Ir darbības,  ko  negribas saukt īstajos vārdos, runāt par tām visiem saprotamā latviešu valodā. Tā pašlaik, kad Laimdotas Straujumas vadītā valdība  secina, ka budžetā neienāk tāds naudas apjoms, kāds bija prognozēts, šo budžetu plānojot un Saeimā apstiprinot,  paziņojumos sāk zibēt uzņēmējus, ierēdņus, jebkuru iedzīvotāju biedējošais  vārdu savienojums «budžeta konsolidācija». Ar to, tieši un konkrēti nepasakot, ka valdībai sāk pietrūkt naudas, lai pildītu visu solīto, mums liek vien nojaust, ka nekas labs atkal nav gaidāms. Visiem mums ir arī atmiņā, ka pirms sešiem gadiem, kad vēl centāmies kaut cik pie vērtības noturēt latu, šie paši vārdi nozīmēja  «jostu savilkšanu» –— nodokļu celšanu un pat algu samazinājumus.

Kamēr daudzu prātus nodarbina domas par reto iespēju savām acīm redzēt pasaulē slavenu gleznotāju darbus un tādēļ pie mākslas izstādes Rīgā  pašlaik veidojas garas interesentu rindas, citu sabiedrības daļu uztrauc pavisam kas cits: kā un no kā pagatavot sev vai savai ģimenei kārtējās pusdienas. Studējot un dzīvojot dinamiskā attīstībā esošajā Valmierā, redzu tomēr cilvēkus, kas nepārprotami dzīvo nabadzībā.

Valmieras Kultūras centrā notika Latvijas ugunsdzēsības 150. gadadienai veltīts svinīgais pasākums, kurā pasniedza Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apbalvojumus Vidzemes reģiona brigādēm.

Tuvojoties mācību gada noslēgumam, pašvaldības rīko godināšanas svētkus savu izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri guvuši labus panākumus mācību priekšmetu olimpiādēs, skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumos, valsts mācību olimpiādēs.

Bijusī Kocēnu novada pašvaldības komunālās saimniecības pārvalde no 1. maija tiek likvidēta, un lielākā daļa tās funkciju (dzeramā ūdens sagatavošana un piegāde, sadzīves notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kā arī siltumapgādes pakalpojumi), atdalot tās no domes budžeta, deleģētas jaunizveidotajai SIA «Kocēnu komunālā saimniecība» — kapitālsabiedrībai, kurā visas kapitāldaļas pieder pašvaldībai. Domes nodaļas kompetencē un pārraudzībā paliek pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošana, kā arī zaļumsaimniecība un teritoriju uzturēšana.

Uz Dikļu pagasta «Lielgreižiem» pie INTAS FOGELES ciemos pieteicos kā pie kartupeļu audzētājas, taču saruna par tupeņiem sanāca īsāka nekā par aitām, jo aitkopība saimniecībā, izrādās, izvērtusies par galveno nozari.

Ar labiem panākumiem no Pasaules skolēnu čempionāta orientēšanās sportā, kas norisinājās aprīļa beigās Turcijā, mājās atgriezušies astoņi Valmieras pārstāvēto skolu jaunie sportisti.

TDA «GAUJA» 70 gadu jubilejas koncerts jau bija noskanējis, kad redakcijā ienāca ventspilnieks, biedrības «Dabas enerģētikas pētīšana» priekšsēdētājs Alberts Kokins. «Dejoju «Gaujā» piecdesmito gadu vidū vecajā kultūras namā Vecpuišu parkā. Mans vadītājs bija Mārtiņš Ulmanis.  Par jubileju uzzināju no māsas meitas, un nebija divu domu — jābrauc. Koncerts tik dziļi aizkustināja, ka knapi valdījos, lai nesāktu asaras birt, jo visu koncertu atmiņas nāca cita pēc citas. Kā mēģinājām, kā braucām vaļējā mašīnā pie igauņiem, pa Latviju, jo tolaik jau nekādu autobusu nebija. Jau tad kolektīvi ciemojās cits pie cita, sadancojos ar ventspilnieci un jau piecdesmit gadus tur dzīvoju, un dejošanas prieks mūs visu laiku pavada. Deja, kustības taču neļauj cilvēkam tik ātri novecot!  Lai pietiktu spēka līdz sirmam vecumam, dejā nedrīkst apstāties. Valmierā koncertā pārliecinājos: Gauja joprojām ir strauja — gan upe, gan dejotāji,» ar piedzīvoto skaistajā notikumā dalījās A. Kokins.

Pavasaris klāt, tāds samērīgs siltums arīdzan. Un tad jau jāsāk domāt par auto salona papildu atvēsināšanu. Vieglajām automašīnām šim nolūkam ir divas ierīces — vienkāršāko sauc par gaisa kondicionieri, un tas praktiski katram veselam spēkratam jau bāzes komplektācijā paredzēts, savukārt lepnāko un sarežģītāko, kas reizēm pat sava i šoferim, i blakussēdētājam, sauc par klimata kontroli. Jā, mēdz būt klimata kontroles piedāvājums arī otrajā sēdekļu rindā sēdošajiem, taču tas jau būs pavisam kruts auto...

Iepriekšējās nedēļas nogalē daudzi Latvijas iedzīvotāji, kurš ar pārsteigumu, kurš ar sašutumu, secināja, ka valstī ar vērienu un bez valsts tiešas līdzdalības tiek atzīmēts 9. maijs. Dienas garumā tikai Rīgā dažādos pasākumos piedalījās ap 220 tūkstošiem cilvēku, bet socioloģiskās aptaujas liecina, ka daļā bijušās PSRS, it īpaši Krievijā, 9. maijā svinēto Uzvaras dienu par saviem svētkiem uzskata 52% rīdzinieku. Puse valsts galvaspilsētas iedzīvotāju. Vēl bija mazāka mēroga pasākumi Liepājā un Daugavpilī, pusoficiālas un neoficiālas sanākšanas daudzviet citur Latvijā utt. Var pieņemt, ka vismaz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, galvenokārt nelatvieši, taču ne tikai, pieminēja tieši Uzvaras dienu.