Urolitiāze ir medicīnisks termins, kas saistīts ar urīnakmeņu klātbūtni urīnceļos. Mazo dzīvnieku praksē visbiežāk tā konstatējama kaķiem. Tā ir vielmaiņas slimība, kad urīnceļos no urīna veidojas nešķīstošie kristāli («smiltis») un vēlāk akmeņi. Parastā lokalizācija — nieru bļodiņa un urīnpūslis. Pastāv vairāku veidu urīnakmeņi, no kuriem biežāk sastopamo veidu sauc par struvītiem. Struvītu akmeņi ir kristāliem līdzīgi veidojumi, kas ir maza izmēra un galvenokārt sastāv no magnija, amonija un fosfāta. Ja kaķiem veidojas urīnkanāla nosprostojums, tas parasti no daļēja nosprostojuma pāriet pilnīgā urīnizvadkanāla nosprostojumā.

Septembra  sākumā  Vidzemes meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes nodaļa Stalbes Tautas namā rīkoja izglītojošu semināru «Ūdenstilpju un to krastu apsaimniekošana». Programmā bija meža un upju, ezeru zinātnisko pētījumu teorijas un prakses apspriešana. Tajā piedalījās ap 60 interesentu, tostarp arī Beverīnas novadu pārstāvēja trīs dalībnieki no Vides biedrības «Beverīnas ūdeņi».

Nekāda pārpratuma nav! Aizvadītās nedēļas piektdienas, Tautas dzejnieka Raiņa dzimšanas dienas, rītā Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēnus un pedagogus pie ieejas durvīm skolā sagaidīja un ar visiem sasveicinājās kā Rainis, tā Aspazija.

Latvijas futbola Komanda.lv 1. līgas čempionātā Valmiera Glass FK/BSS izcīnījusi vēl divas uzvaras — izbraukumā pret Preiļiem (8:2) un Rīgas Futbola skolu (3:1).

Jēkabpilī 5. septembrī norisinājās Latvijas 1. čempionāts vieglatlētikā veterāniem. Turp devās arī Valmieras veterāni kopā ar saviem tuvākajiem kaimiņiem no Kocēnu novada.

Vakar Valsts prezidents Vējonis, uzklausījis Saeimas frakciju viedokļus patvēruma meklētāju krīzes sakarā, uzdeva premjerministrei Straujumai&Co ar bēgļu jautājumiem tikt skaidrībā divu nedēļu laikā. Manuprāt, būtiski, lai šis algoritms — kurus, kur un kā Latvijā izvietot — attiektos nevis uz sākotnēji solītajiem 250 patvēruma meklētājiem, bet uz šīs ieceļotāju kategorijas ļaužu parādīšanos mūsu valstī vispār. Jo, kā rāda situācija pasaulē, viņi šurp brauks, un viņu būs daudz!

Jau septīto gadu Latvijā svinēja Tēva dienu, tādējādi godinot tēva lomu ģimenē un sabiedrībā. Pirmo reizi tā tika svinēta 1910. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai pievērstu uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā. Lai gan svētku dienas datums atšķiras, tomēr gadsimta laikā šos svētkus atzinušas par nozīmīgiem ļoti daudzas pasaules valstis.

Kad klāt ražas laiks, ne viens vien vēlas redzēt, cik brangas Latvijas lielākās ogas šoreiz padevušās Jeru pagasta «Lejasvagaļos» — vienā no valstī kuplākajām ķirbju kolekcijas audzētavām. Tikšanās ar kolekcijas glabātāju INTU LIELBĀRDI vienmēr ir notikums, jo saimniece ir ne tikai zinoša, bet arī atraktīva gide.

«Ziemeļvidzemes rezervāts acīmredzot patiešām ir īpaša vieta dabai draudzīgiem cilvēkiem, ja esam šeit sapulcējušies tik kuplā skaitā,» secināja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciāliste  Ivita Ģērmane, Salacgrīvā dabas izglītības centrā «Ziemeļvidzeme» sagaidot UNESCO Asociēto skolu projekta semināra un nevalstisko organizāciju foruma dalībniekus. Tās dienas pamattēma, kas caurvija gan runas, darbošanos radošās darbnīcās, diskusijas, gan iepazīšanos ar dabas izglītības centru, — «Mācīšanās un mācīšana ilgtspējīgai nākotnei: vides izglītība sabiedrības attīstībai un personības pilnveidei».

Šonedēļ uz 2015./2016. gada sezonas pirmajiem mēģinājumiem sanāk Rūjienas novada kultūras nama sešpadsmit amatieru kolektīvu kuplā saime. Cik tā dažāda un kādas ir jaunās sezonas ieceres, par to saruna ar kultūras nama vadītāju ILZI LESKU.