ar garantiju.
2020. gads Latvijā sācies ar jaunu personu valstij svarīgas organizācijas galvenajā krēslā – 15 gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) valdījušo nenogremdējamo zemūdeni Andri Ozolu nomainījis viens no 13 pretendentiem konkursā uz LIAA direktora vietu Kaspars Rožkalns, kurš savus darba pienākumus sāks pildīt 20. janvārī.
«Joprojām mūsu vidū ir cilvēki, kas uzskata, ka pirms 30 vai pat 40 gadiem ierīkotā meliorācijas sistēma nestrādā. Tā strādā joprojām! Tieši tādēļ ikvienam lielākas vai mazākas lauksaimniecības zemes īpašniekam ir jāapzinās, ka tā ir viņa zemes vērtība, kas visiem spēkiem un visiem pieejamiem līdzekļiem ir jāsaglabā un atbildīgi jākopj.
Gada izskaņā no Čehijas Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola ir saņēmusi sietspiedes galdu, kas sekmē sietu ērtāku drukāšanu, tos piestiprinot pie speciāla galda, kam ir vakuuma fiksācija, un karuseli tekstila u.tml. četru toņu apdrukai, kas nodrošina precizitāti un veiktspēju.
Mainoties paaudzēm un sociālajiem tīkliem kļūstot par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, arvien neiecietīgāka kļūst politiskā kultūra publiskajā telpā un aktualizējas jautājums par komunikāciju politikā. Un ne tikai valsts līmenī. To, ka mierīgo diskusiju ēra ir pagājusi arī pašvaldībās, atzīst politisko partiju pārstāvji.
Komunikācija Latvijas politiskajā kultūrā ir mūžam mainīgs process. Agrāk politiskās kampaņas neatņemami elementi bija vides reklāmas, tiešās tikšanās ar vēlētājiem, informācija televīzijā, radio un drukātajos medijos, nu partijas jeb (biežāk) to nolīgtie kampaņu organizatori ir sapratuši, ka lielāku atdevi par mazākām izmaksām iespējams iegūt no komunikācijas sociālajos medijos. Iespēja nepastarpināti, interaktīvi uzrunāt savu elektorātu bija panākumu atslēga jaunajiem politiskajiem spēkiem – Jaunajai konservatīvajai partijai un jo īpaši "KPV LV", kuru kampaņu kasēs līdzekļu bija mazāk nekā "lielajiem" kolēģiem.
Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja nepatiesa ziņa – stāsts par it kā Liepājā atrastu mirušu zīdaini un meklēšanā izsludināto māti. Vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku "Facebook" dalījās ar šo ziņu, bet policija informācijas izplatītāju nemaz nemeklēs, jo nav neviena cietušā.
Vairāki uzņēmīgi Auces novada jaunieši oktobrī nodibināja biedrību "JM Jumis". Divi no Jauniešu mājas (JM) dibinātājiem Eduards Liepiņš-Melnis un Toms Eglītis un biedrības pārstāve Kristiana Patrīcija Valukevica dalās pieredzē par jauniešu mediju patēriņu, sociālo tīklu nozīmi, viņu attieksmi pret norisēm valstī un pasaulē.