Divas dienas jūnija vidū Jāņa Daliņa stadionā sporta karalienes vieglatlētikas  svētkus svinēja veterāni. 

18. jūlijā  uz atmiņu kamola ritināšanu  tiek aicināti Sēļu skolas  kādreizējie audzēkņi. Viņu domu rosinājumam publicējam vienu no šī  kamola pavedieniem — šīs skolas absolventes «Sprīdīšu» mājas  kādreizējās īpašnieces ANDAS VINTERES  2001.  gada decembrī rakstītas atmiņas.

Ja kāds sevi izsludina par Napoleonu, tad tāpēc citiem nav jāsatraucas par to, ka viņš uz karstām pēdām pacentīsies iekarot, piemēram, Ēģipti. Impēriskas ambīcijas šodien apliecina nevis varēšanu, bet stipri īpatnēju prāta stāvokli.

Kopš 1. jūlija Valmieras muzeja izstāžu zālē apskatāma vācu mākslinieka Jorga Špētiga (Jörg Spätig) darbu izstāde.

Liela daļa pensionāru Latvijā, arī Valmierā, saņem ļoti zemas pensijas. Viņu mēneša ienākumi nepārsniedz 200 eiro. Šo cilvēku skaitā ir arī Valmieras pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja DAILE GOBA, kura uzskata, ka liela daļa darba mūžu nostrādājušo valstī būtībā kļuvuši sociāli neaizsargāti. Tāpēc arī Valmierā tika vākti paraksti, lai situācija mainītos.

Vērt dažādas rotas, gatavot vēja zvanus, izmantojot dekupāžas tehniku, vecus traukus padarīt par jauniem iemācījušās tās valmierietes, kas apmeklējušas pilsētas invalīdu biedrības «Atspēriens» radošās darbnīcas.

12. septembrī norisināsies pirmie Kokmuižas svētki, caurvijot senlaicīgo neobaroka laika atmosfēru savienojumā ar mūsdienu kultūru. Centrālā svētku norises vieta būs Kokmuižas parterā.

Ko gan darīt tad, kad Jānis sajūt izsalkumu? Pieļauju, ka Valmierā pats galvenais Jānis — tas, kurš domes priekšsēdis Baiks — no pašvaldības nama dodas pāri Lāčplēša ielai uz Rātes vārtiem. Kaimiņpilsētā, manās dzimtajās Cēsīs, tieši tāda paša ranga Jānis — tas, kurš Cēsu novada domes priekšsēdis Rozenbergs — šovasar tādās reizēs varbūt iecienījis pavisam nesen Cēsīs atklāto restorānu Izsalkušais Jānis. Tiesa, viņam gan būs garāks gabals no Cēsu domes ejams, garām Svētā Jāņa baznīcai. Un te jau vēl stāsts par Cēsu Jāņiem nebūt nav galā...

Viņsvētdien, kad Svētā Sīmaņa baznīcā pēc renovācijas atklāja torni, svinīgajā ceremonijā tika sveikti vairāki vīri, kas te savu roku pielikuši. Tā nu sanāca, ka aprunāties dabūjām tikai krietnus 30 metrus virs zemes — vispirms pie pulksteņa mehānisma, pēc tam jau torņa skatu laukumiņā, no kurienes uz visām debess pusēm Valmiera kā uz delnas redzama.

Vasaras vidū un siltumā Valmieras tirgū lielos lietussargus steiguši nomainīt saulessargi. Daži no tiem ir košāki, bet citi — tie paši, nu vien pretsaules vajadzībai. Dažā svaigā tējas piedāvājumā ir pārtapuši savītušie Jāņu un Pēteru kroņi, taču svaigu ziedu piedāvājums joprojām ir liels. Tā Agita no Jaunraunas puses stāsta, ka vēl daudzi turpina pirkt podu puķes, pat steidz stādīšanai atraitnītes iegādāties.  Viņas piedāvājumā ir krāšņas gazānijas par 70 centiem podiņā.