Maija nogale solās būt karsta arī politiskajā un Latvijas starptautiskā tēla veidošanas nozīmē. Proti, trešdien Eiropas Padomes (EP) (Council of Europe) valstu līderu 4. samitā Reikjavīkā Latvija uz 6 mēnešiem no Islandes pārņēma EP Ministru komitejas prezidentūru. Samitā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits.
Jāņparks Valmierā ir kā pilsētā ienācis vai arī no sendienām te palicis dabīgs, dažādiem kokiem bagāts mežs.
Aizvadītā gada nogalē Valmieras novada domes deputāti atbalstīja ieceri no AS «Latvijas valsts meži» pārņemt apsaimniekošanā daļu aizsargājamo dendroloģisko stādījumu Bauņu parkā Matīšu pagastā.
Nedēļā, kad uzzinājām negaidītus jaunumus Valsts prezidenta vēlēšanu sakarā, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Strasbūrā trešdien sešus gadus pēc parakstīšanas beidzot apstiprināja visas Eiropas Savienības (ES) pievienošanos Stambulas konvencijai.
Maijs Latvijai ir pārpilns ar vēsturiskām dienām, kuras gan kā nozīmīgus valsts svētkus svinam, gan kā būtiskus notikumus atzīmējam.
Putnu vērotāji secina, ka šopavasar baltie stārķi Latvijā atgriezās agri, pat pārāk agri, jo ir ierasts tos sagaidīt vien marta beigās.
Lasītāja V. lūdza rast kādu skaidrību par uz kokiem ar košām krāsām uzkrāsotām zīmēm, kas arvien vairāk pamanāmas arī piepilsētas mežos.
Kad nedēļas nogalē valdība apstiprināja daudziem pat grūti saprotamo «pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma indikatīvo grafiku laika posmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim»,...
Kad, pavasara ūdeņu aicināti, tūristi steidz pa straujām upēm laivot, mūs šoreiz ieinteresēja sen reti kur pieminētā Salacas kreisā krasta lielākā pieteka Ķirele, kura arī it kā esot pat laivojama (vai vismaz bijusi).
Valdības ārkārtas sēdē 6. aprīlī pēc ziņojuma par «Latvijas Stabilitātes programmu 2023.– 2026. gadam» Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēkšņi secināja, ka, iespējams, būs jādomā par pensijas vecuma celšanu.
Kempinga «Ezerpriedes» saimnieki 1. aprīlī vēstīja, ka viņiem gan joki nav prātā un internetā publicēja fotogrāfijas ar Burtnieka krastā vēju izstumtiem ledus un niedru krāvumiem.
«Nečīksti, ka patīk lakstīgalas, – Varēji par lakstīgalu dzimt!» tā dzejas rindās par Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) šogad jau 28. reizi nosaukto Gada putnu savā laikā izsaucies Ojārs Vācietis.
Pavasaros pat ar lielu skaļumu rīkojam putnu būrīšu darināšanas un likšanas pasākumus.
Kā valstu drūzmā nepazust, par sevi kaut vai kā atgādināt arī mazajām, par lielisku paraugu var būt Himalaju azotē it kā paslēpusies Butāna jeb Pērkona pūķa valsts, kurā ir gan parlaments, gan karalis.
Marts mūsu tautai ar leģionāru un partizānu pēdējām cīņām, ar tūkstošiem ģimeņu aizvešanu uz Sibīriju un viņu saimniecību izpostīšanu ir traģisks mēnesis.
Šajā saimniecībā Raiskuma pagastā pavasaris sākas, kad siltumnīcā ziedus ver krokusi. Pērn tie modušies jau janvāra beigās, šogad – vien februāra nogalē.
Kad ceturtdien pēc 23 stundu un 58 minūšu sēdēšanas Saeima ar 52 «par» balsīm pieņēma 2023. gada valsts budžetu galīgajā lasījumā, šī kļuva pati garākā sēde visā Saeimas vēsturē.
Saimniekošana Latvijas mežos kopumā notiek labi. Taču pēdējā laikā ne pārāk laba reputācija ir mežu galvenajiem apsaimniekotājiem – «Latvijas valsts mežiem» (LVM).
Februāra sākumā izskanēja ziņa, ka Limbažu pusē egļu pudurī jaunaudžu kopēji pamanījuši lāču migu ar trim maziem lācēniem.
Pirms nedēļas Valmieras integrētajā bibliotēkā bija Jurģa Liepnieka grāmatas «Mans nabaga pirāts» atvēršanas svētki.