Jau vairākas lopbarības gatavošanas sezonas pēc kārtas LLKC radītais «Pļaušanas serviss» nodrošina lauksaimniekus visā Latvijā ar aktuālāko informāciju par zāles lopbarības kvalitātes pārmaiņām un labāko lopbarības sagatavošanas laiku reģionos. Sākoties pļaušanas sezonai, mājaslapā www.llkc.lv katru nedēļu tiek publicētas jaunākās ziņas. Tā tas notiek arī pašlaik, un paraugus analīzēm ņems līdz jūnija vidum.
«Es i priecīgs!» Tā rūveniešu runas stilā piektdien, 18. maijā, pie Rūjienas Svētā Bērtuļa baznīcas teica ne viens vien, kas savu roku, enerģiju vai ziedojumu pielicis, lai LIELAIS DARBS uz priekšu tiek. Lai arī no rīta draudīgi ducināja pērkons un līņāja, vēlāk tumšie mākoņi pavērās saulei, un baznīcas tornī savā vietā uzlidoja restaurētais un apzeltītais gailis.
Vakar, 21. maijā, apritēja 25 gadi, kopš iznāk laikraksts «Rūjienas Vēstnesis», ko izdod SIA «Grafīts 3». Kāds izdevējdarbībā un žurnālistikā bijis šis laiks? Par to intervija ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, laikraksta izdevēju un redaktori ILONU DUKURI.
Man reiz Kurzemes laukos bija Fričonkulis — manas vecmāmiņas brālis. Nudien viens vienmēr jautrs joku plēsējs, tāds bija un palika līdz pat savam mūža novakaram jau krietnos gados. Ar viņu vienmēr bija bezgala interesanti, īpaši atmiņā palikuši tie kopā būšanas vakari, kad pēc kārtējo lauku darbu apdarīšanas viņa ģimene un ciemos (talkā!) atbraukušie tuvinieki sasēda virtuvē ap lielo saimes galdu. Mēs, jaunie, vaļā mutēm tad klausījāmies par viņa, toreiz saukta par latviešu sarkano strēlnieku (ieticis pat Jura Podnieka leģendārajā filmā!), gaitām plašajā Krievzemē, par badu, slimībām un to, kā no tām arvien esot palīdzējušas piecelties turpat dabā atrastās zālītes. Liela to zinātāja un vācēja bija viņa māte Jūle, tādēļ arī dēlam visu mūžu noderējušas viņas zāļu gudrības.
Vakar, 16. maijā, «Liesma» bija lieciniece vasarāju sējai tepat Valmieras pievārtē. Nomas zemē «Lāčkalnos» visai prāvā laukā sēja kviešus. Bija patīkami vērot, ar kādu precizitāti un akurātumu to veica lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības «Cempi» ilggadējais speciālists ANTONS PETRAUSKS. Viņam izlūdzāmies nelielu interviju turpat lauka malā. Antons pastāstīja:
Uzņēmuma mājaslapā teikts: «Kurš gan cits, ja ne mēs — bet kopā!». Kopā būšanai un biedru pakalpojumam — piena realizācijai, apvienojoties piecām juridiskām personām, 2008. gada 18. jūlijā radās kooperatīvs, kas dažos gados spēja ne tikai atrast sev domubiedrus Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, bet arī atvērt savu veikalu «Fermai un ganāmpulkam» un pēc pasūtījuma ar savu preču zīmi ražot vairākus nišas produktus no pašu iegūtā piena. Kā sokas pašlaik? Par to saruna ar LPKS «Māršava» direktori DACI PASTARI.
Jau ierasts — kad Zemkopības ministrijā notiek gadskārtējā Reģionālās preses diena, tad pirms tās lauku žurnālistiem allaž pārsteigumu sagādā biedrība «Siera klubs», iepazīstinot ne tikai ar Latvijā ražotajām jaunākajām siera šķirnēm, bet arī jaunumiem vietējo sieru demonstrēšanā un popularizēšanā. Pērn, piemēram, «Siera klubs» ar saviem palīgiem no Valmieras tehnikuma priecēja ar gleznu retroskopijām no siera, bet šopavasar «Siera klubs» ar savām palīdzēm no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma ļāva iepazīt kaut ko līdz šim vēl nebijušu Latvijā — siera karvingu jeb dekoratīvo siera grebšanas, griešanas mākslu. Tā kā «Liesma» arī tur bija, tad šajā publikācijā par sieriem.
Kad «Liesma» nesen apbraukāja mūspuses apkaimes laukus, nācās konstatēt, ka aina tajos pašlaik ir visai atšķirīga. Piekalnītes un augstākās vietas akurāti jau apsētas, bet zemākās, slapjākās zemes joprojām pacietīgi gaida uz pienācīgu apžūšanu. Kā šo situāciju vērtē Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības «VAKS» agronome, komercdirektore ZINTA JANSONE?
Tā jau gadiem ir ierasts, ka vienam kārtīgam dārzkopim vasaras sezona pa īstam iesākas ar tradicionālo Stādu parādi Siguldā. Šogad tā notika 4. un 5. maijā, abās dienās jau piecpadsmito reizi pulcējot gandrīz 70000 interesentu ne tikai no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, bet arī no Skandināvijas.
Šodien atzīmējam Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Pagājuši jau vairāk nekā septiņdesmit gadi — faktiski cilvēka vidējā mūža garuma laiks — kopš pēdējās lielās kara mašīnas radītā posta. Un nav svarīgi, kurā karotāju pusē kādā veidā un kāpēc toreiz cits pret citu tika nolikti dažādu tautu gados jaunie cilvēki — dēli, brāļi, līgavaiņi, tēvi, jo tos, kas mājās nepārnāca, joprojām kāds gaida. Ja ne vairs paši tuvākie, tad to nākamās paaudzes. Vissliktākā, vismokošākā ir neziņa, tādēļ katra jauna informācija par kārtējiem Otrā pasaules kara kritušo karavīru mirstīgo atlieku atradumiem dod klusu cerību, ka varbūt arī tavās mājās reiz tomēr pienāks tā ilgi gaidītā ziņa.
Rūjienā ar dažādiem pasākumiem un norisēm turpinās pašvaldības projekts «Esi vesels, Rūjienas iedzīvotāj!». Novada Tautskolā nesen notika jau trešā šā projekta ekskluzīvā tikšanās ar Latvijā populāru uztura speciālisti MARINU SVĒTIŅU. Šoreiz viņas lekcijas tēma bija par lieko svaru un tā samazināšanai atbilstošu ēdienkarti. Virtuvē — praktiskajā daļā klāt pabija arī «Liesma», tādēļ šajā lappusē par tur dzirdēto, redzēto un baudīto.
Rūjienu un novada pagastus ir apceļojušas Rūjienas kultūras nama Mediju pulciņa audzēkņu fotoizstādes, kuru darbi tapuši un arī ne reizi vien godalgoti Rūjienas sadraudzības pilsētas Higašikavas (Japāna) starptautiskajā foto konkursā. Mediju pulciņu jau vairākus gadus vada Rūjienas kultūras nama gaismas, skaņas un multimediju speciālists ULDIS RUSMANIS.
Rūjienas kultūras nama mazajā zālē 20. aprīlī pie grezni klātiem galdiem svinīgi godināja 2017. gada otrajā pusgadā dzimušos un Rūjienas dzimtsarakstu nodaļā reģistrētos bērnus, viņu vecākus un vecvecākus.
Latvijā šogad Bibliotēku nedēļa notiek no 23. līdz 29. aprīlim. Tas ir laiks, kad bibliotēkas ar dažādiem pasākumiem pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Arī Bibliotēku nedēļas moto ir par to pašu: «Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība.» Stāsta Rūjienas pilsētas bibliotēkas vadītāja MAIJA JOSTSONE:
Lielās pavasara talkas datums ir noteikts šīs nedēļas nogalē, taču, lai sakoptu savu dzīves un atpūtas telpu, nemaz nevajag gaidīt īpašus uzaicinājumus vai pamudinājumus. Tā, piemēram, nevalstiskā organizācija «Rūjienas Ievas» jau gadiem par savu svētu pienākumu uzskata novada Tautskolas zaļā pagalma — dažādu interesantu pasākumu norises vietas — uzturēšanu. Pirms vairākiem gadiem «Rūjienas Ievas» bija tās, kas palīdzēja šajā pagalmā izveidot un iekopt apstādījumus. Tie, gādīgu roku arvien apčubināti, nu jau vareni sakuplojuši un priecē visos gadalaikos.
Aizvadītajā nedēļā Rīgā Zemkopības ministrijā notika gadskārtējā Reģionālās preses diena. Tajā kā allaž visu ZM departamentu un ZM pakļautības dienestu vadītāji vai vadošie speciālisti runāja par savā sfērā un nozarē kopumā aktuālāko. Ar medijiem tikās arī zemkopības ministrs JĀNIS DŪKLAVS. Piedāvājam nelielu daļu no viņa sacītā.
Šonedēļ, kā zināms, notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā Eiropas Komisija dalībvalstīm izklāstīja direktīvas projektu par negodīgu tirdzniecības prakšu izskaušanu. Topošās direktīvas mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp pārtikas preču piegādātāju un pircēju. Paredzēts, ka turpmāk par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs, piemēram, tādus norēķinu termiņus, kas produktiem, kuri ātri bojājas, pārsniegs 30 dienas. Tāpat par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs piegādes līguma nosacījumu vienpusēju maiņu, pasūtījumu atcelšanu neilgi pirms preču piegādes u.tml. Latvijas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis šajā sakarā teicis: «Izskaužot negodīgās tirdzniecības prakses, mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt mazajiem un vidējiem lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotājiem realizēt savu preci un saņemt par to samaksu bez kavējumiem.»
Līdz šim Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs «VAKS» bija zināms kā reģiona lielākais graudu audzētājs un modernākais graudu pirmapstrādes, uzglabāšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzējs. Šopavasar, sākoties lauku darbiem, uzņēmums sevi piesaka arī kā nopietnākais reģiona sēklkopis. Pērn Mārtiņos «VAKS» Mūrmuižas ielā atklāja savu jauno sēklu ražošanas kompleksu. Par tajā paveikto stāsta «VAKS» komercdirektore ZINTA JANSONE:
Šis ir pirmais pavasaris, kad ne viens vien valmierietis — lielāka vai mazāka zemes pleķīša apsaimniekotājs — jūtas tā kā apdalīts, jo Valmierā, lūk, kādam alkohola tirdzniecības bizness likās vitāli svarīgāks par dārzkopības un mājsaimniecības preču tirdzniecību. Rezultātā valmierieši palika bez gadiem ierastā un atrašanās vietas dēļ tik parocīgā SIA «Agroserviss Valmiera» veikala Tērbatas ielā. Viss pavasara lauku darbiem nepieciešamais nu daudz lielākā klāstā Valmierā tagad pieejams vairs tikai šā paša uzņēmuma tirdzniecības centrā Mūrmuižas ielā. Tiesa, tuvojoties pavasarim, bija bažas par tiem firmai «Agroserviss» gadiem uzticamajiem pircējiem, kuriem nav sava braucamā. Kā lai kājāmgājēji tiek uz Mūrmuižas ielu pēc sezonas pirkumiem?
