Aivars Ustups

Saeimas preses dienests izplatīja ziņu, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā ir atbalstījusi «Latviešu vēsturisko zemju likuma» projektu. 

Gandrīz vai paradokss, ka politiķu un sabiedrības interese par nupat notikušajām pašvaldību vēlēšanām ir pat krietni augstāka, nekā tā bija pašās vēlēšanu dienās. Uzzinājuši veiksminiekus, jaunajās pilsētu un novadu domēs iebalsoto konkrēto deputātu vārdus, daudzi nu meklē atbildi arī uz jautājumu, kādēļ bijusi tik zema vēlētāju aktivitāte.

Nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām ir radusies liela neskaidrība, vai ir kāda jēga 5. jūnijā tās rīkot arī Madonas novadā un Rēzeknes novadā. Tā radusies pēc piektdien Satversmes tiesas publiskotā nolēmuma, ar kuru ir noteikts, ka reformas gaitā notikusī Varakļānu novada iekļaušana jaunajā Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei.

Piektdien attālinātā režīmā sanāca Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) augstākā lēmēj­institūcija – LPS biedru sapulce. Pēdējā tik plaša, ar 118 biedriem pārstāvēta. 1991. gadā, kad šī savienība tika veidota, lai pārstāvētu pašvaldību vienotas intereses sarunās ar Ministru kabinetu, tika noteikts, ka par tās biedriem fiziskas personas nevar būt.

Kad tapa jauno novadu kartes, Valsts prezidents Egils Levits mazo novadu iedzīvotājiem, lai viņi lielajās teritorijās nepazaudētu savdabīgu dzīvesveidu un kultūrvēsturisku mantojumu, solīja īpašu – «Latviešu vēsturisko zemju likumu».

Vajadzētu pat priecāties, ka, Covid-19 problēmas risinot, Saeimai atliek laiks pieņemt arī dažus normālai dzīvošanai vajadzīgus likumus vai to grozījumus.

Uz rezerves sliedēm ilgi komplektēts, gan piekabinot ļoti vajadzīgus, gan atkabinot par mazvajadzīgiem novērtētus vagonus (šoreiz – likuma pantus), nu ir izkustējies likumprojekta «Par pašvaldībām» smagsvara vilciens. Saeima to sāka skatīt ceturtdien un pēc neilgām debatēm (izteicās vien 8 deputāti) pieņēma pirmajā lasījumā un virzīja to uzlabošanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā.

Ceturtdien sociālajos tīklos aizskanēja JKP Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmaņa tik skaļš un sāpju pilns sauciens par deputātiem neliešiem, ka bija vai jādomā – tiesiskākās valsts būvlaukumā kādam uz kājas īkšķa ne vien ķieģelis, bet panelis uzgāzies.

Lai arī ar kalendāram atbilstošāku siltumu vēl kavējas pavasaris, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 5. jūnijā noteiktajām pašvaldību vēlēšanām kalendārā viss notiek atbilstoši.

Laikiem cauri dzīvo gudrība, ka nedrīkst sākt dalīt lāča ādu, kamēr lācis nav nomedīts. Taču šķiet, ka valdībā reti kurš šo gudrību zina.

Lai arī kritiķu ne sevišķi augstu vērtēts, ar patriotisku noskaņu gadu simtenim cauri tomēr ir izdzīvojis Jāņa Purapuķes romāns «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes», kas vēsta par kalpa Pētera mūža sapni tikt pašam pie sava zemes gabala, kur viņš varētu saimniekot, kā vien pašam tīk.

Iepriekšējā nedēļā starp ziņām par slimībām un valdības ministru sacensībām deķīšu stīvēšanā viņiem vien zināmu interešu virzienā pavīdēja arī šķipsniņa informācijas, kuras dēļ, kā man teica paziņas, bijis vērts televizoru ieslēgt.