Jērcēni ir viens no pazīstamākajiem Strenču novada pagastu centriem. Te ievērojamas un plašāku interesi raisošas ir trīs lietas – Jērcēnu muižas ēka, simt metru attālumā no tās mednieku biedrības Jērcēni galvenais komandpunkts un vēl dažus kilometrus tālāk esošais Sedas purvs, kura ūdens plašumi vilina gan medniekus, gan makšķerniekus, gan arī vienkārši dabas baudītājus.
Vasaras pilnbriedā tiem, kas ieraduši vērot putnus, interesanti ir ieraudzīt, kā nu iemīļotiem vai pat mazāk tīkamiem putniem veicies ar ligzdošanu, cik katrā ligzdā jaunie putnēni izšķīlušies, kad un kā tie sāk izlidot, no ligzdām izrāpot vai pat izkrist. Sīkputnu pasaulē došanos gan pamana vien ļoti rūpīgs vērotājs. Vairumam no mums, kas mājas tuvumā vai dārzā bijām pamanījuši un saudzīgi sargājām ligzdiņu, no kuras sāka rēgoties barību gaidoši mazo putnu knābīši, viendien nākas vien secināt, ka ligzdiņa jau ir tukša. Atliek tikai novēlēt, lai visiem mūsu putnēniem veiksmīgi lidojumi.
Jau labu laiku masu mediju uzmanības centrā ir Igaunijas lēmums būtiski pazemināt akcīzes nodokli alkoholam un tam sekojošā Latvijas atbildes reakcija. Domāju, visi saprot, ka būtisku valsts budžeta ieņēmumu daļu veido akcīzes nodoklis. Latvijā to piemēro naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un alum. Tāpat papildus maksājam par dabasgāzi un kafiju, kā arī dažām citām precēm. Akcīzes nodokļa likmi nosaka katra valsts individuāli, un tā var būtiski atšķirties.
Nekad neesmu slēpis, ka Valmiera var vairāk. Vienkārši, skatoties tīri fiziski, cik Latvija jau tagad sadrumstalota, nu, nav mums vajadzīgs, lai Latviju pārvaldītu 119 pārvaldes! Lai mēs kaut kādā veidā konkurētu ar tiem pašiem igauņiem, lietuviešiem un visiem pārējiem, mēs esam par daudz sašķaidīti... Es no savas puses īpaši redzu to, ka mums ir ļoti izteikti liels darbaspēka deficīts. Mēs cīnāmies par vieniem un tiem pašiem projektu rakstītājiem, projektētājiem, attīstības un būvniecības speciālistiem, katrs mēģinām kaut ko pārpirkt... Bet faktiski, skatoties no tā pakalpojumu apjoma, kas ir, ja koncentrētu jaudas, būtu iespēja iegūt ļoti lielu ekonomiju, faktiski piesaistīt labākos speciālistus un šīs teritorijas attīstīt.
Svētdien «vēsturiskajā, skaistajā, romantiskajā, emocijām pārbagātajā vietā – Dikļos», atklājot 155. gadskārtai kopš Pirmajiem Dziedāšanas svētkiem veltīto kokļu un koru koncertu, pasākuma mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss kā pirmajam vārdu deva namatēvam, Kocēnu novada domes priekšsēdētājam Jānim Olmanim:
Noslēdzies piektais Sarunu festivāls LAMPA, kas šajā nedēļas nogalē Cēsīs pulcēja rekordlielu skaitu apmeklētāju – vairāk nekā divdesmit tūkstošus cilvēku. Šis bija arī saturiski un pasākumu skaita ziņā bagātākais festivāls LAMPAS vēsturē – uz trīsdesmit astoņām skatuvēm savas domas izteica aptuveni 1500 runātāju, kopā sarunājoties teju 720 stundas. Galvenais festivāla mērķis ir stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā.
Tā gribētos teikt par Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi teju trīs gadus muļļāto nepabeigto gājēju - velosipēdistu celiņu posmā no Viesturlaukuma līdz pat Valmieras apvedceļam pie ieejas tā sauktajā Rūjienas rotācijas aplī. Joprojām palieku pie sava viedokļa – ja šis SIA Tilts savulaik nosolītais (līgums noslēgts 2016. gada 5. septembrī) un 2016. gada rudenī iesāktais un drīz vien pamestais ceļa rekonstrukcijas objekts atrastos Latvijas Valsts ceļu galvenā kantora priekšā un tātad arī vadošo vīru ikdienas apskatē, tad šis patiešām nelielais darbiņš, kā to pierādīja nule Limbažu ceļu strādātāji un viņu palīgi, sen jau būtu pabeigts! Starp citu, Tilts 2017. gadā no līguma atteicies, uzskatot, ka Latvijas Valsts ceļi pārāk ilgi gatavo nepieciešamos projekta labojumus...
No 21. līdz 23. maijam Naukšēnu novada vidusskolā viesojās 24 skolēni un 10 skolotāji no piecām Eiropas valstīm – no IES Gabriel Miró skolas Orihuelā, Spānijā, IPSSAR Borsellino skolas Palermo, Itālijā, Fjölbrautaskóli Suðurnesja skolas Reikjanesberā, Islandē, I Liceum Ogólnokształcące im. Stanisława Wyspiańskiego Šubinā, Polijā, un projekta koordinatoru skolas Andrássy György Catholic Business Academy, Egerā, Ungārijā. Tā bija Erasmus+ projekta National Prides in a European Context trešā mobilitāte, kuras mērķis bija iepazīstināt ciemiņus ar mūsu valsts lepnumiem. Pirms tam bijām jau iepazinušies ar Spānijas un Sicīlijas lepnumiem – nu bija pienākusi mūsu kārta. Ar ko lepojamies pasaulē? Atslēgas vārds šoreiz ir UNESCO – Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) – organizācija, kuras Pasaules mantojuma sarakstā ir ierakstīti arī vairāki Latvijas vēstures un kultūras objekti un notikumi.
«Gads ir paskrējis, un Naukšēnu novads atkal gatavojas svētkiem,» stāstījumu par gaidāmo notikumu uzsāk Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA. «Šogad svētki no 18. līdz 21. jūlijam, svinam četras dienas, kuru moto Ar gardu muti Naukšēnos, jo latviešiem tomēr ēšana ir ļoti svarīga lieta dzīvē, tā ka svētkos centīsimies paēst.
Lai gan Ķoņu pagasta Veccelmos pie JĀŅA RIEKSTIŅA ierodamies priekšpusdienā, saimnieks vēl aizņemts rīta slaukšanā, jo tikai nesen atjaunojusies elektrība. Piena lopkopībai Jānis pievērsies kopš 1991. gada, sākot ar mazumiņu – trīs līdz piecām gotiņām, pakāpeniski palielinot ganāmpulku. Šobrīd tajā ir 32 slaucamas govis, no kurām vidēji no katras gadā tiek iegūti vairāk nekā 6500 l piena. Piens tiek realizēts SIA Zeltaleja, kas pēc izslaukuma ierodas ik pārdienas. Kādā no šīm reizēm pienvedējs arī nolauzis norādi ar mājasvārdu, ko saimnieks vēl nav paspējis atjaunot, tāpēc arī mums, caur hortenziju aleju iebraucot dārzā ar ābelēm, ogulājiem, vīnogām un īpaši veidotām puķu dobēm, sākotnēji piezogas šaubas, vai esam nonākuši īstajā vietā, un, tikai ieraugot telīšu novietni, jūtamies puslīdz droši, ka neesam kļūdījušies.