Māra Rone

Ar joni tuvojas Mārtiņdiena, ko izsenis dēvē arī par Apkūlību dienu. Tautas tradīcijās iesakņojies, ka ap šo laiku ierasti ar godu beidzami sezonas lauka darbi: jāpabeidz vēl pēdējie kulšanas un zemes aršanas metri. Tiesa, mūsdienās gan globālā sasilšana, gan citi dabas untumi šo seno paražu un lauku darbu ierasto ritējumu krietni patraucē un dažkārt pat izjauc. Ne velti šovasar Latvijā daudzviet nevarēja ne ierastajos termiņos labību nokult, ne kartupeļus bez problēmām norakt, ne arī ziemājus iesēt. Mārtiņš jau klauvē pie durvīm, bet daudziem lauksaimniekiem joprojām katra bezlietus diena ir zelta vērtē. Un katrs tajās dara, ko var. Nesen Jeru pagastā «Liesma» vēroja, kā vienā no ceļmalas laukiem visai prāvu platību akurāti uzara. Arājam izlūdzāmies foto un dažas minūtes nelielai ekspresintervijai.

Kad 29. augustā «Liesma» raudzīja, kā šo ražas vākšanas sezonu iesākusi lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «Daiva» Jeru pagasta «Kalntemekās», tās valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS ar gandarījumu pavēstīja: «Esam auzās! Kooperācijas biedru laukos šogad ir padevusies neticami laba auzu raža. Pērn auzas iekūlām līdz 3 tonnām no hektāra, turpretī šogad divreiz vairāk!» Norunājām, ka «Daivā» atkal tiksimies sezonas izskaņā.

Pēc 25. oktobra «Liesmas» publikācijas «Lai lauksaimniecības zemju ūdensrite būtu netraucēta» redakcijā saņēmām kāda lasītāja ierosinājumu plašāk pastāstīt par mūsu puses problēmu — kārklu stādījumiem uz meliorētām zemēm. To komentēt lūdzām Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītāju ULDI PODNIEKU.

Jau mēnesi Latvijā notiek drukātās preses izdevumu abonēšana 2018. gadam.

Latvijas TV kulinārijas šova «Īstenās latvju saimnieces» viena no pirmajām dalībniecēm un otrās vietas ieguvēja, vēlāk TV projekta «Kūku kari» eksperte, Smiltenes novada Blomes pagasta lauku mājas — maizes darbnīcas «Donas» un Valmieras kafejnīcas «Pils ķēķis» saimniece, uzņēmēja ILZE BRIEDE ir dažādu pasākumu līdzdalībniece, tādēļ nav nejaušība, ka «Liesmas» arhīvā sakrājušās fotogrāfijas par viņas apgriezieniem. Ilzei palūdzām komentēt dažus foto. Tā «Pils ķēķī», dzerot karstu rabarberu dzērienu, tapa atskats uz tikko aizvadīto vasaru.

Pie Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma «Food Union» un žurnāla «Ievas Māja» septīto gadu kopīgi organizētā konkursa «Skaistākās lauku saimniecības» patrona — Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa kundzes Ivetas Vējones svinīgā ceremonijā dažādas balvas un atzinības saņēma kopumā desmit saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novada.

Piedāvājam sarunu ar Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītāju ULDI PODNIEKU.

Zvejnieku saimniecība «Kurķis» ar Salacas 1. nēģu taci dod ekskluzīvu iespēju iepazīt vairāk nekā 100 gadu senu zvejas arodu. Tā joprojām ir vienīgā vieta Eiropā, kur šī zvejas metode saglabāta un arī reāli strādā. Katru gadu, rudens vējiem brangi pūšot, Salacgrīvā notiek populārie Nēģu svētki — arī «Kurķī» pie nēģu zvejnieka ALEKSANDRA ROZENŠTEINA, kas seno amatu savulaik pārņēmis no tēva. «Liesma» arī tur pabija un Salacas stāvajā krastā ieklausījās Aleksandra skaudrajos stāstos.

SIA «EKERS» šovasar strādāja Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanā. Metāla sastatnes ap torni tiek demontētas, jo šā gada uzdevums ir paveikts. Par to, kā tas notika, stāsta SIA «Ekers» būvdarbu vadītāja palīgs GINTS VĒVERIS.

Ir interesanti pabūt Rūjienas muižā — metālmākslinieka ANDRA DUKURA darbnīcā, jo tur arvien var redzēt kādu iesāktu vai jau pabeigtu mākslas darbu tikai Andrim raksturīgajā skarbajā metāla mežģīņu tehnikā. Kad nesen sazinājāmies, vai drīkstam nedaudz patraucēt, atbilde bija: «Brauciet droši! Es lasu Veidenbaumu.»

Nesen Tautskolā ar iedzīvotājiem par tēmu «Sirds veselība» runāja Rūjienā daudzu cienītā ārste Marika Grūsle, bet dienu vēlāk sarunu dienaskārtībā bija «Garīgās veselības veicināšana», un par to stāstīja Daina Reinfelde.  Abas tikšanās bija projekta «Esi vesels, Rūjienas novada iedzīvotāj!» kārtējie notikumi. Par projektu plašāk lūdzām pastāstīt Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāju, projektu administratori IEVU ZEMĪTI.

Tā ne vienam vien Simjūda tirgus apmeklētājam par saviem dažādu krāsu un garšu ražojumiem teica SIA «Marybella» vadītāja EGITA MADALĀNE no Rīgas. Tā kā zefīri mājražošanā nav ļoti populāra lieta, «Liesma» vēlējās noskaidrot, kur un kā tie top.

14. oktobrī tirgotājus un pircējus no malu malām jau 22. reizi Valmierā kopā pulcēja atjaunotais, tradicionālais Simjūda tirgus, kas šoruden pirmo reizi bija veiksmīgi izgājis no līdz šim ierastā tirgus plača, tā radot vairāk telpas tirdzniecībai un citām senā tirgus atmosfērai atbilstošām izdarībām. Tieši tādēļ pārdevēju bija ievērojami vairāk nekā citu gadu.

Par Naukšēnu novada z/s «Lejasķērzēni» struktūrvienības «Naukšēnu vīns» saimnieku, uzņēmēju JĀNI BAUNI «Liesma» rakstījusi ne reizi vien, jo 2014. un 2016. gada titula «Latvijas labākais vīndaris» ieguvējs, sekmīgi attīstot savu uzņēmējdarbību un regulāri piedaloties dažādos nozares konkursos, savai produkcijai ir ieguvis ne vienu vien godalgu. Šovasar saņemta ziņa par kārtējo panākumu.

Valmierietei AIGAI VEINBERGAI šī vasara bijusi piedzīvojumiem bagāta, jo iznācis piedalīties trijos kūku konkursos: Zaubē, Beverīnas novada «Kaimiņu būšanā» un biedrības «Siera klubs» organizētajā Vidzemes reģiona konkursā «Tautiskie raksti siera, biezpiena un maizes gardumā». Tā sagadījies, ka visos viņai ticis kārtas numurs 2, un visur viņa pamanīta, augstu novērtēta par savu darbu oriģinalitāti.

Nesen Miķeļdienas tirdziņā Rūjienā starp vietējiem pārtikas ražotājiem un amatniekiem ar savu košo un veselīgo produkciju tirgojās arī Naukšēnu novada Ķoņu pagasta zemnieku saimniecības «Stūri» saimniece INGUNA ZUKURE.

Tā gribas teikt par tām Rūjienas novada sievietēm, kas uz tradicionālo Miķeļdienas pasākumu «Ķirbis ienāk pagalmā» Rūjienas Tautskolas dārzā bija ieradušās pašu noaustajos tautiskajos brunčos. To parāde izvērtās par tās dienas lielo, vēsturisko notikumu, kad katra no viņām ar pietiekamu pašapziņas devu varēja teikt: «Es protu, es varu!», bet mums kā skatītājiem vien gribējās tam piemetināt: «Būt patiesi latviskām!». Kā, stellēm visu ziemu klaudzot, to rindas kārtībā dabūja gatavu, stāsta viena no viņām — Tautskolas vadītāja GITA ZARIŅA.

29. septembrī Miķeļdienā laiks bija kā uz pasūtījumu. Atvasaras saulīte sildīja un tā vien aicināja dabā. Rūjieniešiem todien bija kurp doties, jo Tautskolas rudenīgos toņos iekrāsotajā pagalmā notika svētki «Ķirbis ienāk pagalmā.»