Pirms nedēļas publiskajā telpā parādījās ziņa, ka par patriotisko mēnesi sauktajā novembrī būs par vienu svētku dienu vairāk – 22. novembrī savu partiju nolēmis dibināt neviens cits kā pērn no partijas KPV LV izslēgtais Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kurš aktīvi atgādina par sevi sociālajos tīklos, apgalvojot, ka tieši viņam ir zināma īstā recepte, kā Latviju pārvērst plaukstošā demokrātiskā valstī, tāpēc jaundibinātā partija būšot spējīga nākamajās Saeimas vēlēšanās iegūt sabiedrības vairākuma atbalstu.

Pamatskolas Universum mūzikas skola Valmierā arī šajā mācību gadā piedāvā iespēju ikvienam interesentam, kurš vēlas nodarboties ar mūziku. Profesionālās ievirzes izglītības programmās aicinām mācīties bērnus, kuri vēlas uzsākt mācības gan 1. klasē, gan vēlākos posmos, piedāvājam klavieru, vijoles, sitaminstrumentu, ģitāras, flautas, klarnetes, fagota, saksofona, trompetes, eifonija un tubas spēles apmācību. Aicinām arī pirmsskolas vecuma bērnus — nodarbības notiek sagatavošanas klasē muzikālo dotību, ritma izjūtas un intelektuālo spēju attīstībā, no četru gadu vecuma aicinām mācīties bērnus klavierspēlē.

Jau mēnesis, kopš Valmiermuižā atkal strādā pieredzējušais restaurators Juris Pavlovs. Atcerēsimies – pērn rudenī viņš strādāja, atjaunojot vairākus desmitus metru garu posmu sētai, aiz kuras atrodas SIA Valmiermuižas alus saimniecība, šovasar Jurim un bariņam zinīgu palīgu vēl atbildīgāks uzdevums – darbi pie Valmiermuižas pils tornīša saglābšanas i no ārpuses, i no iekšpuses.

Iespējams, pats vērienīgākais kultūras pasākums mūspusē šovasar notika 8. augusta vakarā Burtnieku muižas parkā, kur Agra Daņiļeviča vadītās deju skolas Dzirnas dejotāji kopā ar Burtnieku novada dažādu vecumu dejotājiem atrādīja skatītājiem un klausītājiem viņa oriģinālhoreogrāfijā nedēļu garā kopīgā nometnē tapušo uzvedumu Vakara blūzs. Īpašu smeķi pasākumam piedeva arī muzikālais pavadījums, ko nodrošināja Latvijā izcilākā blūza grupa, kas kopš 2008. gada Čikāgas blūza festivāla pazīstama arī pasaules blūza apritē – Latvian Blues Band.

Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā ir nopietni sašķobījusies vēl pavisam nesen par mūžīgu uzskatītā prezidenta Aleksandra Lukašenko vara. Pretēji bažām, ka Latvijas amatpersonas varētu censties distancēties no kaimiņos notiekošā, oficiālajā līmenī arī mēs esam ieņēmuši aktīvu nostāju un atbalstām protestētājus. Tomēr būtu vēlams jau laikus sākt gatavoties arī gaidāmajam šo protestu un Lukašenko krišanas iznākumam.

Piekritīsiet, ka, mērojot lauku ceļus, to malās arvien vēl vērojami visai atšķirīgi saimniekošanas piemēri un attieksme. Īpaši spilgti tas izpaužas laikā, kad zālājos pļaujama zāle. Ir vietas, kur saimnieki to izdara laikus, lai tikai lopbarība sanāktu pēc iespējas kvalitatīvāka, un, ja arī pēc nopļaušanas prāvos barības ruļļus dažādu apstākļu dēļ uzreiz neizdodas aiztransportēt uz glabāšanas vietām saimniecībā, tad tie ir akurāti sakrauti vienuviet ceļmalā. Un ne tikai – bieži vien tie ir arī pārsegti ar polietilēna plēvēm, lai nebojājas. Tajā pašā laikā laukos dažviet diemžēl nākas redzēt arī pa visai prāvu platību izmētātus rupjās lopbarības ruļļus. Nopļauts ir, savākts arī, bet nākas redzēt, ka tālāk tāda ruļļu armija tā arī uz lauka paliek, kamēr rudens lietavu un pat pirmā sniega ietekmē pārvēršas biedējoši melnās ķīpās. Līdz nākamajai zālāju pļaušanas sezonai jau tās kaut kur tomēr pazūd, bet, kā vasara klāt, tā bēdīgais stāsts atkal un atkal atkārtojas. Atcerieties – kādreiz šādu platību saimniekus pamatoti mēdza dēvēt par dīvāna zemniekiem. To skaitu samazināt izdevās ar dažādu ES atbalstu mehānismiem, kritērijiem un lauku kontrolēm. Ko darīt, ja pa kādai darvas karotei kopējās lauksaimniecības podā vēl atrodas.

Aizvadītajās brīvdienās, ierodoties ciemos ar persikiem auduma maisiņā, ar mājas iemītniekiem nonācām pie interesantas diskusijas – cik bieži jāmazgā mazie auduma maisiņi?

Valmieras bibliotēka, turpinot attīstīt jaunas darba formas virtuālajā vidē, 11. augustā organizēja tiešsaistes semināru novadu pašvaldību publisko bibliotēku darbiniekiem.

Arī Ziemeļvidzemē joprojām turpinās jaunās ražas novākšana, kurā ik pa laikam korekcijas ievieš lielāks vai mazāks lietutiņš vai pat migliņa. Mūsdienu graudu audzētāji ne vien darbojas ar modernām lauku darbu tehnoloģijām, bet nu jau lielākajai daļai zemnieku kulšanas laikā arvien pa rokai ir arī pašiem savs graudu mitruma procenta noteicējs. Ko tas ar mērījumu saimniekam pasaka priekšā, to arī tam atbilstoši tobrīd darbus organizē. «Liesma» aizvadītajā piektdienā, izbraucot paprāvu apli pa lauku ceļiem no Ipiķiem, Vilpulkas, Jeriem līdz Rencēniem un Valmierai, pārliecinājās, ka daudzviet tieši tā arī notiek – kombaini iebraukti tīrumā, blakus tiem kravas auto vai traktors ar piekabi, bet kulšana nenotiek, jo iepriekšējā vakarā nolijušā, dažviet pat tikai norasinājušā lietiņa dēļ graudkopjiem nekas cits neatliek, kā nogaidīt.

Aizvadītajā nedēļā jau otro gadu Vaidavā notika dienas nometne, kurā satikās skolotāji un vecāki, lai runātu, diskutētu, gūtu pieredzi un atbalstu darbam ar bērniem un jauniešiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem, kā arī dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: kā neizdegt un kur gūt laimi un gandarījumu pašam.