Par necenzēto folkloru un mūsdienām
Tālajā 1962. gada vasarā, studiju laikā vācot folkloru Madonas rajonā, staigājām pa lauku mājām, ieklausoties vietējos iedzīvotājos. Cītīgi vairākās kladītēs (tās joprojām glabājoties Latviešu folkloras krātuvē) pierakstīju tautas dziesmas. Īpašs bija uzdevums pierakstīt arī nerātnās, ar tiešiem vārdiem. Kautrējās gan ļaudis tādus vārdus teikt. Uzdevumu izpildījām, vien ar šņabīti kādam vecākam vīram mēli atraisot.