Aizvadāmais gads kopumā nebija, pieklājīgi izsakoties, ne viegls, ne arī optimismu raisošs. Šķiet, šķiramies no tā ar zināmu atvieglojumu un varbūt pat cītīgi centīsimies aizmirst rūgtāko daļu no šajās 366 dienās notikušā.
Šogad finanšu tirgi iztikuši bez būtiskiem satricinājumiem – gada griezumā vien augšupeja bez ievērojamiem kritieniem lejup.
Mēs varam būt lepni ar savu Valmieras novadu. Ar to, kas šeit jau paveikts, ar to, kas šeit tiek plānots ne tikai rītdienai, bet jau parītdienai.
Šogad Valmieras dekorēšanai, līdzīgi kā pagājušajā gadā, izlietoti apmēram 30000 eiro.
Otrdienas pēcpusdienā, kad ciemojamies Sv. Sīmaņa baznīcā pie ērģelnieka LEONA ĀĶERA, savam vakara koncertam cītīgi gatavojas Valmieras Valsts ģimnāzijas mākslinieciskie kolektīvi.
Katra bērna veiksmes stāsts ir viena gādīga pieaugušā attālumā – tā nav tikai motivējoša frāze, bet balta patiesība, ja dažādu iemeslu dēļ bērns zaudē savas mammas un tēva mīlestību, uzmanību, rūpes.
Lai gan tirgotāju žilbinošie piedāvājumi un svētku rotājumi var mūsu skatienus novērst un aizkavēt, tomēr decembrī ik gadu mums ir iespēja apstāties, norimt un ieklausīties šīs sezonas vēstījumā. Kas ir šis apstāšanās iemesls un par ko mums tas atgādina?
Drīzumā būs noslēdzies vēl viens gads, tāpēc arī šoreiz vēlamies atskatīties, kā Mazsalacas apvienībai ir gājis šogad. Uz sarunu aicinājām VALDI KAMPUSU, Mazsalacas apvienības pārvaldes vadītāju.
Valmieras novada fonds atbalsta vietējo iedzīvotāju iniciatīvas, tajā skaitā ir arī atsevišķa sadaļa, kurā ir mazākumtautību atbalsta programma. Fonds arī pārzina Ukrainas iedzīvotāju atbalsta iespējas Vidzemē, un Sabiedrības integrācijas projekta ietvaros šogad tika izveidota atsevišķa palīdzības platforma Ukrainas civiliedzīvotājiem Vidzemē, kurā ir atrodama šī brīža aktuālā informācija par dažādām dzīves jomām.
«Šo nepabeigto pasauli Dievs deva, teikdams, radi tālāk. Es zinu pats, vēl prieka maz, vēl puķes bālas,» tā raksta Māra Zālīte, un šīs dzejas rindas mūzikas skaņās ietērpis komponists Jānis Lūsēns.