Ilona Fērmane

Piektdien, 16. septembrī, apbalvošanas ceremonijā kultūras centrā «Ulbrokas pērle» pasludināja Zemkopības ministrijas konkursa «Sējējs 2022» laureātus un veicināšanas balvu ieguvējus. Šogad konkursa «Sējējs» laureātus sveica un balvas piešķīra deviņās nominācijās, kā arī tika pasniegta balva «Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā».

Valmieras kinoteātris «Gaisma» ir pašu raksturīgāko pilsētas vaibstu izlasē līdztekus Sīmaņa baznīcai, Gaujai, tiltam pār to un vēl citām iezīmēm, pēc kurām ikviens pazīs un atcerēsies Valmieru, ja kaut vai tikai reizi būs cauri tai braucis.

SIA «Zaltes» nupat nosvinēja sava darba 30 gadu jubileju. Tāds skaitlis ir svinēšanas vērts, jo maz ir joprojām esošu uzņēmumu, kuri izšķīlās pirmajos Latvijas neatkarības gados, auga kopā ar valsti, kad ilgi un grūti formējās pavisam jauna uzņēmējdarbības vide, piedzīvoja bandītiskos deviņdesmitos, tomēr par spīti grūtībām ar sīkstu neatlaidību pa solītim attīstīja savu biznesu un spēja strādāt nemitīgu pārmaiņu apstākļos.

Arī šogad Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) rīkoja piena produktu kvalitātes vērtēšanas konkursu, tajā piedalījās 12 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi ar 47 dažādiem produktiem.

Ata Kronvalda balva skolotājai Renātei Bērziņai

24. augustā Rīgas pilī svinīgā ceremonijā Valsts prezidents Egils Levits pasniedza Ata Kronvalda balvu pieciem pedagogiem par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā. Apbalvoto vidū Ata Kronvalda fonda prēmija arī Valmieras Valsts ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājai Renātei Bērziņai.

Dodot vietu vispārizglītojošo skolu Zinību dienai, kas ir 1. septembrī, Valmieras mūzikas skola piekāpās mazu solīti un savu skolas sākumu ar krāšņu un vispusīgu koncertu nosvinēja jau 31. augustā, savukārt mācības sāksies 2. septembrī.

Kad nesam tomātus no siltumnīcas pilnām bļodām, spaiņiem un groziem vai priecājamies, kā tie šajā vasarā lielos puķupodos itin labi izauga arī pilsētu lodžijās un balkonos, nemaz neatceramies par tomāta tālo dzimteni Dienvidameriku.

Vienīgie tēriņi, ko cilvēks nekad nenožēlojot, esot ceļojumiem iztērētā nauda. Ne vienmēr tiem jābūt milzīgiem izdevumiem, un ceļojumam ne vienmēr jābūt uz otru zemeslodes malu, lai tas būtu skaists un piedzīvojumiem bagāts.

Kurpnieka amats ir viens no tiem arodiem, kam augstāko izglītību dod vienīgi dzīves skola. Vajag ilgus gadus, lai iepazītu darba sīkākās nianses un, ļaujoties, lai darbs dara darītāju, kļūtu par meistaru.

Visi vecāki to zina, ka tad, ja bērns ir pārstājis savā nodabā skraidīt un klaigāt un pēkšņi telpā iestājies neparasts klusums, vari būt drošs – zinātkārais pasaules izzinātājs dara blēņas!

Jau aizmirsies, ka agrāk lauku vasaras ainavā siena gubas bija tik pierastas, ka citādi nemaz nevarēja iedomāties. Aizmirsusies pat nožēla par omulīgo gubiņu zaudēšanu, kad to vietā aizvien vairāk parādījās bezdvēseliskie siena ruļļi. Pieradām pie ruļļiem, kas kā spēles kauliņi izmētāti pa pļavām vai sarindoti laukmalē, un nav ar’ nekādas vainas!

«Noņemam visi saulesbrilles! Klusumu! Šoreiz patiešām klusumu!» Pēc šiem vārdiem Valmieras estrādē – gan uz pakāpieniem, gan krietnā attālumā no pašas estrādes – iestājās tāds klusums, ka, ja būtu pārcilvēciska dzirde, varētu klausīties, kā saules uzkarsētās estrādes ielejā lido spāres. Viss pārējais bija aizturējis elpu, līdz atskanēja kora dziedātā «Rīga dimd». Pār muguru skrēja skudriņas…

Psihiatrs ANDIS KRŪMIŅŠ ir sportiska auguma slaids vīrietis, kas izskatās daudz jaunāks par saviem 53 gadiem. «Man laba ģenētika,» smaidot saka dakteris, «manai omītei, kad bija 90, visi teica, ka izskatoties kā 70.»