Kārtējā administratīvi teritoriālā reforma (process, kas tiek saukts par reformu) solās padarīt par vēsturi tādu politikas procesa sastāvdaļu kā vēlētāju apvienības. Savukārt pārmaiņas politisko partiju finansēšanas modelī nopietni apdraud vietējo un reģionālo partiju tālāko pastāvēšanu.
Fināla stadijā nonākusi valsts budžeta 2020. gadam apstiprināšana. Galvenā uzmanība pašsaprotami ir pievērsta visām vajadzībām nepietiekošo līdzekļu dalīšanai, gandrīz bez uzmanības atstājot kādu ļoti svarīgu faktu – valstij nav faktiski nekādu rezervju, atlicinātu gadījumam, kad pie durvīm atkal pieklauvēs ekonomiskā krīze.
Latvijas valdošajā koalīcijā turpinās iekšējā matu skaldīšana, tostarp arī kāda savdabīga, lai gan politikas praksē nebūt ne tik reta iemesla dēļ. Stāsts ir par to, ka viens no valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, pieklājīgi izsakoties, pavisam noteikti nav attaisnojis cerības, ka pēc iekļaušanās valdošajā koalīcijā šīs partijas pārstāvji varētu arī ielikt kādos nebūt rāmjos savu revolucionāro retoriku un kaismi. Runa ir par Jauno konservatīvo partiju (JKP).
Latvijas augstākās izglītības nozari nu jau krietnāku laiku tricina skandāls ap mūsu valsts vadošās augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitātes (LU) – rektora amatu vai, pareizāk, ap Indriķa Muižnieka tiesībām tikt atkārtoti apstiprinātam šajā postenī.
Turpina pieņemties spēkā pretestība vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) rosinātajai administratīvi teritoriālajai reformai. Tostarp pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes slēgtajā sēdē notikuša balsojuma kļuva skaidrs, ka vairākums pašvaldību šo reformu neatbalsta.
Vienošanās par 2020. gada budžetu paredz arī kādu ļoti interesantu punktu, lai gan pastāv aizdomas, ka budžeta sastādītāji par to labprātāk klusētu un izvairītos no šā punkta apspriešanas publiskajā telpā. Par 4,4 miljoniem eiro ir paredzēts palielināt izdevumus politisko partiju darbības nodrošināšanai.
Pēdējā laikā Latvijā aktualizējies jautājums par to, kā padarīt valsti konkurētspējīgu cīņā par viesstrādnieku piesaisti. Pastāv ticama iespēja, ka samērā drīzā nākotnē varētu tikt veikti grozījumi likumdošanā, kuru rezultāts savukārt būs viesstrādnieku skaita pieaugums.
Latvijas valdība un arī parlaments pašlaik atrodas nākamā gada budžeta veidošanas procesā. Fakts, ka līdzekļu nepietiek visām vajadzībām, ir ierasta lieta un nav nekas unikāls nedz Latvijā, nedz arī pasaulē. Daudz sliktāk ir, ka līdzekļu nepietiek arī tiem mērķiem, kas jau paredzēti mūsu valsts likumdošanā.
Nākamajā gadā darbu sāks jauna atomelektrostacija (AES) Baltkrievijā – Astravjecas AES. Tā kā minētā AES neatrodas tālu no Baltkrievijas kaimiņvalstu – Lietuvas un arī Latvijas – robežām, it īpaši Lietuvā ļoti aktuāls ir jautājums par AES drošību.
Neraugoties uz bieži sastopamo visai skeptisko attieksmi pret dažādu socioloģisko aptauju rezultātiem, vairākumā gadījumu tie visai precīzi atspoguļo sabiedrības noskaņojumus. Tajā skaitā arī SKDS nesen veikta aptauja, kura liecina – par galveno Latvijas sabiedrībā risināmo problēmu 76% valsts iedzīvotāju atzīst ekonomiku.
Nesen darba kārtībā uz brīdi parādījās partijas Attīstībai/Par! (AP) rosinātā iniciatīva, ka Latvijā jāievieš arī ceļošanas pase, lai atvieglotu pilsoņu došanos uz ārvalstīm. Iniciatīvu gan ātri apslāpēja Iekšlietu ministrija (IeM), norādot, ka pašreizējais tehniskais nodrošinājums nav pielāgots vairāku pasu izsniegšanai.
Pagājušā nedēļā pēc anonīma zvana par Rīgas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā it kā ievietotu spridzekli no tās tika steigšus evakuēti visi pacienti, vai nu pārvedot tos uz citām ārstniecības iestādēm, vai veselākos atlaižot uz mājām.
Noslēgumam tuvojas skandāls ap «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) vadības maiņu – kā liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikumi, viena no lielākajiem valsts uzņēmumiem vadība tiks meklēta ārvalstīs.
Plašu rezonansi negaidīti izraisīja balsojums valdībā par Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu Valsts Drošības dienesta (VDD) vadītāja amatā. Viena no valdošās koalīcijas partijām – Jaunā konservatīvā partija (JKP) paziņoja, ka Mežvieta apstiprināšana iecerēta slepus, un prasīja, lai viņš sniedz atskaiti par VDD paveikto viņa darbības laikā. Kad šī prasība tika noraidīta, JKP ministri balsojumā nepiedalījās un tā laikā pameta valdības sēdi.
Baltijas valstīs plašu ažiotāžu izraisījuši Krievijas plāni ar salūtiem atzīmēt kopumā 17 dažādu Austrumeiropas valstu galvaspilsētu ieņemšanu jeb atbrīvošanu no nacistiskās Vācijas spēkiem II pasaules kara laikā. Salūti ir daļa no PSRS uzvaras pār nacistisko Vāciju 75. gadadienas atzīmēšanas svinībām.
Latvijai kopš šīs nedēļas sākuma ir jauns prezidents – jurists un vēl nesen Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits. Savu prezidentūru jaunais prezidents sāka ar visai aizkustinošiem un sirsnīgiem solījumiem strādāt visas Latvijas tautas labā, un šie solījumi daudziem deva cerības, ka Latvijai atkal varētu būt Prezidents (ar lielo burtu).
Pēdējā laikā uzmanības centrā ir nonācis valsts uzņēmums AS Latvenergo, ap kura padomi virmo pamatīgas kaislības. Vispirms ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atlaida minēto institūciju, ieceļot vietā pagaidu padomi, bet nupat pilnā sastāvā no amatiem atkāpās arī tā, attaisnojoties ar politisko spiedienu.
Nupat Rīgā notika kāds visai prāvs starptautisks forums – pieklājības pēc neminēsim konkrētā pasākuma nosaukumu, pietiks ar to, ka lielākā daļa tā dalībnieku bija ārvalstu viesi, kuri apsprieda savas, specifiskas lietas.
Nupat Vācija deportēja atpakaļ uz Latviju pirmo grupu to sīriešu bēgļu, kuriem pirms trim gadiem tika piešķirts patvērums mūsu valstī, taču kuri pavisam drīz pēc patvēruma piešķiršanas izlēma pamest Latviju un meklēt laimi krietni labklājīgākajā Vācijā.
Latvijā visai plašu rezonansi izraisījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030. gadam, kas nesen tika prezentēts valsts sekretāru sanāksmē.