No 2. marta interesenti aicināti apmeklēt Valmieras muzeja Izstāžu namu, lai apskatītu Latvijas Dabas muzeja izstādi «Latvijas dabas bagātības. No koraļļa līdz virpainītei». Tā tapusi, gatavojoties Latvijas simtgadei, iepazīstinot ar dabas un klimata pārmaiņām, kas notikušas tagadējā Latvijas teritorijā pirms vairāk nekā 400 miljoniem gadu līdz mūsdienām, stāsta Valmieras pašvaldības nodaļas vadītāja Zane Bulmeistare.

«Liesmā» jau ziņots, ka Kocēnu novadā vairākas dienas mediju darbu gan teorētiski, gan praktiski iepazina ES Erasmus+ projekta «Get Moving! Take part in the future» ceturtās aktivitātes dalībnieki — jaunieši un viņu pedagogi no sešām dalībvalstīm (Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Spānijas).

Vārtsargs Toms Konrāds ir dzimis valmierietis, un tieši šajā pilsētā pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika atklāta Vidzemes Olimpiskā centra ledus halle, viņš pirmoreiz kāpa uz slidām. Gadu gaitā viņš ir spēlējis ne tikai Valmierā, bet arī Liepājā, Rīgā un Jelgavā, aizvadot spēles gan jaunatnes čempionātos, gan Virslīgā, gan 1. līgā.

Kaut cik normālā sabiedrībā pieņemts, ka guļošu nesit, ko laikam gan nekādi nevar attiecināt uz mūsu valsts politiskajiem priekšvēlēšanu kautiņiem — lai arī pretinieks jau vāļājas pa zemi, tam obligāti vēl jāizsit pēdējās dzīvības pazīmes ar pārdomātiem kājas spērieniem pašās vārīgākajās vietās. Tāds iespaids rodas, vērojot Zaļo un Zemnieku savienības hegemonisko uzvaras maršu uz 13. Saeimas vēlēšanām, kurā ar izteiktu pārākuma sajūtu tiek pieciestas gan partijas Vienotība paliekas ministru un valsts amatpersonu posteņos, gan citādi domājošie, kas negrib ievērot kādreizējā Saldus rajona kompartijas pirmā sekretāra, tagadējā Saeimas ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa nospraustās vadlīnijas, — nu gluži kā tās pašas Vienotības ziedu laikos.

To, ka pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas ar daudz intensīvākiem lietus un sausuma periodiem arvien negatīvāk skar arī mūsu zemīti, acīm redzami apliecināja aizvadītā lietainā sezona. Pastiprinātais nokrišņu daudzums pērnā gada otrajā pusē skāra vairākus valsts tautsaimniecības sektorus, tostarp graudkopību, dārzeņkopību un arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Statistika liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā pārsniedza 20% no mēneša normas, septembrī 95%, oktobrī 58%, novembrī 13% un vēl decembrī 19% no mēneša normas.

Februāris jau pusē, laiks skatīties uz vērienīgajiem celtniecības darbiem, kas notiek Valmierā, Matīšu šosejas malā, kur Mālu un Ķieģeļu ielā top divi īres nami ar pavisam 150 dzīvokļiem. Par aktuālāko Liesmai otrdien īsā sarunā pasūtītāja pārstāvis — Valmieras namsaimnieka valdes priekšsēdis VALDIS JĒGERS.

Kā slimība — tā pa jokam savu lielo aizraušanos ar dzimtkoku pētniecību sauc Limbažu muzeja krājuma glabātāja Rasma Noriņa. Otrdienas vakarā viņa ciemojās Valmieras integrētajā bibliotēkā.

Novada ceļu tīšanu no sniega pašvaldība šajā ziemas sezonā uzticējusi trim zemnieku saimniecībām, kā arī SIA «Erdein», kas uzņēmusies apsaimniekot daļu no Kauguru pagasta ceļiem.

Kauguru pagasta amatierteātrim «Vīzija» šis gads ir īpašs — tā nogalē kolektīvs atzīmēs 20. kopā darbošanās gadu. Par to, ar kādām veiksmēm un jaunām iecerēm «Vīzija» dodas pretī šai jubilejai, runāju ar režisoru OSKARU MOROZOVU un Kauguru kultūras nama vadītāju ALFRĒDU STĪPIŅU. Vispirms jautāju Oskaram:

Pēc sarežģīta darba rudenī šis gads Mūrmuiža bibliotēkai sākas ne vien izremontētās telpās, bet arī ar iepriecinošām vēstīm. Remonts te prasījās bibliotēkas apmeklētāju sen pamanītā iemesla dēļ — telpas nejauki smirdēja. Daži spriedelēja, ka smaka ir no pirms simt gadiem šajā ēkā bijuša zirgu staļļa. Taču, kad speciālisti izplēsa gabalu no 2012. gadā grīdā ieklātā linoleja, atklājās, ka zem tā ir vēl nesacietējusi līmes kārta, kas kaut kā reaģē ar betonu un nejauko smaku rada. Nācās noņemt visu smirdošo klājienu un tā vietā likt flīzes. Tad nu rudens pusē bibliotēkas vadītājai Gundegai Lapiņai nācās krietni pūlēties, lai bibliotēka arī remonta laikā turpinātu darboties un arī flīžu licēji varētu raiti strādāt. Par rezultātu nu prieks bibliotēkas apmeklētājiem, arī Gundegai, kurai ticis atļauts flīzes izvēlēties ar senajai ēkai ļoti atbilstošiem rakstiem. Galvenais — telpās no smakas vairs nav ne ziņas, ne miņas!