Arvien vairāk tiek runāts par to, ka jaunieši un bērni vairs tik daudz nelasa grāmatas kā agrāk. Man tas šķiet loģiski izskaidrojams ar to, ka skolās vairs nav obligāti izlasāmās literatūras, kā tas bija tajā laikā, kad es gāju pamatskolā.
Piektdiena, 2011. gada 2. decembris, laikraksta «Liesma» izdevējsabiedrības SIA «IMANTA info» darbības vēsturē ir iezīmīga ar to, ka tieši todien mēs «Liesmu» reizē ar kaimiņu un kolēģu laikrakstiem – Cēsu «Druvu» un Limbažu «Ausekli» – sākām drukāt SIA «Latgales druka» tipogrāfijā Rēzeknē.
Šoreiz profesiju lapā ciemojamies pie RUFINAS JURAŠAS, kurai ir trīs profesijas – jaunzirgu trenere, sporta skolotāja un tūrisma menedžere. Ar viņu tikāmies Valmiermuižas zirgu stallī.
Pirmdien, 21. februārī, savas darba gaitas rektora amatā Vidzemes Augstskolā noslēdza Gatis Krūmiņš. No 22. februāra rektora amata pienākumus pilda Agnese Dāvidsone, Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne. A. Dāvidsone rektores pienākumus veiks uz laiku, kamēr Vidzemes Augstskola izvēlēsies jaunu rektoru, kas notiks jau šī akadēmiskā gada noslēgumā.
Lai informētu par to, kā šogad notiks publiskā sektora ēdinātāju pavāru konkurss «Mana novada garša», Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) populārais pasākums «Novada Garša» aicina interesentus piedalīties seminārā «Pārtikas cenu kāpums – ietekme uz ikdienas pusdienām».
Par sevi viņš teic, ka visefektīvāk spējot strādāt tieši krīzes un kritiskās situācijās. SIA Vidzemes televīzija valdes priekšsēdētāja amats ir tikai viens no pusduča atbildīgiem posteņiem, ko INGEMĀRS VEKTERIS šobrīd min savā CV. Bet sākās viss ar raidlaiku radio Imanta ēterā...
Iepazīstieties — LINDA ZĪLE, dzimusi valmieriete. Viņas ikdiena paiet, studējot Vidzemes Augstskolas studiju programmā «Komunikācija un sabiedriskās attiecības», darbojoties Valmieras Mūzikas skolā un Valmieras Drāmas teātrī, rodot prieku dziesmā kopā ar Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu kori «Skan».
Dienvidu industriālā maģistrāle-Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu. Vai to lasīt burtiski un tā arī saprast — vai viltība? Kāpēc tieši industriālā maģistrāle, ja īpatnējo svaru Linarda Laicena ielai pieguļošajā zonā veido sabiedriskā un dzīvojamā apbūve?
Etnogrāfijas popularizētāja
Kristīne Pāvuliņa bija viena no slavenākajām un iemīļotākajām tautas tradīciju mantojuma popularizētājām Latvijā. Viņa atstājusi lielu skaitu populārzinātnisku rakstu par senām kultūras tradīcijām un latviskā izjūtas tradīciju simbiozi. Publikācijās doma izstāstīta tādā valodā, kuru viegli saprata plašs lasītāju loks.
No Vaidavas līdz Romai — tieši tā. Ambiciozi? Jā. Reāli? Pilnīgi iespējams. Kad stāsta Vaidavas bibliotēkas vadītāja INGUNA DUKURE, no sirds gribas tam ticēt. Runa ir par izcilo latviešu gleznotāju un grafiķi Niklāvu Strunki (1894 — 1966) , kura ceļš mākslā pagājušā gadsimta pirmajā pusē saistīts ar Latviju un savā ziņā — arī ar mūsu novadu.