Cilvēcības Advente
«Miers virs zemes. Un cilvēkiem labs prāts» – šie senākā kristīgās baznīcas dziedājuma noslēguma vārdi vispirms izsaka vēlējumu tiem, kas tic Dievam.
«Miers virs zemes. Un cilvēkiem labs prāts» – šie senākā kristīgās baznīcas dziedājuma noslēguma vārdi vispirms izsaka vēlējumu tiem, kas tic Dievam.
Šobrīd dzīvojam distancēti un daudzu cilvēku kopā nākšana pat brīvā dabā nav atļauta, tomēr kopš 2006. gada skanējušais, dabas draugus kopā saucošais mūziķu, mākslinieku un zinātnieku kopdarbs «Dabas koncertzāle» ir izskanējis arī šogad.
Bez svētku salūtiem, klusinātāk, nekā bija ierasts pirms dažiem gadiem, esam atzīmējuši Latvijas valsts dzimšanas dienu.
Dabas taku pārzinātāji vēsta, ka apmeklētāju plūsma tajās pēdējos mēnešos pieaugusi vismaz trīs reizes.
Kopš neatkarības atgūšanas, kad atsākām ar piemiņas pasākumiem un parādēm godināt Latvijas vēsturei tik izšķirošo cīņu dalībniekus, kā arī pašas valsts dzimšanas dienu, šis novembris paiet vai kā pats drūmākais.
Gluži vai pēc klimata glābšanas aktīvistu pasūtījuma, vai kā īpaši vēstneši pāri Skotijas pilsētai Glāzgovai, kurā jau otro nedēļu turpinās ANO klimata konference COP26, un pāri visai Eiropai cits aiz cita brāžas siltie Atlantijas cikloni.
Parasti tas ir pavasaros, kad pēc paliem vimbas pulcējas nārstot un makšķerniekiem ir iespējas pie laba loma tikt (vairāk par piecām gan vienā reizē ņemt nedrīkst).
Pastāv it kā satraukums, ka Latvijā mežus izcērt pārāk daudz. Taču pat pēc gauži vienkāršiem rēķiniem šobrīd mums mežu ir pat uz pusi vairāk nekā tā saucamajos Ulmaņa laikos, kad arī kokmateriālu eksports ieņēma vienu no svarīgākajām vietām valsts ekonomikā.
Rāmu gadu un pat visas dzīves tīkotāju cerības, ka vismaz pavasaros un rudeņos vairs nebūs jāgroza pulksteņi un atbilstoši tiem labu laiciņu jāpieregulē savi bioloģiskie ritmi un miega paradumi, kārtējo reizi tiek aizvējotas kā rudenī no kokiem norautas lapas. Atkal un nu jau trešo dienu arī Latvijā dzīvojam pēc tā sauktā ziemas laika.
Diennaktīs, kad noteikta vismaz 9 stundu gara mājsēde un līdz pat 15. novembrim nav iespējams pat bibliotēkā tikt, lai laika īsināšanai jaunāko skandalozā Indriķa Latvieša vai kāda politiķa memuāru grāmatu lasīšanai uz mājām dabūtu, atliek vēl cerēt, ka bez satraucošajām ziņām par Covid-19 televizorā arī kādu priecīgāku vēsti saredzēsim.
Ceturtdien bija pasākums, kurā finanšu ministrs Saeimā atgādāja nākamā gada budžeta likumprojektu. Jau vairāk nekā 20 gadus tas notiek diezgan teatralizēti, pat ar nelielu nenopietnību par nopietnāko — valsts vai svarīgāko dokumentu.
Ciltsraksti
Reti kurš skaista dārza veidotājs nu arī Latvijā necenšas ieaudzēt rododendrus. Taču salīdzinājumā ar citiem dekoratīvajiem augiem, kuriem ir tūkstošgadu audzēšanas vēsture, ir gan ziņas, ka Eiropā rododendrus sāka kultivēt vien no 1656. gada, kad Anglijas dārzos sāka audzēt Alpos atrastu skarbmataino rododendru.
Kad ikdienā, pat politiķu gudrrunās negribas teikt garos partiju vai to apvienību nosaukumus, bieži tos aizstājam ar atgādinājumiem par partiju līderiem.
No 1. oktobra, kad uz nārstu dodas lašveidīgās zivis, ir spēkā šo zivju ieguves liegums.
Noslēgušās šī gada lielākās militārās mācības Latvijā «Namejs 2021». Tajās augustā un septembrī kopumā iesaistījās vairāk nekā 9000 dalībnieku – Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, tostarp Latvijas pilsoņi, kas apgūst rezervistu militārās apmācības kursu.
Noteikts, ka Ministru kabinetam valsts budžeta likumprojekts katram nākamajam gadam Saeimā jāiesniedz līdz 15. oktobrim. Pēc tā izvērtēšanas Budžeta komisija nosaka termiņu, kad to sākt skatīt parlamentam. Iespējams, ka šogad uz jaunā budžeta pieņemšanu līdz oktobra vidum pat nenāksies gaidīt, jo projekts pamatos gan par budžeta ieņēmumiem, gan par izdevumiem jau ir gatavs.
Sestdien notika vairāki pieklusināti vai arī skaļi pasākumi, kuru jēgu katram ļauts izvērtēt atbilstoši savai sapratnei, piekrišanai vai nepiekrišanai tam, kas valstī notiek.
«Te ir bezrobežu skaistums. Cita realitāte.» Tā par Augstrozi un tās Lielezeru reiz teicis Imants Ziedonis. Labāk pateikt grūti, jo šo ezeru ar to aptverošajiem pakalniem, ar gan dižiem ozoliem, gan sīkām priedītēm pārpilniem mežiem un dažviet staigniem purviem var uzskatīt par vienu no skaistākajām Ziemeļvidzemes vietām.
Piektdien līdz Latvijai nonāca viena no apjomīgākajām naudas kravām, kādu vienkop mūsu valsts vispār ir saņēmusi. Proti, vieni no pirmajiem esam tikuši pie 237 miljoniem eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda kopumā mums paredzētajiem 1,82 miljardiem eiro.
Nu jau vairākus mēnešus notikumi uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir valdības uzmanības lokā varbūt pat vairāk nekā Covid-19 problēmas. Nu katru dienu tiek nosaukts ne tikai ar covid saslimušo skaitlis, bet arī minēto robežu nelegāli šķērsot mēģinājušo.