Nezinu, kā citiem Latvijas iedzīvotājiem, bet man katru rītu vissvarīgākā informācija publiskajā telpā parādās vien pēc desmitiem, kad tiek oficiāli paziņots iepriekšējās diennakts Covid-19 skarto līdzcilvēku skaits. Teikšu godīgi, uz pasaules karstāko valstu fona, pat Baltijā starp trim māsām Latvija te izskatās pietiekami solīdi.
Covid-19 pandēmija ir strauji mainījusi ekonomiskos apstākļus. Sakarā ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu visā pasaulē 2. ceturksnī dziļa ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama. Taču mūsu galvenais scenārijs ir tāds, ka IKP pieaugums gada otrajā pusē atjaunosies. IKP 36 OECD valstīs 2020. gadā kopumā samazināsies par 2,6%. 2021. gadā IKP palielināsies par 3,6%, bet bezdarbs būtiski pārsniegs pēdējos gados sasniegto līmeni.
Pašlaik, kad par vīrusu jau esmu domājusi un apdomājusi, vajag ķerties klāt brīvā laika aizpildīšanai (lai nesanāk tikai sēdēt pie televizora/datora/grāmatām). Lai ģimenes lokā varētu nedaudz arī pasmieties un izklaidēties, var uzspēlēt spēles – galda, lomu, kāršu. Piemēram, «Mēmo šovu», kura pamatā ir izlozētā vārda parādīšana, izmantojot žestus un aktierspēli, taču nerunājot, neizdodot skaņas un nenorādot uz priekšmetiem telpā.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes 26. marta sēdē deputāti lēma par Valmieras sākumskolas direktoru iecelt Mārtiņu Vētru.
Valstī izsludinātais ārkārtas stāvokļa režīms būtiskas korekcijas ieviesis arī Valmieras pašvaldības darbā, par ikdienišķo un tagad arī īpašo Liesmai pagājušajā trešdienā pastāstīja Valmieras mērs JĀNIS BAIKS. Tā kā situācija mainās patiešām dinamiski, tad viena otra no viņa solītajām lietām avīzes iznākšanas brīdī jau reāli notiek. Tomēr arī tad tā ir pieminēšanas vērta, jo vēlreiz apliecina – pilsētas pašvaldības darbā nav ne mazāko panikas pazīmju!
Pirmā nedēļa pēc skolēnu brīvlaika noritēja valstī noteiktās ārkārtējās situācijas apstākļos, kas gan no skolēniem, gan vecākiem, gan skolotājiem prasīja zibenīgi piemēroties jaunai situācijai, kad nav laika un šķiet pat nevietā sev tagad jautāt, vai esmu gatavs «izkāpt no komforta zonas». Jau pirmās attālināto mācību nedēļas vidū Rūjienas vidusskolas klašu audzinātāji jautāja saviem skolēniem: Ko apguvi? Cik ilgu laiku tas prasīja? Ko atstāji citai dienai? Kas patīk un izdodas? Kas sagādā grūtības vai nepatīk? Kā uzmundrini sevi? Ko vari citiem vēlēt, kādu padomu dot?
Mājaslapas www.rujienasseniorumaja.lv ievadā teikts: «Mēs savam klientam dodam daudz vairāk iespēju nekā vientuļa gulta!» Spēcīgi vārdi. Kas aiz tiem slēpjas un kā šo nebūt ne vieglo apņemšanos izdodas īstenot ikdienā, par to «Liesma» attālināti (Covid 19 ierobežojumu dēļ komunikācija klātienē nav iespējama!) lūdza pastāstīt biedrības «Rūjienas Senioru māja» direktoru JĀNI ROZI.
Pagājušās nedēļas nogalē Valmierā grāvī pie Jāņparka ielas, knapi pārdesmit metrus no krūmu zonas sākuma posmā līdz Valmieras apvedceļam, parādījies kāds čakla privātā talcinieka, visticamāk, no paša privātmājas sētas un saimniecības ēkas atvests un izgāzts vākums.
LELB Valmieras Svētā Sīmaņa draudzē Aldis Bērziņš un viņa sieva Maija Bērziņa ienāca pirms sešiem gadiem. Redzot Alda organizatora prasmes un pamatīgumu jebkuru iesāktu darbu perfekti paveikt no a līdz z, bija tikai likumsakarīgi, ka viņu drīz vien ievēlēja draudzes padomē.
Jā, tās pašas, ko rīko «mēra laikos». Ārkārtēji apstākļi ne tikai rada ārkārtējas problēmas un to risinājumus, bet dažam – arī ārkārtas iespējas. No tām, normālai dzīvei atjaunojoties, ir pārāk grūti atteikties.