Baznīcas laukuma bruģis un noslēpumainā pazemes eja
Bruģis baznīcas laukumā bija daudznozīmīgs. Parastās dienās te neviens nebrauca.
Avīzes varēja nopirkt apaļā kioskiņā, bet tas stāvēja cieši pie baznīcas sienas – tur, kur sienā iemūrētas divas apaļas akmens lodes. Tās krievu cars Pēteris I esot izšāvis uz Valmieru. Man bija atļauts staigāt pa bruģi, kuram pašam bija savs ritms, savas nokrāsas. Kad pāri brauca kaltie zirgu rati, tas rībēja; kad gāja viens zirgs ar saviem pakaviem – tas bija pavisam cits ritms. Ja krita lielas lietus lāses, bruģis sāka palaidņoties – akmeņi cits ar citu samirkšķinājās, sāka savā starpā šļakstīties. Uz slapjiem akmeņiem slīdēja sandales, un blēdīgie «senču pakauši» nogāza mani zemē. Par atkalu nerunāsim – tad pat lielie cilvēki gāja izplaknis, rokas iepletuši. Tā bija vesela izrāde par brīvu.
SENAIS.Valmieras bruģis. Foto no Valmieras muzeja krājuma