Rūjienā ar dažādiem pasākumiem un norisēm turpinās pašvaldības projekts «Esi vesels, Rūjienas iedzīvotāj!». Novada Tautskolā nesen notika jau trešā šā projekta ekskluzīvā tikšanās ar Latvijā populāru uztura speciālisti MARINU SVĒTIŅU. Šoreiz viņas lekcijas tēma bija par lieko svaru un tā samazināšanai atbilstošu ēdienkarti. Virtuvē — praktiskajā daļā klāt pabija arī «Liesma», tādēļ šajā lappusē par tur dzirdēto, redzēto un baudīto.
Rūjienu un novada pagastus ir apceļojušas Rūjienas kultūras nama Mediju pulciņa audzēkņu fotoizstādes, kuru darbi tapuši un arī ne reizi vien godalgoti Rūjienas sadraudzības pilsētas Higašikavas (Japāna) starptautiskajā foto konkursā. Mediju pulciņu jau vairākus gadus vada Rūjienas kultūras nama gaismas, skaņas un multimediju speciālists ULDIS RUSMANIS.
Rūjienas kultūras nama mazajā zālē 20. aprīlī pie grezni klātiem galdiem svinīgi godināja 2017. gada otrajā pusgadā dzimušos un Rūjienas dzimtsarakstu nodaļā reģistrētos bērnus, viņu vecākus un vecvecākus.
Latvijā šogad Bibliotēku nedēļa notiek no 23. līdz 29. aprīlim. Tas ir laiks, kad bibliotēkas ar dažādiem pasākumiem pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Arī Bibliotēku nedēļas moto ir par to pašu: «Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība.» Stāsta Rūjienas pilsētas bibliotēkas vadītāja MAIJA JOSTSONE:
Lielās pavasara talkas datums ir noteikts šīs nedēļas nogalē, taču, lai sakoptu savu dzīves un atpūtas telpu, nemaz nevajag gaidīt īpašus uzaicinājumus vai pamudinājumus. Tā, piemēram, nevalstiskā organizācija «Rūjienas Ievas» jau gadiem par savu svētu pienākumu uzskata novada Tautskolas zaļā pagalma — dažādu interesantu pasākumu norises vietas — uzturēšanu. Pirms vairākiem gadiem «Rūjienas Ievas» bija tās, kas palīdzēja šajā pagalmā izveidot un iekopt apstādījumus. Tie, gādīgu roku arvien apčubināti, nu jau vareni sakuplojuši un priecē visos gadalaikos.
Aizvadītajā nedēļā Rīgā Zemkopības ministrijā notika gadskārtējā Reģionālās preses diena. Tajā kā allaž visu ZM departamentu un ZM pakļautības dienestu vadītāji vai vadošie speciālisti runāja par savā sfērā un nozarē kopumā aktuālāko. Ar medijiem tikās arī zemkopības ministrs JĀNIS DŪKLAVS. Piedāvājam nelielu daļu no viņa sacītā.
Šonedēļ, kā zināms, notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā Eiropas Komisija dalībvalstīm izklāstīja direktīvas projektu par negodīgu tirdzniecības prakšu izskaušanu. Topošās direktīvas mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp pārtikas preču piegādātāju un pircēju. Paredzēts, ka turpmāk par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs, piemēram, tādus norēķinu termiņus, kas produktiem, kuri ātri bojājas, pārsniegs 30 dienas. Tāpat par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs piegādes līguma nosacījumu vienpusēju maiņu, pasūtījumu atcelšanu neilgi pirms preču piegādes u.tml. Latvijas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis šajā sakarā teicis: «Izskaužot negodīgās tirdzniecības prakses, mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt mazajiem un vidējiem lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotājiem realizēt savu preci un saņemt par to samaksu bez kavējumiem.»
Līdz šim Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs «VAKS» bija zināms kā reģiona lielākais graudu audzētājs un modernākais graudu pirmapstrādes, uzglabāšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzējs. Šopavasar, sākoties lauku darbiem, uzņēmums sevi piesaka arī kā nopietnākais reģiona sēklkopis. Pērn Mārtiņos «VAKS» Mūrmuižas ielā atklāja savu jauno sēklu ražošanas kompleksu. Par tajā paveikto stāsta «VAKS» komercdirektore ZINTA JANSONE:
Šis ir pirmais pavasaris, kad ne viens vien valmierietis — lielāka vai mazāka zemes pleķīša apsaimniekotājs — jūtas tā kā apdalīts, jo Valmierā, lūk, kādam alkohola tirdzniecības bizness likās vitāli svarīgāks par dārzkopības un mājsaimniecības preču tirdzniecību. Rezultātā valmierieši palika bez gadiem ierastā un atrašanās vietas dēļ tik parocīgā SIA «Agroserviss Valmiera» veikala Tērbatas ielā. Viss pavasara lauku darbiem nepieciešamais nu daudz lielākā klāstā Valmierā tagad pieejams vairs tikai šā paša uzņēmuma tirdzniecības centrā Mūrmuižas ielā. Tiesa, tuvojoties pavasarim, bija bažas par tiem firmai «Agroserviss» gadiem uzticamajiem pircējiem, kuriem nav sava braucamā. Kā lai kājāmgājēji tiek uz Mūrmuižas ielu pēc sezonas pirkumiem?
Šonedēļ no 9. līdz 15. aprīlim Valmierā notiek restorānu nedēļa, kas ir Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. — 2020. gadam līdzfinansēta projekta «Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai» sastāvdaļa.
Lai arī šīs Lieldienas mūs nelutināja ar sauli un silti pavasarīgu laiku, katram tomēr pēc savām vēlmēm un iespējām daudzajās brīvdienās bija kurp iet, līdzdarboties un prieku rast. Kādā valmieriešu ģimenē, kur ome, opītis un viņu audzināšanā nodotais piecgadīgais brālītis, pavasara brīvdienās no Anglijas ciemos sagaidīja puisēna māmiņu, tēti un divgadīgo māsiņu.
Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļu kopš aizvadītā gada novembra vada LĪGA MARTINSONE. Mūsu saruna ne tikai par novadam nozīmīgiem projektiem, bet arī par dzīvi senču dzimtas mājvietā Kārķos.
Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldes bibliotēkas bibliotekāre DZINTRA VENDE informē «Liesmu», ka par spīti sliktajiem, pavasara atmodai neatbilstošajiem laika apstākļiem Endzeles muižā Lieldienām veltīto pasākumu apmeklējuši aptuveni simt pagasta iedzīvotāju, galvenokārt ģimenes ar bērniem.
Pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst biohumuss — organiskas izcelsmes mēslojums, ko iegūst ar slieku palīdzību. To pamatoti dēvē arī par zemes dakteri, kurš palīdz to atveseļot un bagātināt, jo satur augiem nepieciešamās vielas — fermentus, vitamīnus un augu attīstības hormonus. Latvijā biohumusa ražotāju nu ir tik daudz, ka viņiem jau ir pat pašiem sava asociācija. Viens no šīs nozares pārstāvjiem ir arī VALDIS ZARIŅŠ no Rūjienas novada.
Nesen Rūjienas novada Tautskolas ikgadējā Atvērto durvju dienā interesentiem bija pieejamas vairākas radošās darbnīcas un meistarklase, kurā vairākus virtuves knifus mācīja Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» dalībniece ANTRA PAVLOVIČA no Matīšiem. Antras radošās prasmes mūspusē daudziem labi zināmas, jo viņa cep maizi, tortes, raudzē dažādu ziedu, ogu vīnus un gatavo arī rokdarbus. Arī «Liesma» pabija Tautskolas smaržīgajā virtuvē, tādēļ šoreiz «Mājā un sētā» tikai daži Antras ieteikumi.
Rūjienas Tautskolas Atvērto durvju dienā liela apmeklētāju interese bija par Vilpulkas pagasta biedrības «Pieneņu pūka» ilggadējās dalībnieces, dažādu rokdarbu pratējas MUDĪTES TAUNIŅAS piedāvājumu — izmantojot dzimšanas datus, katram pašam izgatavot savu ornamentu, ko vēlāk var ieadīt dūraiņos, ieaust jostā, izšūt kreklā vai arī iepērļot tagad tik modernajos maucīšos. Arī «Liesma» pavēroja, kā tad radošajā darbnīcā tapa katram savs laimes raksts jeb privātais logo.
Vakar pēcpusdienā, kā zināms, Latvijā iestājās astronomiskais pavasaris. Katrs no mums tajā ieiet ar savām domām, cerībām un plāniem. Arī lauksaimnieki. Tiesa, liela daļa no mūsu zemkopjiem lieliski apzinās, ka šis pavasaris un tam sekojošā graudkopības sezona būs samērā grūta, jo bez ekonomiski negatīvām sekām nav palicis aizvadītās pārlieku lietainās sezonas nodarījums — nenovākta labība, neuzarta zeme, laikā neiesēti ziemāji vai, ja arī iesēti, tad ar gaužām nepiemērotu ziemošanas sākumu.
Latvijas lauksaimniecības datu centra apkopotie 2016./2017. gada rezultāti piena pārraudzībā vēsta, ka Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» no 291 slaucamās govs vidējais izslaukums bijis 14843 kilogrami, kas ir otrais labākais valstī Holšteinas šķirnes ganāmpulku grupā. Vairākām saimniecības govīm pārraudzības gadā vidējais izslaukums pārsniedzis 19, 20 un pat 21 tūkstoti kilogramu. Par ražošanas stabilitāti, attīstību un pēctecību saruna ar «Ceriņu» saimnieku, uzņēmēju ALDI KĻAVIŅU.
Rūjienas Tautskolā tā tas ir ikdienā un tā tas aizvadītās nedēļas nogalē bija arī gadskārtējā Atvērto durvju dienā.