No pirmdienas vēl nezināms skaits mūsu lauksaimnieku Zemnieku saeimas virsvadībā sola uzsākt reģionālus publiskos protestus. Viņu akcija paredzēta arī Valmierā.

Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no 2024. gada 1. jūlija attiecinās arī tekstilizstrādājumiem. DRN piemēros uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus.

Prasme lasīt ir viena no galvenajām lietām, ko cilvēks sava mūža laikā iemācās. Man šķiet – tā tas dabā ir iekārtots, ka cilvēks vispirms iemācās runāt, tad lasīt un rakstīt, protams, noteikti ir arī izņēmumi, kam viss notiek citādāk. 

Ar ratiņtenisa izglītošanas un popularizēšanas pasākumu Lauz robežas, kas norisinājās sadarbībā ar izcilā nīderlandiešu futbolista un trenera vārdā nosaukto Johana Kruifa fondu un Starptautisko Tenisa federāciju, trešdien sākās Valmieras Olimpiskā centra sporta festivāls.

Par aizvadītajā gadā paveikto un šim gadam ieplānoto stāsta Kocēnu apvienības vadītājs DAINIS SKUTELIS.

Valmieras rajona Starpkolhozu celtniecības organizācija nodeva ekspluatācijā bērnudārza ēku, un no 1974. gada 1. februāra kolhoza «Kopsolis» teritorijā darbu sāka bērnudārzs - mazbērnu novietne ar 90 vietām ar vadītāju Irmu Duku priekšgalā. To nosauca par «Bitīti».  Bērnudārzu finansēja kolhozs «Kopsolis».

Aizvadītajā ceturtdienā Vaidavas kultūras un amatniecības centrā atklāta SNIEDZES SPROĢES alus kausu un glāžu izstāde.

Aizpagājušās nedēļas trešdienā Valmierā darba vizītē bija ieradies ārlietu ministrs ARTURS KRIŠJĀNIS KARIŅŠ. Viņš atvēlēja laiku teju stundu garai sarunai ar laikrakstu Liesma.

Tā apgalvo Valmieras un Vidzemes rūpniecības flagmaņa — akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes loceklis Ģirts Vēveris. Iespējams, labāk pazīstams biznesa aprindās, mazāk zināms par viņa pārējo dzīves spektru. Pērn apritēja jau 30 gadi, kopš Ģirts dzīvi saistījis vispirms ar ķīmijas studijām, pēc tam ar ķīmisko rūpniecību tepat Valmierā. Tātad valmierietis – ražotājs ar vērā ņemamu pieredzi.

ROTU ATTĪSTĪBU Livonijā var iedalīt vairākos hronoloģiskajos posmos, kur viens no lūzuma posmiem novērojams 14. gs. vidū. Pārmaiņas izraisīja vēsturiskie procesi, kas ietekmēja amatniecības attīstību un mainīja rotu nēsāšanas tradīcijas. Vēl 13. gs. un pat 14. gs. sākumā rotas liecināja par nēsātāja etnisko piederību un vietējo amatnieku darbu.