Dubultsilti un dubultskaisti
No 2020. gada Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauta «Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā».
No 2020. gada Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauta «Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā».
Notikusi bērnu nometne «Mēs mazsalacēni 2022». Četras dienas 30 Mazsalacas apvienības bērni piedalījušies interesantās nodarbībās, apguvuši jauno, atpūtušies.
Nevar īsti saprast, kura iedzīvotāju daļa turpmāk Latvijā būs laimīgāka – tie, kas ēdienu gatavo uz elektriskās plīts, vai tie, kas visu nepieciešamo silda, cep un vāra, izmantojot gāzi. Un te vairs nebūs jautājums, kura plīts ar laiku apkārtni padara nepatīkami lipīgu, te būs elementāra lieta – cik tas viss maksā! Un maksās krietni vien dārgi, par vecajām cenām gan gāzei, gan elektrībai laikam varam aizmirst, un tā, kā zināms, ir cilvēka atmiņas vērtīgākā spēja.
«Viņi lien uz priekšu: pa metru vai pa kilometru dienā,» tā ik vakaru, izvērtējot kara gaitu Ukrainā, saka NBS kapteinis Jānis Slaidiņš.
Valmieras sadraudzības pilsētas Halles (Vestfālene, Vācija) delegācijas vizītes laikā Valmierā Guna Ķibere, Valmieras novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste, tikās ar Halles pārstāvjiem – Dīteru Buselbergu (Dieter Büsselberg), Tirgotāju biedrības valdes priekšsēdētāju, un Klausu-Pēteru Šillingu (Klaus-Peter Schilling), Valmieras draugu kopas valdes otro priekšsēdētāju, lai pārrunātu turpmākās sadarbības paplašināšanas iespējas mazās uzņēmējdarbības jomā.
Kas ir vēsture?
T. Plašākajā nozīmē — viss, kas ar mums noticis. Individuāli, ar valsti, ar tautu kopumā.
3. turpinājums. Sākums 27.aprīļa, 25. maija un 29. jūnija “Valmierieša” numuros.
Domas par viesturiešu tā saucamo Zelta fondu dziļi aizskar līdzgaitnieku sirds stīgas. Šo domubiedru komandu veidoja direktore Vera Kupča, kurai šogad simtā jubileja.
Ko par kustību un ceļu domā (un dara!) valmierieši RITMA un AIVARS CEPĪŠI, mūziķi, mūzikas skolotāji un aktīva dzīvesveida cilvēki?
Stāsta RITMA PĒTERSONE-CEPĪTE.
Jubileju nesvinot
Pēc mūža 80 gadiem jābūt laimīgam par katru ilgāk nodzīvotu dienu. Tā daudzkārt dzirdēts, lasīts. Un pēc 80 pagājušas ļoti daudzas diennaktis. Ne visas bijušas laimīgas tajos piecos gados. Daudzas pat ļoti skumjas, jo vadītas arī Stradiņa, Vidzemes, Gaiļezera slimnīcā. Vismaz divreiz esmu bijis tuvu Aiziešanai.