Jau aizmirsies, ka agrāk lauku vasaras ainavā siena gubas bija tik pierastas, ka citādi nemaz nevarēja iedomāties. Aizmirsusies pat nožēla par omulīgo gubiņu zaudēšanu, kad to vietā aizvien vairāk parādījās bezdvēseliskie siena ruļļi. Pieradām pie ruļļiem, kas kā spēles kauliņi izmētāti pa pļavām vai sarindoti laukmalē, un nav ar’ nekādas vainas!
«Noņemam visi saulesbrilles! Klusumu! Šoreiz patiešām klusumu!» Pēc šiem vārdiem Valmieras estrādē – gan uz pakāpieniem, gan krietnā attālumā no pašas estrādes – iestājās tāds klusums, ka, ja būtu pārcilvēciska dzirde, varētu klausīties, kā saules uzkarsētās estrādes ielejā lido spāres. Viss pārējais bija aizturējis elpu, līdz atskanēja kora dziedātā «Rīga dimd». Pār muguru skrēja skudriņas…
Psihiatrs ANDIS KRŪMIŅŠ ir sportiska auguma slaids vīrietis, kas izskatās daudz jaunāks par saviem 53 gadiem. «Man laba ģenētika,» smaidot saka dakteris, «manai omītei, kad bija 90, visi teica, ka izskatoties kā 70.»
Kad līst, sēņotāji par to neraizējas, bet mudīgi pa ķērienam saliek tukšos grozus un gaida brīdi, kad varēs doties mežā. Kamēr citas sēnes vēl tikai aug, gailenes, atklājot diezgan garo sēņu sezonu, jau nonākušas ēdāju šķīvjos un tirgū.
Lai nu ko, bet gailenes pazīst ikviens, pat nebūdams nekāds lielais sēņu eksperts. Gaileņu labā slava un teicamās īpašības ierindojušas to iecienītāko sēņu izlasē.
Ļaunais čigānu vēlējums – kaut tu lepns paliktu! – paredz, ka pēc tam, kad būs piedzīvoti dažādi iemesli kļūt lepnam – nauda, slava, vara vai kādi citi labumi, kuru dēļ paklups kāja, – ar tevi būs cauri, notiks krišana, kā to skaidro Bībele.
Visu Latvijas lielo un mazo pilsētu svētku plejādē savu zvaigžņu stundu šovasar aizvadīja arī Rūjiena.
Tā varbūt nav pati greznākā, lielākā vai sarežģītākā lieta, ko Latvijas Amatniecības kameras diplomētais mēbeļu galdnieka amata meistars Arturs Rudzītis savā mūžā ir izgatavojis, tomēr gaišā, siltā priedes koka šūpulītis, kas pirms turpat 40 gadiem bija pagatavots tikko dzimušajam dēlam, turpināja savu misiju un vēlāk piedzīvoja bērniem bagātu mūžu, izauklējot un izšūpojot pavisam kopā 16 radu, kaimiņu un draugu bērnus.
Dauguļu iela Valmieras Jāņparka rajonā esot bijusi viena no klusākajām, bet pēdējos trīs četrus gadus, kopš vienā no mājām sāka saimniekot jaunā Bērziņu ģimene, tur nemitīgi ir omulīga rosība, nereti arī ballītes un dažādi sarīkojumi draugiem un radiem.
Sestdiena. Laiks apmācies. Kuru katru mirkli var atkal sākt līt. Uzmācas miegainība un slinkums. Tikai ne rokdarbniekiem!
Vilšanās ir daļa no pieaugšanas. Ja neesi smagi «sasities», tad vari uzskatīt, ka dzīvē neko neesi redzējis un neko neesi iemācījies. To sauc arī par pieredzi.
Svētdien, 31. jūlijā, Debesu tēvs lietus mākoņus pieturēja ar roku un neļāva tiem līt līdz pat pirmdienas rītam, lai vasarīgi burvīgā vakarā ar sarkanu saulrietu Kocēnu estrādē varētu notikt Pasaules koklētāju nometnes koncerts ar dančiem nobeigumā.
Zemnieku saimniecībā «Selgas», kas atrodas netālu no Rūjienas uz Naukšēnu pusi, audzē gan griķus, gan miežus, bet šoreiz stāsts par kartupeļiem. Saimniekam ĒRIKAM ČĀKURAM ir 20 gadu kartupeļu audzēšanas pieredze.
To, cik dzīve ātri skrien, redzam spogulī. Varbūt tikai līdz trešajam gadu desmitam cilvēkam ir iespējams dzīvot laimīgos maldos, ka viņš mūžam būs jauns, tomēr agrāk vai vēlāk atnāks nojausma, ka viņš ir tajā pašā dzīves ātrvilcienā, kur citi.
Pietiek tikai pakāpties augstāk – vai tas būtu ūdenstornis, vai baznīcas zvanu tornis, lai pārsteigts ieraudzītu, cik zaļā vidē dzīvojam. Gandrīz vai mežā!
Valmieras svētku lielajā tirgū pa Rīgas ielu cilvēku upe plūda vienlaikus abos virzienos un nebeidzamajā straumē tirgotāju nojumes – līdzīgas, bet tomēr tik dažādas – skaloja kā upe akmeņus.
Kad teksts caur acīm nonāk smadzenēs, normālā gadījumā pirms tam tas iziet caur filtru jeb tulkotāju, kas palīdz orientēties un saprast, kas tas ir un kā to uztvert, – vai ir tā, kā rakstīts, viens pret vienu, vai tomēr pilnīgi citādāk, kāds ir zemteksts un kas ir starp rindām.
Pavisam drīz – Valmieras pilsētas svētkos – kā viens no jaunākajiem kolektīviem gājienā piedalīsies nesen dibinātais Valmieras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības orķestris. Šovasar tam ir jau notikušas skatuves kristības. Lai arī ideja par orķestri ir briedināta pirms vairākiem gadiem, labvēlīgi apstākļi tā atjaunošanai radās tieši tagad – Valmieras BUB 150. jubilejas gadā.
Ir noslēdzies ikgadējais konkurss «Latvijas labākais tirgotājs», ko organizē Latvijas Tirgotāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Kategorijā «Tirdzniecības centri» uzvarētāja diplomu saņēma mūsu Valleta, kas ir lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas. Lepojamies!
SIA «Artavs» saņēmusi Valsts vides dienesta pateicību «Par ērtu, kopīgu depozīta iepakojuma pieņemšanas punkta izveidi starp vairākiem tirgotājiem Rūjienas pilsētā». «Artavs», izrādās, ir viens no retajiem uzņēmumiem valstī, kurš spējis vienoties ar konkurējošo uzņēmumu, šajā gadījumā ar Maximu, lai sadarbotos iespējami labākajam rezultātam, tādējādi panākot trīspusēju labumu – videi, iedzīvotājiem un pašiem uzņēmējiem.