Medicīna – tas ir mūža ieguldījums
Par godu Medicīnas darbinieku dienai Liesma aicināja uz sarunu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra galvenā ārsta palīdzi cēsnieci ILGU ČIMOKU.
Par godu Medicīnas darbinieku dienai Liesma aicināja uz sarunu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra galvenā ārsta palīdzi cēsnieci ILGU ČIMOKU.
Kā jums sākas vasara?
Pavasarī likās: viss tūlīt plauks, būs lielā ziedēšana, tai piederas kokles... Tomēr jūnijā plānoto koncertu nācās pārcelt uz 21. novembri. Man liekas, ka pašlaik cilvēki ir tik ļoti izslāpuši pēc kultūras, tikšanās, koncertiem, ka jāskrien uz visām pusēm, un mūsējā varētu būt tikai viena no iespējām. Kokļu mūzika nav rokkoncerts, kur iztrakojas, tai novembra miers pat ir piemērotāks, lai izbaudītu — tumšais laiks, patriotiskais mēnesis.
14. jūnijā uz 80 sava mūža gadiem atskatījās Inārs Poļaks
Ar Ināru Poļaku iepazinos 1958. gada vasarā – Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) iestājeksāmenu laikā. Taču mūsu studijas nesākās ar lekcijām auditorijās, bet gan ar darbu kolhozā. Interesanti, ka RPI šefības darbiem bija iedalīts Valmieras rajons.
BĒRNS ir kā spogulis: pats ar mīlestību nenāk, viņš to atstaro. Ja bērnam tuvojas ar mīlestību, arī viņš atbild ar to pašu. Ja saskarsmē mīlestības trūkst, viņam nav uz ko atbildēt.
RŪDOLFS ROĶIS ir Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (tagad Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas) absolvents un šajā mācību gadā arī matemātikas skolotājs programmas «Iespējamā misija» ietvaros. Šķiet, arī skolas patriots, tas manāms sarunā.
Daudzi no mums katru gadu 23. jūnijā pin vainadziņus. Liesma par dabu un jāņuzālēm devās aprunāties ar INGU RASU viņas mājās Rasiņās Mūrmuižā, kur tiek rīkotas arī nometnes.
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbaspējas var tikai apbrīnot. Aviācija, ostas, dzelzceļš, autobusu pārvadājumi, taksometru pakalpojumi, transporta līdzekļu tehniskās skates...
Augstskolas studiju laikā, apgūstot kursu «Krīžu komunikācija», domāju, ka šis nav vieglais darbiņš. Pandēmijas izplatība to apstiprināja, jo uzņēmumi izmantoja dažādus komunikācijas modeļus.
Valmieras Valsts ģimnāzijā šo mācību gadu absolvēja divas 9. klases, teju 60 skolēni. Tāpēc skolas administrācija ņēma vērā valstī izsludinātos ierobežojumus, kā arī vecāku izrādīto vēlmi redzēt, kā viņu bērns saņem diplomu, tomēr pasākuma laiks, skolotāju un viesu skaits bija ļoti ierobežots, tāpat visiem, ienākot Valmieras sākumskolas zālē, tika lūgts dezinficēt rokas, lai samazinātu inficēšanās iespēju.
Kopš 1965. gada, kad blondā skaistule, ieguvusi izglītību Rīgas 1. vidusskolā un pēc tam prestižajā Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā, ieradās Valmierā, viņa šajā teātrī ir palikusi visu savu mūžu.