Kažokus nu jau esam nometuši, taču priekšā plašķīšu un vējjaciņu laiks. Tātad kāds brīdis mums vēl ir dots, lai pienācīgi sagatavotos vasarai. Piemēram, mēģinot tikt vaļā no ziemā uzkrātajiem liekajiem svara kilogramiem vai arī beidzot īstenojot seno nodomu tikt pie tetovējuma.
18. marta vakarā Naukšēnu kultūras namā pulcējās 2015. gadā dzimušie bērniņi un viņu tuvinieki, jo pašvaldība jau ceturto reizi sveica mazos novadniekus. Aizvadītajā gadā pavisam dzimuši 18 bērni — 6 meitenes un 12 zēni. Vecāki viņiem devuši vārdus Hira, Martins, Alise, Daiga, Rūdis, Niks Emīls, Dārta, Gvido, Lauris, Karīna, Artuss, Niklāvs, Kristaps, Emīls, Ralfs, Gustavs, Līga un Daniels.
Skolēnu brīvdienās Naukšēnos notika 3. līmeņa Jaunsardzes mācību nometne 15 gadus un vecākiem jauniešiem, kuri divas dienas astoņās nodarbību vietās vingrinājās lauku kaujas iemaņās, maskēšanās mākslā, patrulēšanā, praktiskajos orientēšanās paņēmienos un tūrismā t.s. meža blokā, kā arī mājas blokā — ierindas mācībā, šaušanā un ieroču mācībā, pirmās palīdzības sniegšanā un sakaros, ko mācīja Zemessardzes pārstāvji.
Viena pati es nevaru izmainīt pasauli, bet es varu iemest akmeni ūdenī, lai radītu daudzus mazus vilnīšus. (Māte Terēze)
27. martā — Starptautiskā Teātra diena, ko 1961. gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais institūts. Valmieras teātris pirms teātra ļaužu svētkiem sagatavojis brīnišķīgu dāvanu saviem skatītājiem — šovakar Aspazijas lugas «Vaidelote» pirmizrāde.
Tā par sevi saka Rūcamlapas viesis Zaļajā ceturtdienā — Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas draudzes mācītājs ARNIS BUŠS.
Otrdien Vidzemes Augstskolas ēkā Tērbatas ielā 10 atklāja fotoizstādi «Klimata liecinieki». Izstādes autori — biedrība «homo ecos:» — 12 lielformāta fotogrāfijās atainojuši 12 dažādas klimata pārmaiņu liecības Latvijā, akcentējot tās caur cilvēku stāstiem — šo pārmaiņu lieciniekiem.
Bez uzticēšanās ir grūti. Ja neuzticamies kaimiņiem, durvju priekšā jāliek milzu «kūtene». Ja neuzticamies politiķiem, nav jēgas iet balsot. Ja neuzticamies ārstiem, labāk neslimot. Ja neuzticamies celtniekiem, jābūvē pašiem. Ja neuzticamies sinoptiķiem, lietussargs jānēsā līdzi vienmēr. Ko darīt, ja neuzticamies Valsts Ieņēmumu dienestam (VID)? Vai nemaksāt nodokļus vispār?
Savos tikai četrdesmit viņš jau paveicis daudz. Pirms septiņiem gadiem viņš gluži kā no gaisa nokrita Valmieras pievārtē ar jaunu alus brūzi, un šodien te darītais Valmiermuižas alus noteikti darījis slavenu arī viņa vārdu. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks AIGARS RUŅĢIS par sevi saka: esmu valmierietis ar visām saknēm!
Šī ir vēsturiska fotogrāfija — 1960. gada marts.
Tie, kas bija izsūtīti no dzimtenes 1949. gada 25. martā, atgriezties Latvijā drīkstēja tikai 1956. — 1957. gadā. Sarežģīta un smaga bija šī atgriešanās. Kad no Maskavas tika saņemta izziņa — spravka — ar atļauju atgriezties, pacilātība un eiforija pārgāja ātri: sākās dzīves izvērtēšana, praktiskās rūpes, kā to izdarīt. Par brīvu jau atpakaļ neveda... Pat kopējā vagonā biļete maksāja dārgi. Arī par apģērbu bija jādomā. Kaut katram jau bija sava pufaika, neatsverams un tiem apstākļiem gana piemērots un pat ērts apģērba gabals ikdienai un svētkiem, — to pašu vilkām gan darbā, gan uz kino ejot.