Iespējams, aizvakar, kad galvaspilsētā Pārdaugavā visas dienas garumā joprojām nerimās diskutablās uzvaras dienas 77. jubilejas svinēšanas mēģinājumi no Kremļa asiņainā pundura gigantomānijas pašmāju stutētāju puses, bet Eirovīzijas fani atkal jau kārtējo reizi gaidīja astoto pasaules brīnumu – Citu zēnu iekļūšanu konkursa finālā, sabiedrības lielākajai daļai bez ievērības paslīdēja garām kāds, manuprāt, ļoti būtisks triju politisko spēku paziņojums.
Jau tā nevajadzīgas uzvaras parādes vietā 9. maijā Maskavā notika iekarotāju, nogalinātāju, zagļu un meļu parāde. Asprātīgākie jau raksta, ka Hitlers pirms 77 gadiem gribēja sarīkot lielo izgājienu Sarkanajā laukumā un tas beidzot ir sekmējies, jo «atbrīvotājs», kas vienmēr bijis uzbrucējs, iekarotājs, pakļāvējs un okupants, to savām rokām kā fašists un rašists izdarījis.
6. maijā tika oficiāli atklāta Valmieras SOS Bērnu ciemata Valkas māja. Šī māja tapusi, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai deinstitucionalizācijas procesa ietvaros cieši sadarbojoties ar Valkas novada pašvaldību, Labklājības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
5. maijā veselības ministrs Daniels Pavļuts svinīgā ceremonijā Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā pasniedza Veselības ministrijas Atzinības rakstus VSIA «Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca» (turpmāk - slimnīca) 2. nodaļas virsārstam, psihiatram/narkologam Raivim Loginam par pašaizliedzīgu un profesionālu darbu veselības nozarē un virsmāsai Žannai Kozlovai par izciliem sasniegumiem veselības nozarē.
Jaunā sezona ar Valmieras novada šā gada budžetā atvēlēto finansējumu sparīgi ir iesākusies Rūjienas Tautskolā, kur to, kā ierasts, ievadīja tradicionālā Atvērto durvju diena. Par plānotajiem darbiem un iecerēm jaunu prasmju un zināšanu apguvē stāsta Rūjienas Tautskolas vadītāja GITA ZARIŅA.
Vēsturnieks, asociētais profesors un Vidzemes Augstskolas bijušais rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Reģionālā mācību iestāde turpina meklēt jaunu vadītāju, bet Gatis turpina strādāt, pētīt, izzināt.
Latvijas iedzīvotājus tieši 9. maijā aicināja godināt Ukrainas karā kritušo piemiņu, piedaloties akcijā «Ieelpo brīvību».
Jau, var pat teikt, gadiem esam raduši no gājputnu gaitām pārlidojušo dižāko putnu rosību savās ligzdās un jau pirmās tur perējumam sadētās olas skatīt Latvijas Dabas fonda (LDF) ligzdu tuvumā uzstādītajās tiešraides kamerās.
Kaislības, kādas valdīja apkārt 9. maijam kā Krievijā ar vērienu svinētās uzvaras II Pasaules karā (vai Maskavas traktējumā – uzvaras Lielajā Tēvijas karā) dienas, un šī datuma vērienīgas izmantošanas Krievijas politiskā kursa slavināšanas un pirmkārt jau iebrukuma Ukrainā attaisnošanas mērķiem, vienlaikus kļuva arī par atgādinājumu, ka 9. maijs Latvijā nu jau 18 gadus oficiāli ir Eiropas diena.
Ar apkures risinājumiem allaž mazāk problēmu bijis tiem, kas siltumu un karsto ūdeni saņem centralizēti.