Par Valmieras roņu peldēm visa gada garumā vispirms padzirdēju no vienpadsmitgadīgās Emīlijas, kas peldes āliņģī iecienījusi jau otro gadu. Painteresējoties vairāk, uzzināju, ka par Valmieras roņu mammu daudzi mīļi sauc Sv. Sīmaņa draudzes mācītāja kundzi Lāsmu Olsoni. Viņa pati jau astoto gadu esot ronis. Pašlaik roņu kompānijā esot iesaistījušies ap divdesmit Sv. Sīmaņa draudzes locekļu, galvenokārt no draudzes liturģiskā kora, kuru vada Lāsma Olsone.
Par 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem pagaidām zināms vien tas, ka tie aizritēs valsts simtgades noskaņās, ko dalībnieki un apmeklētāji varēs izbaudīt no sirds, jo nākamā diena ar likuma spēku noteikta par oficiālu brīvdienu, un ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2018. gadam apņēmusies sakārtot Daugavas stadionu, kurā notiek Deju svētku lielkoncerti. Dīvainā kārtā Dziesmu svētki netika pieminēti arī kultūras ministres Daces Melbārdes tikšanās reizē Ministru kabinetā ar reģionālo mediju pārstāvjiem, lai gan ministres prezentācija bija veltīta tieši valsts simtgadei un ar to saistītajām norisēm. Nav gan pirmā reize, kad ministrijā uzskata, ka ar svētku kustību joprojām viss ir labākajā kārtībā, jo tā taču kopš 2008. gada — tiesa, kopā ar analogām igauņu un lietuviešu tautu tradīcijām — iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tātad unikāla un līdz ar to nemirstīga.
Mana attieksme pret jauno pasi ir negatīva.
Mazmeita atveda parādīt vienu no savām mīļākajām grāmatām — Kārļa Lāča (mūzika) un Kārļa Vērdiņa (teksti) dziesmu bloknotu ar visām notīm Lāču tēta dziesmas. Krāšņi ilustrētu ar mūsdienīgām bildēm modernā iesējumā. Dziesmiņas garas un dziesmiņas īsas, talantīgajam mūziķim un komponistam Kārlim Lācim sanācis labs darbiņš, kam tautā iet palīdzējusi Rīgas brīvostas pārvalde. Arī Kārlis Vērdiņš gana pazīstams dzejdaris, bērniem rakstījis daudz. Jautājums vienīgi, vai visus no grāmatā izmantotajiem divpadsmit tekstiem vajadzēja padarīt par lipīgām bērnu dziesmiņām...
Vakar Valmierā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju (LKF) un Vidzemes Augstskolu (ViA) rīkoja diskusiju «Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība».
Valmieras bērnu SOS ciemats pagājušo gadu uzsāka ar 62 bērniem, no tiem divi ciematu atstāja un trīs tika uzņemti.
Rūjienā Latvijas valsts 96. gadadienas svinībās dažādus apbalvojumus, kā zināms, saņēma vairāki novada ļaudis, kas ar savu ikdienas darbu un pienesumu novada attīstībai ir pelnījuši sabiedrības ievērību. VARAM Atzinības rakstu saņēma Lodes pagasta zemnieku saimniecība «Kalntontes», kura ir otrā spēcīgākā piensaimniecība novadā un kuras ganāmpulka vidējais izslaukums 2013. gadā bija Latvijas labāko pirmajā desmitniekā. Kā tas panākts, to «Liesma» nesen vaicāja saimniecības īpašniekiem INGAI un AIGARAM KALVĒM.
Kad «Liesma» 2013. gada nogalē pēdējoreiz viesojās Rūjienas novada pašvaldības iestādē — sociālās aprūpes centrā «Lode», tur vēl smaržoja pēc krāsām un jaunām koka mēbelēm. Saņemot Rūjienas domes piešķirtos 30000 latus un pievienojot tiem vēl pašu iekrātos 20000 latus, sekmīgi bija pabeigts aprūpes centra lejas (kādreizējā bērnudārza un sākumskoliņas) korpusa remonts. Tā lielākais ieguvums bija 19 papildu mājvietas klientiem. 2015. gada sākumā ir realizēts jauns projekts: «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai SAC «Lode»». Braucām lūkot, kādi šoreiz ieguvumi.
24. februārī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves svinīgā koncertceremonijā, kuru varēs vērot LNT translācijā, tiks pasniegtas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons 2014 statuetes divdesmit kategorijās. Šogad uz iekļūšanu kādā no kategorijām pretendēja 96 albumi, 46 videoklipi, 12 koncertieraksti un 55 dziesmas, tāpēc iekļūšana kādā no nominācijām jau ir uzskatāma par uzvaru.
Tik daudz faktu, jēdzienu mācību priekšmetu standartos, ka visus ne atcerēties, bet daži no tiem kļūst kā dzīvi, ja ir pašu piedzīvoti. Divdesmit četriem Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēniem jau otrreiz bija iespēja būt Eiropas Parlamentā Strasbūrā, Francijā.