Mazliet paranormāli
Reiz ciemojos pie kāda vīra, kurš pēc izglītības ir filozofs. Pats par sevi saprotams – viņš ir grāmatu cilvēks.
Reiz ciemojos pie kāda vīra, kurš pēc izglītības ir filozofs. Pats par sevi saprotams – viņš ir grāmatu cilvēks.
Kad nesam tomātus no siltumnīcas pilnām bļodām, spaiņiem un groziem vai priecājamies, kā tie šajā vasarā lielos puķupodos itin labi izauga arī pilsētu lodžijās un balkonos, nemaz neatceramies par tomāta tālo dzimteni Dienvidameriku.
Rūjienas vidusskolas direktorei LINDAI ČĀKUREI šajā amatā sācies trešais mācību gads.
Vienīgie tēriņi, ko cilvēks nekad nenožēlojot, esot ceļojumiem iztērētā nauda. Ne vienmēr tiem jābūt milzīgiem izdevumiem, un ceļojumam ne vienmēr jābūt uz otru zemeslodes malu, lai tas būtu skaists un piedzīvojumiem bagāts.
Jūs teiksit, ka inteliģentam, pieklājīgam cilvēkam nepiedien neglīti lamāties necenzētiem vārdiem un lamas viņam nemaz nenāk pār lūpām, jo pat domās tādu vārdu nav.
Kurpnieka amats ir viens no tiem arodiem, kam augstāko izglītību dod vienīgi dzīves skola. Vajag ilgus gadus, lai iepazītu darba sīkākās nianses un, ļaujoties, lai darbs dara darītāju, kļūtu par meistaru.
Visi vecāki to zina, ka tad, ja bērns ir pārstājis savā nodabā skraidīt un klaigāt un pēkšņi telpā iestājies neparasts klusums, vari būt drošs – zinātkārais pasaules izzinātājs dara blēņas!
Kādreiz kopā ar citiem jaunajiem kolēģiem mazliet apsmaidījām sirmos žurnālistus, kuri savu tekstu bieži iesāka ar vārdiem «atceros, ka…», tas mums nešķita labs stils un domājām, ka mēs gan nekad tā nerakstīsim. Tas ienāca prātā, tiklīdz grasījos iesākt savu sakāmo tieši ar tiem vārdiem.
Jau aizmirsies, ka agrāk lauku vasaras ainavā siena gubas bija tik pierastas, ka citādi nemaz nevarēja iedomāties. Aizmirsusies pat nožēla par omulīgo gubiņu zaudēšanu, kad to vietā aizvien vairāk parādījās bezdvēseliskie siena ruļļi. Pieradām pie ruļļiem, kas kā spēles kauliņi izmētāti pa pļavām vai sarindoti laukmalē, un nav ar’ nekādas vainas!
«Noņemam visi saulesbrilles! Klusumu! Šoreiz patiešām klusumu!» Pēc šiem vārdiem Valmieras estrādē – gan uz pakāpieniem, gan krietnā attālumā no pašas estrādes – iestājās tāds klusums, ka, ja būtu pārcilvēciska dzirde, varētu klausīties, kā saules uzkarsētās estrādes ielejā lido spāres. Viss pārējais bija aizturējis elpu, līdz atskanēja kora dziedātā «Rīga dimd». Pār muguru skrēja skudriņas…
Psihiatrs ANDIS KRŪMIŅŠ ir sportiska auguma slaids vīrietis, kas izskatās daudz jaunāks par saviem 53 gadiem. «Man laba ģenētika,» smaidot saka dakteris, «manai omītei, kad bija 90, visi teica, ka izskatoties kā 70.»
Kad līst, sēņotāji par to neraizējas, bet mudīgi pa ķērienam saliek tukšos grozus un gaida brīdi, kad varēs doties mežā. Kamēr citas sēnes vēl tikai aug, gailenes, atklājot diezgan garo sēņu sezonu, jau nonākušas ēdāju šķīvjos un tirgū.
Lai nu ko, bet gailenes pazīst ikviens, pat nebūdams nekāds lielais sēņu eksperts. Gaileņu labā slava un teicamās īpašības ierindojušas to iecienītāko sēņu izlasē.
Ļaunais čigānu vēlējums – kaut tu lepns paliktu! – paredz, ka pēc tam, kad būs piedzīvoti dažādi iemesli kļūt lepnam – nauda, slava, vara vai kādi citi labumi, kuru dēļ paklups kāja, – ar tevi būs cauri, notiks krišana, kā to skaidro Bībele.
Visu Latvijas lielo un mazo pilsētu svētku plejādē savu zvaigžņu stundu šovasar aizvadīja arī Rūjiena.
Tā varbūt nav pati greznākā, lielākā vai sarežģītākā lieta, ko Latvijas Amatniecības kameras diplomētais mēbeļu galdnieka amata meistars Arturs Rudzītis savā mūžā ir izgatavojis, tomēr gaišā, siltā priedes koka šūpulītis, kas pirms turpat 40 gadiem bija pagatavots tikko dzimušajam dēlam, turpināja savu misiju un vēlāk piedzīvoja bērniem bagātu mūžu, izauklējot un izšūpojot pavisam kopā 16 radu, kaimiņu un draugu bērnus.
Dauguļu iela Valmieras Jāņparka rajonā esot bijusi viena no klusākajām, bet pēdējos trīs četrus gadus, kopš vienā no mājām sāka saimniekot jaunā Bērziņu ģimene, tur nemitīgi ir omulīga rosība, nereti arī ballītes un dažādi sarīkojumi draugiem un radiem.
Sestdiena. Laiks apmācies. Kuru katru mirkli var atkal sākt līt. Uzmācas miegainība un slinkums. Tikai ne rokdarbniekiem!
Vilšanās ir daļa no pieaugšanas. Ja neesi smagi «sasities», tad vari uzskatīt, ka dzīvē neko neesi redzējis un neko neesi iemācījies. To sauc arī par pieredzi.
Svētdien, 31. jūlijā, Debesu tēvs lietus mākoņus pieturēja ar roku un neļāva tiem līt līdz pat pirmdienas rītam, lai vasarīgi burvīgā vakarā ar sarkanu saulrietu Kocēnu estrādē varētu notikt Pasaules koklētāju nometnes koncerts ar dančiem nobeigumā.