Pirmdienās, otrdienās un trešdienās Valmierā, Veides ielā 2, ir atvērta klēts, kurā var saņemt humāno palīdzību — apģērbu, apavus, sadzīvē noderīgas lietas. Tās var ne tikai ņemt, bet arī ziedot, ja ir tāda iespēja un labā griba.
Jau vakar Valmieras tirgus placī valdīja varena rosība, nācijas tālredzīgākajai daļai steidzot laikus iepirkt augstvērtīgus produktus svētku galdam, lai pēdējā brīdī nevajadzētu stresot garumgarās rindās bez ciešas pārliecības, vai kārotā visiem pietiks.
«Mums ir divi dēli un meitiņa Peciņa,» tik mīļi stāstu par savu sunīti — mittelšnaucerīti Krētu — sāk Vidzemes slimnīcas radiologs MĀRIS PINNIS.
Trīs koncertos skaistā, latviešu tradīcijām bagātā saulgriežu sagaidīšanas uzvedumā Lec, saulīte! Mežaparka Lielajā estrādē Jāņu nakts mistēriju saplūsmē ar dabu izdzīvos arī mūspuses deju kolektīvi — jauniešu grupā Valmieras pagasta Sadancis un Valmieras Kultūras centra TDA Gauja, vidējā paaudzē — Valmieras Kultūras centra Gaujas vidējie un Agrā rūsa. Jāpiezīmē, ka uzveduma režija uzticēta jaunajam talantīgajam režisoram Elmāram Seņkovam, scenogrāfs — Reinis Suhanovs, kurš jau pagājušajā vasarā izdzīvoja Dziesmu un deju svētku sajūtas, veidojot Deju svētku scenogrāfiju Daugavas stadionā.
Brenguļu pusē, iespējams, vēl atceras Rasmu Saško, kas kolhoza «Vārpa» laikā te bija zirgkopēja, arī sportoja un bija aizcīnījusies pat līdz starptautiskā meistara klasei jātnieku sportā. Vēlāk Rasmas dzīves gaitas bija aizvirzījušās uz Latgales pusi.
Regbija klubs «Ovāls» ar 12:10 viņsestdien Juglā uzvarēja «Burtniekus/Fēniksu» Latvijas čempionāta Reitinga apļa spēlē.
Zviedrijā Vestervīkas apkārtni mēdz dēvēt par līdaku paradīzi, uz kuru regulāri spieto copmaņi no dažādām Eiropas valstīm. Vācieši, austrieši, poļi un, protams, latvieši un lietuvieši lielākoties ar prāmjiem te sabrauc atvilkties šīs plēsīgās zivis gan Baltijas jūras neskaitāmajos līcīšos, gan ezeros. Zviedrijas likumdošana atļauj paturēt līdaku, kas gabarītos iekļaujas intervālā no 40 līdz 75 centimetriem. No šī segmenta var izvēlēties tūlīt apēdamo vai līdzvešanai sasaldējamo zivi, pārējā jālaiž vaļā. Protams, kā jau īsteni demokrātiskā valstī, zviedru zivju inspektori aiz katra līkuma copmaņiem neuzglūn un lielākoties paļaujas uz makšķernieku godaprātu, kas — ar retiem izņēmumiem — nodrošina likumpaklausīgu braukšanu ūdeņos.
«Galvenā motivācija, kāpēc jaunieši iesaistās, — iespēja palīdzēt, dāvājot citiem to, ko viņi paši sev nevar sniegt. Mana motivācija laika gaitā ir mainījusies — sākumā gribējās glābt pasauli (smejas), tagad vēlos redzēt jauniešu izaugsmi, vēlmi iesaistīties un darīt, jo arī viens no mūsu organizācijas galvenajiem mērķiem ir motivēt jauniešus lietderīgi pavadīt laiku,» tā Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Cēsu nodaļas vadītāja Anete Darģe, kas jau vairākus gadus aktīvi darbojas organizācijā, tagad to arī vada un ir gatava jauniem izaicinājumiem.
Latviešiem ir pasaka par viltīgo lapsu, kas vispirms izmāna zemniekam sazvejotās zivis, tad nosūta uz āliņģi stulbo vilku, lai tas, asti iebāzis ledainajā ūdenī, tur piesaltu un pēc dabūtu kāvienu no zvejniekiem. Kad beigās kārtīgi pa kūkumu dabūjušais pelēcis atvelkas pie kūmiņa, rudaste izliekas par slimu un uzprasās vilkam kukuragā. Jājot uz cietušā muguras, viltniece skaļi lielās — sistais nesisto nes!
Aktieri Toms Krūzs un Vūpija Goldberga, lai apgūtu savu lomu, izmanto audioierakstus, nevis papīra formātu, jo viņiem ir grūtības ar lasīšanu, Anglijas karalis Džordžs VI stostījās. Par viņa problēmu uzņemta oskarotā, uz patiesiem notikumiem balstītā filma «Karaļa runa».