31. jūlijā Valmieras novadā, Burtnieku zirgaudzētavas manēžā biedrība «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) kopā ar prāvu pulku atbalstītāju profesionāli augstā līmenī organizēja gan Holšteinas šķirnes dzīvnieku izstādi – vērtēšanu, gan arī jauno piensaimnieku konkursu «Nākotnes zvaigzne 2021».
Svētdien, 1. augustā, Zilākalnā tika aizvadīta «Pasaules koklētāju skaņu taka». No pulksten 10 līdz 17.30 norisinājās dažādas lekcijas, meistarklases kopā ar pasniedzējiem no Latvijas – Laimu Jansoni, Lieni Skrebinsku, Ilzi Ozolu un Antu Eņģeli. Noslēgumā izskanēja dziesminieka Kārļa Kazāka un koklētājas Laimas Jansones koncerts.
Ceturtdien, 29. jūlija vakarā, Jāņparkā norisinājās pikniks «Jāņparka apkaimes stāsti». Pasākumu rīkoja Valmieras integrētā bibliotēka sadarbībā ar Jāņparka aktīvajiem iedzīvotājiem, lai stiprinātu iedzīvotāju piederības sajūtu savai apkaimei. Sarunu vadīja stāstniece Agita Lapsa, nelielu ieskatu Jāņparka apkaimes pagātnē sniedza vēsturnieks Tālis Pumpuriņš un ar saviem stāstiem dalījās vietējie iedzīvotāji.
1. augustā sākusies un līdz 31. augustam turpināsies SIA ZAAO organizētā akcija EKO ZVANS!, kuras laikā, zvanot uz ZAAO biroju, varēs pieteikt neizjauktas nolietotas elektrotehnikas bezmaksas savākšanu (iekārtas izmērs vismaz 60×40×40 cm).
Ir vācieša Vilhelma Buša jau pirms 150 gadiem rakstīts humora pilns dzejas darbs «Makss un Morics» par puikām, kuri, lai ciemata ļaudīm nav garlaicīga dzīvošana, viņu dienas grezno ar saviem nedarbiem. Rindas no šī Aspazijas latviski pārceltā dzejojuma man reizēm ieskrien prātā, pat kad jāvērtē pietiekami nopietnas situācijas. Tā arī, redzot, kas notiek, kāds turpinājums paredzams vēl līdz galam nepabeigtajai administratīvi teritoriālajai reformai (ATR), atceros trāpīgās rindas: «Pirmais nedarbs vēl nav beigts, kad jau nākamais tiek steigts…»
Krustu šķērsu cauri pilsētas ielām, pagalmiem un laukumiem 31. jūlija rītā devās varens, meijām izrotāts smagais auto, kas saudzīgi veda Rūjienas pūtēju orķestri «Tālavas taurētājs». Diriģenta Gvido Brenčeva vadībā muzikanti skaļi un tālu ieskandināja pilsētas svētkus. Cilvēki ielas malā par šo jestro rīta puses sveicienu uzgavilēja un pateicās ar skaļiem aplausiem.
Aizvadītās nedēļas nogalē ar daudziem pasākumiem un izklaidēm dažādām gaumēm kārtējos pilsētas svētkus svinēja Rūjiena. Šoreiz kopā būšanas svinību devīze bija: «Satikts Rūjienā!» Plašāk par satikšanos, iepazīšanos vai patīkamu atkalredzēšanos vēstām fotoreportāžā šā laikraksta 5. lappusē.
Vai gan svētki iedomājami bez pārsteigumiem? Par tiem jau laikus bija domājuši un gādājuši ļoti daudzi. Arī rūjieniete, grafiskā dizainere IRITA POLE.
Likumu labojumus, kas ieviesa minimālo sociālo iemaksu, Valsts prezidentam tomēr vajadzēja «atsviest atpakaļ» Saeimai. Tos neparakstot, Egila Levita protests un iebildumi būtu skaļāki nekā tagad, Rīgas pilij apgalvojot, ka viņš likumdošanas brāķa labošanu «ielicis savā darba kārtībā».
Diez vai tad Saeimai pietiktu nekaunības šo «Reira reformu» vēlreiz apstiprināt bez jebkādiem pārveidojumiem un lielā vienprātībā, lai tikai demonstratīvi atstātu valsts galvu «jaņos». Diemžēl Levita centieni uzrādīt politisko pastāvību ir diezgan nekonsekventi, pat bikli – viņa sasaiste ar koalīciju tā arī nav sarauta. (Nesen šo Rīgas pils kļūmi intervijā www.nra.lv atzina arī latvju politikas mutīgākais vērtētājs Filips Rajevskis.)
Šķiet, prezidenta bailes no iespējamas valdības krīzes – un vieglā haosa pēc Krišjāņa Kariņa kabineta krišanas – ir pārāk dziļi sakņotas un (iespējams) pat pamatotas. Tāpēc, pieļauju, vairot reitingu uz valdības rēķina Levitam šķiet nepieņemami. Ja tā tiešām ir, tad visu cieņu valsts galvam, cepuri nost!
Tā nu mums aizrit pirmais mēnesis, kopš darbojas prasība veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu no «minimālā VSAOI objekta 1500 eiro ceturksnī» (jeb no 500 eiro bruto mēnešalgas). Teju vai vispārējs sabiedrības verdikts to novērtē kā Latvijas saimnieciskās darbības idiotisku sabotāžu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera apgalvo: šī «reforma» valstij draud pat ar sociālekonomisku krīzi. Galvenā problēma – tiek nevajadzīgi apgrūtinātas un pat apcirstas iespējas algot strādājošos nepilnas slodzes darbam.
Cik zinu, pirms likumu grozījumu pieņemšanas Finanšu ministrija un Saeimas vairākums veica tikai neslēpti formālas, «ķeksītim» paredzētas, konsultācijas ar biznesa aprindām vai ekonomikas ekspertiem. Ierēdņi, ministri un deputāti paši sev šķita gudrāki par visādiem «bodniekiem». Iespējams, sava veida «lāča pakalpojumu» te veica masu mediji, koncentrējoties pārsvarā uz pašu žurnālistu, mūziķu un citu autoratlīdzības saņemošu «plānā galdiņa urbēju» iebildumiem. Uh, kā valsts varai tagad patīk «ierādīt vietu» medijiem!
AIGARS LAUZIS ir darītājs. Viņš ne tikai ir dizainers, kurš vairāk nekā 10 gadus strādājis ainavu arhitektūras un urbānā dizaina jomā, bet arī cilvēks, kas četru gadu laikā ar velosipēdu veica 31000 kilometru no Londonas līdz pat Tokijai. Viņš kopā ar sievu Liju Lauzi un brāli Renāru Lauzi attīsta savu uzņēmumu – ZELTINI. Izveidots unikāls transporta līdzeklis, kurā ir apvienots velosipēds, laiva un arī māja – veloamfībija Z- TRITON. Šo brīnumu varēja redzēt arī Valmieras pilsētas svētku parādē.
Jūlija izskaņā Ķoņu dzirnavās norisinājās pirmā Valmieras SOS bērnu ciemata nometne – spēle «Pieaugušo dzīve».