Pirmssvētku nedēļā pamatīgas kaislības Baltijas valstīs, protams, arī Latvijā, izraisīja Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas viesošanās Maskavā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vizīte izpelnījās ļoti pretrunīgus vērtējumus, tostarp kārtējo reizi liekot aizdomāties par Baltijas valstu vienotību.
Viena no tēmām, par kuru drīzākajā nākotnē tiks salauzts neskaitāms daudzums šķēpu, ir nu jau kārtējā iecerētā teritoriālā reforma Latvijā. Iepriekšējā, jāatgādina, notika pirms desmit gadiem, un tās laikā par gandrīz četrām piektdaļām tika samazināts Latvijas pašvaldību skaits.
Pēdējās dienās sabiedrības uzmanības centrā nonācis tāds iestādījums kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Ja vienkāršoti, tad pēdējā ir valsts finansēta organizācija, kas pārrauga elektronisko plašsaziņas līdzekļu, tajā skaitā arī sabiedrisko mediju, darbību.
Viena no starptautiskajām aktualitātēm, kas tieši skar arī Latviju, ir Lielbritānijas nebeidzamais izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) process. Vienlaikus šajā valstī notiekošais ir arī iemesls nopietnām pārdomām, tajā skaitā Latvijā.
Nesen sabiedriskās domas aptaujas kompānija SKDS publiskoja datus, no kuriem izriet, ka Latvijas iedzīvotāju interese par politiskajiem procesiem ir sasniegusi vēsturiski zemāko līmeni – politiskajā virtuvē notiekošajam kopumā seko līdzi tikai 44% iedzīvotāju un tikai 16% sevi uzskata par tādiem, kuri noteikti (lasiet – regulāri) seko līdzi politikai.
Viens no pirmajiem darbiem, pie kura gatavojas ķerties jaunā valdība, ir teritoriālā reforma. Pēdējā ir iecerēta ar cēlu mērķi – samazināt nevienlīdzību starp pašvaldībām un attiecīgi to iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā māc šaubas, vai pašvaldību apvienošana un līdzekļu pārdalīšana ir pareizais ceļš, kā panākt nevienlīdzības mazināšanos.
1. martā noslēdzās termiņš, līdz kuram Latvijā reģistrētajām politiskajām partijām bija jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā (UR) savi biedru reģistri jeb, ja vienkāršoti, tad biedru saraksti.
1. martā ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju ar patiesu interesi steidzās virtuāli iepazīties ar savām ieņēmumu deklarācijām par 2018. gadu. Pateicoties grozījumiem nodokļu likumdošanā un amatpersonu paziņojumiem, ka daudziem, ļoti ticams, nāksies atmaksāt valstij kādu daļu ienākumu, tas noveda pie ievērojami lielāka nekā citus gadus attiecīgās interneta vietnes šādu apmeklētāju pieplūduma. Vietne, protams, to nespēja pārdzīvot un sāka «kārties», tomēr tā vēl būtu mazākā problēma.
Laikā, kamēr Latvijā savā ziņā vēl nav īsti beigušies ar Saeimas vēlēšanām saistītie procesi – par finišējušiem tos ir pieņemts uzskatīt pēc tam, kad vēlēšanu rezultātā izveidotā valdība ir nostrādājusi simt dienas, valsts jau ir sākusi gatavoties jaunām, šoreiz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Šajās dienās kļuva zināms, ka Latvijas Republikas tieslietu ministrs un amatu apvienošanas kārtībā arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājs Jānis Bordāns nosūtījis vēstules ārvalstu vēstniecībām ar žēlabām par to, ka ļaunā pašmāju prokuratūra politisku iemeslu dēļ izrēķinās ar viņa partijas biedru Juri Jurašu.
Šajās dienās Tieslietu ministrijas (TM) vadīta darba grupa nāca klajā ar jaunu ierosinājumu, kādam vajadzētu izskatīties pareizajam modelim par valsts finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām. Iniciatīva par attiecīgā jautājuma izpētes nepieciešamību un jauna finansējuma modeļa izstrādi pieder vēl Māra Kučinska valdībai un ir krietni pasena, tā ka uz jaunā sasaukuma Saeimu atbildību par publikas nervozēšanu ar šādām tēmām novelt nevar.
Viens no jaunizveidotās valdības darba plāna punktiem paredz, ka līdz 2021. gadam valstī tiks īstenota jau kārtējā administratīvi teritoriālā reforma un 2021. gada pašvaldību vēlēšanas notiks jau jaunizveidotajās administratīvajās teritorijās. Atbilstoša jauna likuma izstrāde paredzēta līdz šī gada 1. novembrim, savukārt no Saeimas tiek gaidīts, ka tā šo likumu pieņems līdz 2020. gada 1. jūnijam.
Pagājušajā nedēļā Latvija beidzot ieguva jaunu valdību Krišjāņa Kariņa vadībā, kuru atbalstīja 61 parlamentārietis. Valdības tapšanu pavadīja arī skandāls partijā KPV LV, kura izmanījās sašķelties, 11 deputātiem ar Artusu Kaimiņu priekšgalā nobalsojot par, bet pieciem ar uz premjera amatu kandidējušo Aldi Gobzemu vadībā – pret valdības apstiprināšanu.
Šajās dienās Latvijā tiek pieminēts Barikāžu laiks – šādu nosaukumu ir ieguvuši pamatā nevardarbīgie 1990. gada 4. maijā pasludinātā Latvijas atjaunotā valstiskuma aizsardzības pasākumi.
Šā gada sākumā bez īpašas ievērības tika atstāta kāda vēsturiska notikuma gadadiena – 1. janvārī apritēja 20 gadi kopš Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas eiro oficiālās ieviešanas brīža un pieci gadi, kopš eirozonai pievienojās Latvija.
Ar trešo mēģinājumu pēc vairāk nekā trim mēnešiem Latvija, visticamāk, beidzot iegūs jaunu valdību «Jaunās Vienotības» (JV) izvirzītā Krišjāņa Kariņa vadībā. Vienlaikus pastāv bažas, ka šīs valdības rīcībspēja virknē jautājumu var izrādīties samērā ierobežota.
Pēdējās dienās jaunās valdības veidošanu ir aizēnojis iespējamās korupcijas skandāls Latvijas galvaspilsētas pašvaldības uzņēmumā «Rīgas satiksme». Pastāv aizdomas, ka virkne augsta ranga uzņēmuma darbinieku, iespējams, nodrošinājušies ar politisko aizmuguri, visai rafinēti korumpējušies uz transportlīdzekļu iepirkuma rēķina.
Prognozējamā KPV LV premjerministra amata kandidāta Alda Gobzema prognozējamā izgāšanās ir aktualizējusi jautājumu par iespējamām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kuru sarīkošana gan nav tik vienkārša, kā šķiet pirmajā brīdī, un pārskatāmā nākotnē jaunas vēlēšanas, visticamāk, nav gaidāmas.
Novembra beigās Melnajā jūrā notika robežincidents starp Krievijas robežsargiem un trim Ukrainas kara flotes kuģiem (vai pareizāk – diviem kuteriem un velkoni), kas noslēdzās ar to, ka Krievijas puse, lietojot bruņotu spēku, arestēja ukraiņu kuģus un visus 24 to apkalpju locekļus.
Valsts prezidentam Raimondam Vējonim uzticot iespējamās nākamās valdības veidošanu KPV LV premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, ir sācies otrais valdības veidošanas mēģinājums. Līdzīgi kā nesen Jānim Bordānam (JKP), kuram valdību izveidot neizdevās, arī Gobzemam ir dotas divas nedēļas laika (līdz 10. decembrim) rezultāta sasniegšanai.