Todien diezgan cītīgi pūta vējš un mazus, drebelīgus vilnīšus spītīgi braucīja Gaujas straumei pret spalvu.

Ar Valmieras SOS bērnu ciemata vadītāju ANITU VAIVODI pirmo reizi sarunā tikāmies pirms nedaudz vairāk kā gada, kad viņa jau kādu laiciņu bija stājusies amatā.

Īsi pirms Jāņiem Valmieras Kultūras centra sieviešu koris «Jumara» atgriezās no ilgi gaidītā ceļojuma Itālijas Alpu kalnos. Tas bija neaizmirstami skaists sezonas noslēguma brauciens.

Valmieras novada pērnā gada akcijā «Tavs ieguldījums ainavā», kā zināms, bija pieteikts 41 daiļdārzs un sakoptākie īpašumi pavisam septiņās kategorijās. Nominācijā «Valmieras novada daiļdārzs» Atzinību saņēma arī SARMĪTE BĒRZIŅA no Jērcēnu pagasta «Ziedupēm».

Ar ziediem tagad visādas variācijas. Šo krāšņumu ne tikai audzē āra dobē vai siltumnīcā, bet arī darina no visdažādākajiem materiāliem – papīra, koka, metāla, plastmasas, akmens... 

Kad ciemojāmies Igaunijā, devāmies uz ciematu Keru (Käru), kas no pilsētas Tiri atrodas apmēram 25 minūšu braucienā.

Rencēnu pagasta senioru biedrības «Sapratne» valde nolēma sarīkot tikšanos ar draugu biedrībām, jo ko gan mēs cits citam kā labāko dāvanu varam dot un saņemt pretī?

Latvijā ir vairāk nekā 369 tūkstoši labklājības politikas statistikā «neredzamu» cilvēku* – viņi pastāvīgi cīnās par izdzīvošanu, taču, atšķirībā no bezdarbniekiem, formāli «nekvalificējas» sociālā atbalsta saņemšanai.

Arvien nākas saņemt zvanus, kuros telefoniski piedāvā iegādāties kādas preces par it kā izdevīgām cenām.

Nedēļā pirms Jāņiem kāds ļoti interesants pasākums notika Strenču apvienības Jērcēnu pagastā pie šogad atkal plašāku publicitāti visā Latvijā (un ne tikai) ieguvušā Kaņepju dižozola.