Jau vēstījām, ka 14. augustā Cesvaines pilī Vidzemes plānošanas reģions tradicionālajos vidzemnieku dārza svētkos šoreiz ar nosaukumu «20 Personības 20 gados» godināja cilvēkus, kas izdarījuši vairāk, nekā prasa viņu amata pienākumi, un kas ar savām idejām un ieguldījumu Vidzemē veicinājuši ilgtspējīgas pārmaiņas kopš Latvijas pievienošanās ES un NATO.
Rudens ir ražas laiks. Arī sirmā Burtnieka krastā. Blakus uzņēmuma Vidzemes Laivas laivu un dažādu citu peldlīdzekļu nomas punktam zaļajā pļaviņā pārsimts metru no Burtnieku centra kanāla uz ciemata centra pusi, kur jau vairākus gadus neaiztikti no zemes rēgojās ārā betonēti stabiņi un apakšzemes inženierkomunikāciju izvadi, šoruden spāru svētku vainagi rotā divu namiņu kores.
ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020» projekta «CITIES2030» partneri pilotteritorijā Vidzemē - Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un Latvijas Lauku forums (LLF) – 25. – 27. septembrī Horvātijā piedalījās pasākumos, kas veltīti pārmaiņām pilsētu un reģionu pārtikas sistēmās.
Valmieras Gaujas krasta vidusskola - attīstības centrs, kas atrodas Vaidavā, jau 10 gadus izglīto audzēkņus par vides aizsardzību un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kā arī pauž apņēmību veicināt pozitīvas pārmaiņas vides labā.
Pagājušajā nedēļā interesenti Jāņa Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» varēja vērot vārdu apmaiņu starp finanšu ministru Arvilu Ašradenu (JV) un dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» būvniecības koordinatoriem.
Klimata un vides ministrija (KEM) plāno turpināt programmu, kas dotē elektroauto vai hibrīdauto ar ārēju uzlādi iegādi iedzīvotājiem, īpaši daudzbērnu ģimenēm. To līdz šī gada beigām finansē no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (nevis valsts budžeta) līdzekļiem.
«Es katru dienu domāju par savu vietu nākotnes infrastruktūrā,» teica talantīga meitene, ģimnāziste.
Pagājušajā nedēļā visā Latvijā, arī Valmierā un Valmieras novadā, notika akcija «Labo darbu nedēļa». Tika paveikti labie darbi, vākti arī ziedojumi, lai palīdzētu. Šonedēļ līdzcilvēku iepriecinājums nonāk biedrībās, iestādēs, pie cilvēkiem, par kuriem domājot, labie darbi jau padarīti.
Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītājiem darba samaksu veido pašvaldības piešķirtais atalgojums un valsts budžeta mērķdotācija. Proporcionāli valsts mērķdotācijas daļa līdz šim veidojusi samaksas mazāko daļu. Cenšoties rast pienācīgu risinājumu un mainīt darba samaksas sistēmu, domājot par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību un saglabāšanu, turpmākos trīs gadus valsts uz pusi palielinājusi mērķdotācijas apjomu Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai.
Pagājušajā nedēļā Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks uz pāris dienām bija devies nevis ierastajā virzienā uz Briseli, bet apmeklēja Zviedriju, kur tikās ar vairāku nopietnu šīs valsts uzņēmumu galvenajām personām, kā arī iepazinās ar Noršēpingas industriālā parka darbību.