Šovasar, piedaloties mūsu puses festivālos un svētkos, nācās vērot vairāku tautā populāru šefpavāru vai saimnieču meistarklases, kurās, izmantojot vietējos produktus, godā ceļ seno laiku receptes. Kāpēc to dara, par to nesen – vienā no kārtējām meistarklasēm – otrajos Tomātu svētkos Brenguļos sarunājāmies ar sabiedrisko attiecību vadītāju Vidzemes plānošanas reģionā ANITU ĀBOLIŅU, kura pastāstīja plašāk par projektu «Livonijas kulinārais ceļš».
Uz Zemkopības ministrijas un Nodibinājuma «Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai» aicinājumu piedalīties Latvijas simtgadei veltītajā lielpasākumā 8. septembrī Rīgā, 11. novembra krastmalā, atsaucās vairāk nekā 200 dažādu lauksaimniecības uzņēmumu, zemnieku saimniecību, pārtikas ražotāju, valsts institūciju, izglītības iestāžu un arī nevalstisko organizāciju.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības speciālistes Kristas Garkalnes «Liesmai» atsūtītajā informācijā teikts: « 5. septembrī starptautiskajā izstādē «Riga Food 2018» paziņoti un apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji vairākās kategorijās: «Gada jaunais produkts», «Biezpiens ar tauku saturu 0,5%», «Goudas tipa sieri», «Kefīrs ar tauku saturu līdz 2,5 %» un «Saldie biezpiena izstrādājumi».
Ar šādu labo darbu iniciatīvu pie sabiedrības griezusies Rūjienas Sv. Bērtuļa draudze, cerot, ka kopīgiem spēkiem izdosies tikt pie dakstiņu jumta Dievnamam, kam nesen atzīmēja 755. gadadienu. Par to un citām norisēm «Liesmai» pastāstīja Sv. Bērtuļa draudzes priekšniece LAIMA STUDENKOVA-JOLKINA.
Rūjienas novadā jau vairākus gadus turpinās pašvaldības finansiāli atbalstītais projektu konkurss «Iedzīvotāji veido savu vidi». Arī šogad pieteikumu un atbalsta pretendentu netrūka. «Liesma» ir nolēmusi palūkot, kur un kas jau ir paveikts šovasar.
Piekritīsiet, ka, dodoties pa mūsu reģiona lauku ceļiem, nevar nepamanīt pašlaik skaisti sazaļojošos jaunos rapšu sējumus, un tā vien liekas, ka to šogad ir stipri vairāk nekā pērn. Vai tā? «Liesma» šo jautājumu uzdeva Vidzemes un Latgales graudkopības lielākā kooperatīva «VAKS» komercdirektorei un agronomei ZINTAI JANSONEI. Lūk, ko uzzinājām!
Ar šādu devīzi šovasar www.manabalss.lv ir sākta tautas parakstu vākšana par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā, izņemot luksus klases viesnīcas.
Nesen, ieejot ziedu salonā «Vētras»Valmierā, patīkami pārsteidza un ar savu reibinošo smaržu sajūsmināja daudzkrāsainie frēziju pušķi. Kad pārdevējām vaicāju, no kurienes uzradies tāds skaistums, atbilde bija: «No mūsu saimnieku dārza!». Tad nu «Liesma» sazinājās ar uzņēmējiem EDĪTI un MIERVALDI KALNIŅIEM un pieteicās ciemos uz 2016. gada «Ievas Mājas» un «Food Union» konkursa «Latvijas skaistākā lauku sēta» godalgoto dārzu.
Nesen informējām, ka Vidzemes plānošanas reģions savos tradicionālajos «Dārza svētkos» atkal godināja 26 šā gada «Vidzemes stāstu» varoņus – veiksmīgākos reģiona uzņēmējus, kurus apbalvojumam izvirzījušas Vidzemes pašvaldības. Viņu vidū godinājumu saņēma arī Kocēnu novada zemnieku saimniecība «Kaņepītes». Tā sagadījās, ka «Liesma» tikko apbalvotās «Kaņepītes» satika arī pirmajos Ķiploku svētkos Raunā. Tad nu šo publikāciju atļāvāmies sakombinēt no divām daļām: pirmajā teksts no Vidzemes plānošanas reģiona izdevuma «Vidzemes stāsti 2018» un otrajā no «Liesmas» sarunas Raunas tirgū.
Aizvadītās nedēļas nogalē Burtniekos svinēja dievnama 735. un atjaunotās draudzes 30. gadskārtu, kā arī ieskandināja Latvijas simtgadi. Mācītājam ALDIM KALCENAVAM «Liesma» lūdza pastāstīt par draudzes atjaunošanu un šodienu.
Gados jauno uzņēmēju MĀRI RUBULI dzīve un darbs ir tā iegrozījuši, ka viņš ikdienā ir gan Valmierā, kur dzīvo ar sievu Baibu un dēliem Renāru un Rinaldu, gan arī Mazsalacā, kur ir viņa dzimtā puse un kur viņam ir darbs sievai piederošajā veikalu tīklā SIA «Ābeles», kā arī vēl Rūjienā un Burtniekos — sievas vecākiem Ilzei un Valteram Bergiem piederošajā veikalu tīklā SIA «Zaltes». Nu Māra pieturvieta ir arī Vecatē, kurš viņš ir reģistrējis jaunu, pats savu uzņēmumu SIA «Strautiņi R.M.», kur no nulles izveidotajā ražotnē viņš gatavo gaļas kūpinājumus. «Liesma» pieteicās ciemos.
«Liesmai» jau kļuvis par tradīciju, ka ražas novākšanas laikā tā katru sezonu apciemo mūsu puses lielākās lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības: Valmierā — «VAKS», Rūjienā — «Daivu» un Mazsalacā — «Lauksalacu».
Es nebrīnīšos, ja pašlaik kādā mājā vai lauku sētā mazs pirmsskolas vecuma bērns pārbīlī saviem vecākiem tieši tā vaicās: «Vai sācies karš?» Piekrītu, ka medijos un sociālajos tīklos ir pietiekami daudz informācijas par bruņoto spēku mācībām «Namejs 2018», kuras no 20. augusta līdz 2. septembrim notiek ne tikai militārajos poligonos, bet arī vairākās Latvijas pilsētās, tostarp Valmierā, pagastu centros, pašvaldību teritorijās un pat saskaņotajos privātīpašumos. Mācībām plānots tāds vēriens un tik kupls dalībnieku (apmēram 10 000!) skaits, ka šo pasākumu pat ir nodēvējuši par bruņoto spēku «Dziesmu un deju svētkiem». Mērķis cēls un vajadzīgs, jo «Namejs» nu pārbaudīs mūsu valsts bruņoto spēku gatavību, fizisko un tehnisko spēju aizstāvēt Latviju un tās iedzīvotājus no visa veida (arī modernākajiem!) apdraudējumiem.
Tas nu ir noticis: pirmie Vislatvijas ķiploku svētki Raunā aizvadītās nedēļas nogalē pulcēja interesentus no visiem valsts reģioniem. Lielu darbu garšu karaļa godināšanas festivāla organizēšanā un rīkošanā bija ieguldījušas Raunas uzņēmējas, SIA «Latvijas ķiploks» saimnieces SINTIJA RUDE un INESE KRŪKLĪTE. Šoreiz par to, kā attīstās abu enerģisko dāmu uzņēmējdarbība.
Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās — tieši tā ir pamats teikt par Raunas novadu, kurā, pašvaldībai mērķtiecīgi atbalstot vietējos uzņēmējus, ir panākta strauja un vispusīga uzņēmējdarbības attīstība. Vislabāk Raunā paveikto var redzēt tradicionālajos svētkos «Rodam Raunas novadā», kur vienkopus ar saviem produktiem sanāk vietējie amatnieki, lauksaimnieki, lauku uzņēmēji, un kad vēl viņiem piepulcējas kaimiņu novadu ražotāji, tad tik tiešām ir ko skatīt, pirkt un baudīt. Pērn šo svētku tēma bija ziedi un puķes, šogad festivālā godā cēla un godāja ķiploku. Arī «Liesma» brauca lūkot visu garšu karali, tādēļ piedāvājam fotoreportāžu no Raunas.
«Liesma» ievēroja, ka sestdien Raunā notikušajā festivālā «Rodam Raunas novadā» kā gādīga mājasmāte it visā klāt bija Raunas novada domes priekšsēdētāja EVIJA ZURĢE. Viņai atlika laika ne tikai Ķiploku tirgus atklāšanai, bet arī sarunām aci pret aci ar vietējiem un kaimiņu novadu uzņēmējiem. Un arī nelielu interviju mūsu lasītājiem viņa tirgus placī neliedza.
To, kāda pašlaik ir situācija mūspuses laukos, «Liesma» lūdza komentēt Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektori un agronomi ZINTU JANSONI. Viņa teica: «Vidzemē ir novākti apmēram 55% jaunās ražas, bet Latgalē vien 45%. Latgalē salīdzinoši mazāk tādēļ, ka pērn ieilgušo lietavu dēļ tur diemžēl nevarēja iesēt ziemājus un nu krietni vairāk darāmā ir vasarājos. Kopumā mūsu kooperatīva biedru laukos ziemāji ir novākti un pašlaik aktualitāte ir vasarāji.
Valmierietes, ādas apstrādes meistares DACES BUNDZES mājas lapas www.dariv.lv ievadā par viņas uzņēmējdarbību ir lakoniski teikts: «Meistara rokas un izdoma ar vairāku gadu pieredzi gan Eiropas, gan arī Latvijas tirgū».
Lauksaimniecības datu centrā 2017. gada janvārī Latvijā reģistrēto aitu skaits sasniedzis jau 106 tūkstošus. Mērķtiecīga selekcijas darba rezultātā, uzlabojot saimniecību zināšanas un vadību, izdevies palielināt gan Latvijas tumšgalves aitu māšu auglību, jēru saglabāšanu un arī ātraudzību. Savs nopelns tajā ir arī biedrības «Latvijas aitu audzētāju asociācija» jēru kontrolnodarošanas un kontrolaudzēšanas stacijai «Klimpas», kurai šogad aprit 10 gadi. Kādi tie bijuši? Par to sarunā ar stacijas direktoru un arī z/s «Klimpas» saimnieku VALDI LESKU.
Šovasar, braucot Jeru pagastā uz graudu kalti «Kalntemekās», autiņš ripo nudien kā pa galdu. Arī satiktie graudu kravu vedēji pozitīvi novērtē šā stratēģiski svarīgā ceļa pārvērtības. Par tām plašāk stāsta Rūjienas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs DAIRIS LĀCIS.