Vidusskolu 10. un 11. klašu skolēniem no šī mācību gada valsts aizsardzības mācība kļuva par obligātu. Jaunsardze bija ierasta lieta, bet aizsardzības mācība daudzviet bija kā izvēles priekšmets. 

Vēl nedaudz mums atlicis no 1954. gada faktiem un skaitļiem, kurus apkopojis Jānis Cunskis, pēc tam dosimies iekšā Sedas ciematā un ar kūdras ieguvi sais­tītajās lietās jau 1955. gada atskaišu labirintos...

Kaut kā ikdienā no Valmieras esam vairāk raduši skatīties uz Cēsu un Smiltenes pusi, retāk – uz Valku un Limbažiem.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā gana iespaidīgas kaislības ir raisījis tāds pasākums kā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (AF) atbalsta programma mediju modernizācijai un digitalizācijai.

Es nezinu, ja godīgi, es tiešām nezinu, vai mammas kara laikā lasa priekšā pasakas saviem bērniem. Vai lasa, kad bērns jāieaijā pagrabā, vannas istabā? Varbūt stāsta?

Piektdienā pirms svētkiem ar svinīgu ceremoniju pēc rekonstrukcijas publiskai lietošanai Valmierā atkal tika atvērts Vanšu tilts pār Gauju. Jāteic, ka uz pasākumu bija ieradies pārsteidzoši liels interesentu skaits, manuprāt, pirmajai lentes griešanai Gaujas kreisajā krastā no Ūdens ielas puses asistēja savi četri simti valmieriešu un pilsētas viesu, bet labajā krastā, kur atkal darbs bija šķērēm, lentes griezējus sagaidīja teju pieci desmiti interesentu.

Valmieriete PĀRSLA KUPRIŠA ir Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona kaprāle. Sarunā viņa stāsta, ka dzīves ceļš sācies Smiltenes pusē, tad tas vedis uz Rīgu, bet tagad viņa dzīvo Valmierā, lai būtu tuvāk savam bataljonam. Par Zemessardzi, Latviju un patriotismu runājam ar Pārslu. 

Valmieras novada fonds ir labdarības organizācija, kura atbalsta vietējo iedzīvotāju iniciatīvas dzīves uzlabošanai Valmieras novadā, liekot uzsvaru uz to, ka ar pašu resursiem un spēkiem varam veikt daudz laba.

Otrdien Valmieras Industriālajā parkā bija mediju diena, kurā piedalījās arī Liesma.

Kad 5. novembrī viesojāmies biedrības «Valmieras pilsētas pensionārs» telpās, tur bija kā skudru pūznī.