Valmieras Mūzikas skolas koris no Itālijas pārved augstāko apbalvojumu
Ar sagaidītāju gavilēm un pašu koristu gandarījumu par iegūto Grand Prix mājās no Itālijas atgriezies Valmieras mūzikas skolas koris SolLaRe.
Ar sagaidītāju gavilēm un pašu koristu gandarījumu par iegūto Grand Prix mājās no Itālijas atgriezies Valmieras mūzikas skolas koris SolLaRe.
Pēc kovidlaika pārtraukuma šogad ar jaunu sparu atkal tika sapulcināti mūsu novada cāļi un cālēni Valmieras Kultūras centrā rādīt savas prasmes dziedāšanā un pirmās iemaņas skatuves mākslā.
Smidzināja lietus, ko vējš svaidīja uz visām pusēm. Nedaudz uz priekšu salīkuši, cilvēki slēpās aiz paceltām mēteļu apkaklēm un kapucēm un, ejot pāri Gaujas tiltam, pielika soli, lai ātrāk tiek otrā krastā, jo tieši uz tilta vējš zēģelē kā aptracis.
Mums paveicies, ka Pierīgas meitene Laura dzīvei un darbam izvēlējusies Valmieru. Rīga viņai šķietot par daudz trokšņaina un bezpersoniska, turpretī Valmiera, kā viņa saka, ir pilsēta ar sirdi. Pretī tai LAURA RUDZĪTE dod savējo, jau vairāk nekā 16 gadus strādājot par fizioterapeiti Vidzemes slimnīcā.
Vladimira Svetlova saruna ar fotogrāfu Ansi Starku par pilsētas un fotogrāfijas attiecībām.
No 3. līdz 6. aprīlim Latvijā viesojās Japānas –Uzbekistānas Zīda ceļa fonda (JUZCF) delegācija. Turpmākajai sadarbībai ļoti nozīmīgas vizītes notika Rīgā, Valmierā un Rūjienā.
Turpinājums no «Liesmas» 31. marta numura
Zini, kāda ir jūra? Tad, lūk, okeāns ir kaut kas pilnīgi cits. Visi, kas reiz sasveicinājušies ar Kluso okeānu, man piekritīs.
Ar visām domām, ilgošanos un gatavošanos, kas iesākās jau drīz pēc iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem, vēršam skatus uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas notiks šovasar.
Turpinājums. Sākums 24. martā
Ir interesanti no pieputeņotās Rīgas un pavēsās Frankfurtes pēc pārdesmit stundām Singapūrā pēkšņi attapties kā milzīgā, tveicīgā siltumnīcā, kur 28 grādi un gaiss smaržo savādi un neierasti.
Aizvien labāk izprotam tiešo un atgriezenisko saikni starp katra individuālo rīcību savas dzīvesvietas vides saudzēšanā un to, kā tas savukārt pavisam tiešā veidā un jau drīz ietekmē mūs un pat planētas veselību.
Latvijas Pasta organizētajā konkursā «Mans pastnieks» 12. gadu pēc kārtas iedzīvotāju balsojumā noskaidroti katra reģiona atsaucīgākie un uzticamākie pastnieki un pasta nodaļu operatori, izceļot viņu profesionālās spējas un pasakot paldies par labo darbu.
25. martā, kā daudzviet Latvijā, arī Rūjienā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts brīdis.
Pavasaros Rūja izkāpj no krastiem un atļaujas būt kaprīza, pievērsdama cilvēku uzmanību un nedaudz pabiedējot ar katru nākamo metru cilvēku virzienā.
Katrs, kurš grāmatnīcās meklējis bērniem vai mazbērniem lasāmās vai zīmējamās grāmatiņas, būs izjutis apjukumu bagātīgajā izvēlē, taču latviešu tradicionālajās vērtībās balstītu jaundarbu klāsts ir ievērojami mazāks.
Nometusies ceļos pie radiolas «Rigonda», lai būtu tuvāk skaļruņiem, bērnībā klausījos Ilmāra Dzeņa dziedāto dziesmu par Austrāliju, un tā man šķita citādāka nekā pārējās trimdas latviešu dziesmas.
Folkloristi un mūsu tautas tradīciju glabātāji nav par slinku piecelties rīta agrumā, lai dotos sagaidīt Lielās dienas saullēktu. Tas gadskārtu ritumā ir ļoti nozīmīgs notikums pat tiem, kuri piekopj latvisko tradīciju pašu mazumiņu un to pašu simboliski Jāņos.
Jau drīz – no 27. februāra līdz 5. martam – Valmierā pirmo reizi notiks Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls. Tā ir viena no idejām, kuras izstrādē, sagatavojot Eiropas Kultūras galvaspilsētas lielo projektu, ieguldīts darbs divu gadu garumā. Tagad šī darba rezultāti materializējušies, attīstījušās jaunas idejas, kā pilnveidot pilsētas kultūras dzīvi.
Katrā lielākā vai mazākā apdzīvotā vietā ir savi brēgeliskie tipi – Valmierā, Rūjienā, Rīgā un jebkur citur pasaulē. Kas ir brēgeliskais tips?
Mēdz būt, ka par kaut ko skaistu nekā daudz vairāk par «ak!» un «oh!» nevar pateikt, vien apbrīnā skatīties un pārsteigts ļauties sajūtām, iztēlei un just, kā tiec ievests cita radītajā pasaulē un kā tā ar tevi mijiedarbojas.
Gadsimtiem ejot, latviešu zemnieka lielākais kungs bija un paliek laikapstākļi, viņa dzīves ritmu nosaka gadskārtu mijas, un panākumu atslēga joprojām ir tajā, cik labi cilvēks izprot un māk saklausīt savu zemi tiešā un pārnestā nozīmē.