Lai sekmīgāk apkarotu un ierobežotu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, kā zināms, ir veikti grozījumi Medību likumā, kas paredz pienākumu medīt mežacūkas jau iepriekš reģistrētos medību iecirkņos, sākot ar 200 ha platību, kā arī Valsts meža dienestam dot tiesības lemt par medību tiesību piekritību arī tajās platībās, kurās līdz šim mežacūku medības nebija atļautas.
Kopš zināma laika mums ir pašiem savi valsts noslēpumi, kuriem klāt tagad arī tikai ES un NATO klubiņos vien runājamas un klausāmas lietas. Bez liekām ausīm un acīm. Reizēm pat mūsu valdības vīri un sievas gaida attiecīgo dienestu verdiktu par pielaidi valsts noslēpumam gluži kā liderīgi studentiņi eksāmena atzīmi. Kāpēc tomēr kādam pielaidi neiedod - par to mirstīgajiem parasti neziņo pat dzeltenā prese.
Kad parādījās ziņa, ka barikāžu dalībniekiem varētu būt apmēram par 20 eiro lielākas pensijas nekā vienkāršiem mirstīgajiem, ar kolēģi jokojām, ka pilnai laimei vēl derētu atjaunot deficīto preču specveikalus, kur šo pielikumu tērēt, bezmaksas ceļazīmes uz Ķemeru sanatoriju vai Melnās jūras kūrortiem, kā arī priekšrocības dzīvokļu un šņabja rindās.
(Turpinājums. Sākumu sk. 5. februāra «Liesmā».)
Atbild zvērinātu advokātu biroja «Alliks un partneri» advokāts ALDIS ALLIKS:
Otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu arī Latvijā bija redzama ziemeļblāzma. Interesantajam dabas starojumam netrūka vērotāju gan starp pētniekiem, gan fotogrāfiem. Kāvus jau vairākus gadus mūspusē iemūžina burtniecietis Jānis Šatrovskis.
Nevalstiskās organizācijas apvieno bērnus, jauniešus, seniorus, lai satiktos, pārrunātu svarīgo un apgūtu jauno. Nodarbībās mācās prasmes un iepazīst tradīcijas.
«Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Daiva», izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pērn veikusi gandrīz pusmiljona eiro vērtas investīcijas — uzbūvēti divi graudu glabāšanas torņi un noliktava. Apsveicama ir kooperatīva iniciatīva alternatīvas enerģijas izmantošanā graudu kalšu darbībā.» Tā teikts pamatojumā, kādēļ LLKA konkursā «Gada labākais lauksaimniecības/ mežsaimniecības kooperatīvs 2015» kooperatīvam «Daiva» piešķirta speciālā balva par investīcijām konkurētspējas paaugstināšanā.
Ziņa, ka šogad divos nozīmīgos mūzikas skolu konkursos ievērības cienīgus sasniegumus ieguvuši arī vairāki Rūjienas mūzikas skolas audzēkņi, mudināja «Liesmu» atvērt nelielā, bet pēcpusdienās vienmēr skanošā namiņa durvis un lūkot, kas tur notiek. Gida lomā — Rūjienas mūzikas skolas direktors VALDIS MEIJERS.
Aizvadītajā sestdienā notika Valmieras Viestura vidusskolas Žetonu vakars. Pusčetros pēcpusdienā meitenes, mirdzēdamas spožāk nekā jebkad, un puiši, saposušies uzvalkos, eleganti, ieradās svinīgā pasākuma norises vietā — Ziemeļvidzemes Sadales tīklu mājvietā. Beidzot ilgi gaidītais notikums varēja sākties.
Kārtējo Rūcamlapu sākšu ar informāciju tiem ārzemnieku represētiem Latvijas autovadītājiem un automašīnu īpašniekiem, kuri par tālumā sastrādāto saņēmuši soda naudas rēķinus savā Tēvzemē. Labā ziņa ir tā, ka šie maksājumi nekādā veidā nav saistīti ar pašmāju CSDD darbošanos un sniegtajiem pakalpojumiem. Kā viņnedēļ manā klātbūtnē CSDD Valmieras nodaļas priekšniekam Valdim Stiģim telefoniski apstiprināja CSDD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Aizpors, informācija par Latvijas iedzīvotāju — satiksmes dalībnieku ārzemēs saņemtajiem sodiem nenonāk CSDD reģistrā, tāpēc nekādi neiespaido, piemēram, tehniskās apskates veikšanu mūsu valstī konkrētam ārzemēs nostrāpētam automobilim. Sliktā ziņa te varētu būt tāda, ka rādīties ar šo auto, pirms nav nomaksāts paģērētais sods, valstī, no kurienes atsūtīta pēcmaksa, laikam tomēr nevajadzētu. Ja uz šo valsti vairāk nebraucam, tad vēl atklāts paliek jautājums par rēķinam pievienoto brīdinājumu nodot lietu parādu piedzinēju organizācijai. Pilnīgi noteikti, ka šādi kantori netiek dibināti trūcīgai veģetēšanai, tāpēc, kā savulaik teicis leģendārais Juliuss Fučiks — cilvēki, esiet modri! Un nebūs lieki arī parunāt ar kādu zinīgu advokātu.