Aizvadītās nedēļas nogalē Valmierā, Vidzemes Olimpiskajā centrā, norisinājās četru nāciju kausa izcīņas turnīrs florbolā, piedaloties mājinieku – Latvijas vīriešu izlasei, kā arī Igaunijas valstsvienībai, Somijas un Šveices vīriešu U23 komandām.

VALMIERA GLASS VIA futbola komanda Optibet virslīgas pārtraukumā, kas saistīts ar valstsvienības cīņām 2020. gada UEFA Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, aizvadījusi treniņnometni Igaunijas pilsētā Vilandē.

Mūsdienās ierasts, ka no esošajiem sporta veidiem top jaunas versijas, kā sacensties un sevi apliecināt, ka šauri nacionāli sporta veidi kļūst pazīstami visā pasaulē.

Patiesībā virsrakstā minētie dzīvnieki un lielizmēra vadāms peldlīdzeklis ir tikai alegorija par iztirzājamo tēmu, jo runa galu galā ir par naudu. Kā zināms, naudas Latvijā, vismaz valsts budžetā jau nu noteikti, arvien ir bijis par maz, lai veiktu visām valstij noteiktajām funkcijām nepieciešamos finansējumus. Nelabvēļi, protams, apgalvos, ka patiesībā mūsu valstī finanšu resursu pietiek visam un vēl pāri paliek, ja tikai visu esošo naudu prastu pareizi pārvaldīt un nešķiestos tur, kur tas nav nepieciešams. Citās domās savukārt ir ļaudis, vismaz to vairākums, Saeimā un arī valdībā, tāpēc visu laiku kaut kas tiek optimizēts un optimizēts... Ar jēgu vai bez – tā jau ir cita runa.

Esot Brenguļos, nu jau trešajos Tomātu svētkos, un gatavojot reportāžu par Latvijas labāko tomātu audzētāju – kolekcionāru darba jaunumiem, nejauši sanāca interesanta saruna ar Ķekavas novada saimniecības «Neslinko» pieredzes bagāto saimnieku Aldi Bražūnu. Ierasts, ka mediji arvien cenšas vispirms tikt pie viņa sievas Elgas intervijām, jo tieši viņa ir ne tikai viena no izcilākajām tomātu audzētājām – kolekcionārēm valstī, bet arī ļoti populāra un pieprasīta lektore. Tā kā šoreiz Brenguļos tomātu fani no Elgas neatkāpās ne soli, nolēmu, ka uzrunāšu viņas kungu un sabiedroto, kā izrādās, nu jau 40. gadu! Par saimniecības «Neslinko» tomātu jaunumiem jau rakstīju 3. septembra «Liesmā» publikācijā «Jau trešie Tomātu svētki, bet pārsteigumu netrūkst», taču žurnālistes piezīmju bloknotā jeb, precīzāk, diktofonā palika, manuprāt, tik interesants stāsts par tomātiem Alda mūžā, ka to nevaru paturēt pie sevis.

Aizvakar priekšpusdienā Valmierā neliela svinīga ceremonija notika šķeldas katlumājas jaunbūvē Ķieģeļu ielā – galvenā korpusa pamatos tika iemūrēta tradicionālā kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vienlaikus tā bija šīs katlumājas būvniecības pirmā posma oficiālā atklāšana. Var īpaši justies visi tie, kuri pieminēti 10. septembra Liesmā, jo laikraksta eksemplārs kopā ar Valmieras pašvaldības jaunāko informatīvo izdevumu bija tās drukātās Latvijas un Valmieras vēstures liecības, kuras kopā ar vēl divām zīmīgām lietām – Valmieras izaugsmes medaļu un valmierietim Jāzepam Vītolam, viņa 150. dzimšanas dienai, veltīto Latvijas Bankas 2013. gada jūlijā izlaisto jubilejas 1 lata monētu – tika ieliktas iemūrēt paredzētajā tērauda kapsulā.

7. un 8. septembrī Valmieras 5. vidusskolas stadionā notika tradicionālās XII sporta spēles «Mēs varam!». Pasākumu organizēja Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Ziemeļvidzemes internātpamatskolu, Valmieras Bērnu sporta skolu un Kocēnu novada pašvaldību. Sporta spēlēs piedalījās Latvijas speciālo internātskolu audzēkņi, dalībnieki no aprūpes centriem, individuālie dalībnieki, kā arī viesi no Igaunijas un Norvēģijas. Valmieras Invalīdu sporta klubu «Stars S» un Valmieras Bērnu sporta skolu pārstāvēja 8 dalībnieki.

J. Endzelīna Kauguru pamatskolā kopā ar 14 pirmklasniekiem darba gaitas uzsāk arī divas jaunas skolotājas. Tā būs jauna pieredze un izaicinājumi, kas viņas sagaida šajā mācību gadā. Laila Eberharde un Eva Monika Švarca ir sākumskolas skolotājas, un katrai ir sava audzināmā klase. Viņām ir pieredze darbā ne tikai citās izglītības iestādēs, bet arī neformālajā darbā ar bērniem un jauniešiem.

Pagājušajā nedēļā J. Endzelīna Kauguru pamatskolā skolēni mācījās neierasti, skolotājas bija pacentušās sagatavot bērniem un jauniešiem dažādus pārsteigumus – ceturtdien bija Ķepaiņu diena, piektdien Veselības diena. Mācīšanās process bija integrēts aktivitātēs, kas skolēnus mudināja būt atbildīgiem par mājdzīvniekiem un domāt par savu veselību.

«Tauta bez savas vēstures zināšanām ir kā bērns bez vecākiem, kuram var iestāstīt, ko vien grib. Kaut kas tāds ir noticis ar baltu tautām. Modernā vēsture tām ir nozagusi pirmdzimtības tiesības, līdz ar to laupot goda un cieņas pilnu stāvokli Eiropas attīstības vēsturē. Jāteic gan, ka vēl visai nesen godprātīgi zinātnieki, kalpodami patiesībai, atzina, ka baltu tautas ir vissenākās Eiropā.» (A. Kavacis «Baltu senvēsture»)