Par aktuālāko aizvadītā mēneša laikā stāsta Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS:

Mūsu valstij maijs ik gadus atnāk ne tikai ar tiem svētkiem, kam lozungā ir, manuprāt, visos laikos un sabiedriskajās iekārtās nemainīgi svarīgi vārdi miers un darbs. Latvijai šajā mēnesī ir divi būtiski atskaites datumi, kam šogad pusapaļas jubilejas — 1. maijs pirms 95 gadiem un 4. maijs pirms 25 gadiem.

4. maijā svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu. Mūsu valsts vēstures lappusēs neatkarības atgūšana nenoliedzami ir ierakstāma kā viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais notikums. Īpaša nozīme šai dienai ir pašlaik, kad Krievija sākusi īstenot savus bijušo (okupēto) teritoriju atgūšanas plānus. Tāpēc Latvijas Brīvības svētkus aicinu svinēt, nepieļaujot domu, ka Putinam tas izdosies. Tomēr liels darvas piliens svētku noskaņojumam jau sarūpēts.

Vakar Valmieras muzeja Pilskalna ielas namā zinātniskajos lasījumos tikās muzeja darbinieki, vēstures skolotāji un interesenti. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai veltītajos zinātniskajos lasījumos «4. maijs. Dokuments. Vēsture. Dzīve» piedalījās arī Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Ziedonis Ziediņš un Ivars Briedis, divi no kādreizējiem Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par vēsturisko Neatkarības deklarāciju.

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris IVARS BRIEDIS ir viens no tiem 138 tālaika Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Kopš to dienu notikumiem aizritējis jau gadsimta ceturksnis, taču atmiņas joprojām tik dzīvas, it kā viss būtu norisinājies pavisam nesen.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, 4. maija Neatkarības deklarācijas koncepcijas un Satversmes ievada projekta autors EGILS LEVITS ir nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (NA) joprojām piedāvāts kandidāts Valsts prezidenta amatam.

24. aprīļa pēcpusdienā līdz ar siltajiem saules stariem un līksmajiem putnu treļļiem dabā Trikātas kultūras namu pieskandināja mazo beverīniešu, konkursa «Beverīnas novada Cālis 2015» dalībnieku, skanīgās balsis. Dziedāšanas konkursam cītīgi bija gatavojušies 26 drosmīgi, koši un lieliski cālēni vecumā no 3 līdz 7 gadiem — no Brenguļiem 4, no Kauguriem 11 un no Trikātas 11 pirmsskolas vecuma bērni.

Kad 26. marta domes sēdē izskatīja jautājumu «Par Beverīnas novada Attīstības programmas izvērtēšanu un investīciju plāna aktualizēšanu», par izpilddirektora Aivara Miruškina   piedāvājumu vispirms jau nebija gatava balsot domes priekšsēdētāja Cilda Purgale. Viņa iebilda, ka piedāvātajā variantā ir ļoti daudz neskaidrību, nepieciešami būtiski labojumi, lai tas kļūtu iedzīvotājiem  saprotamāks. Savukārt  Māris Zvirbulis ierosināja organizēt tikšanos ar novada uzņēmējiem, lai novada attīstības plānā ierakstītu tieši viņu vajadzības. Deputāti arī nolēma pagarināt  Attīstības programmas aktualizēšanas termiņu līdz šī gada 1. jūnijam.

Neviens gan īpaši neskaitīja, bet tiek rēķināts, ka Lielajā Talkā Beverīnas novadā iesaistījās tuvu pie 300 talciniekiem. Viena no lielākajām tā noteikti bija pie Trikātas pamatskolas, kur pēc Skolas padomes aicinājuma talkā iesaistījās gan lieli, gan mazi, lai sakoptu skolu un apkārtni 23. maijā te gaidāmajam svinīgajam notikumam, kas būs veltīts 330 gadiem kopš izglītības pirmsākumiem Trikātā un arī pašas Trikātas pamatskolas 77 gadu atcerei.  Lielāko daļu no iecerētajiem darbiem talkas laikā arī izdevās padarīt. Pašdarbnieki savukārt posa Trikātas pilskalnu.

2. maijā divos koncertos uz Valmieras Kultūras centra skatuves 70 gadu jubilejā dejos 140 tautas deju ansambļa Gauja studijas, ansambļa pamatsastāva un vidējās paaudzes kolektīvu dejotāji, kuriem pievienosies trīs bijušo Gaujas dejotāju sastāvi, bet Līgas Kokorēvičas mazie dejotāji skatītājus svētku noskaņā pie Kultūras centra ievadīs jau četrdesmit piecas minūtes pirms vakara koncerta sākuma.