Māra Rone

Mazsalacā, bioloģiski sertificētās SIA «Zemnieku saimniecība Vecvītiņi» priekšnamā pie sienas redzama Latvijas ģeogrāfiskā karte ar piespraudēm. Tās izkaisītas pa visu teritoriju, apliecinot, ka VALENTĪNA un INDULIS IRBES ir profesionāļi. Viņi audzē elites klases ‘Latvijas tumšgalves’ aitas. To auglība ir vairāk nekā 200%, bet jēru saglabāšana — 90%. Tādas jaunaitiņas un jaunskungus grib visi, tādēļ aitkopji stāv rindā. Saimniecībai ticis Ministru kabineta Atzinības raksts par ilggadēju ieguldījumu aitkopības attīstībā.

Viena no mūsu reģiona spēcīgākajām un stabilākajām lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām «Lauksalaca» paralēli lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozarēm — piena lopkopībai, graudkopībai, sēklkopībai un lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanai — ilgstoši nodarbojas arī ar degvielas un rezerves daļu tirdzniecību. Tā kā ar šā gada 1. janvāri Latvijā paaugstināja akcīzes likmi degvielām un tas skāra cenas, tad «Liesma» devās uz Mazsalacas novada «Priedājiem», lai uzklausītu degvielas uzpildes stacijas (DUS) vadītāju VALDI BĒRZIŅU.

Jaunais 2018. gads, kā zināms, Latvijā atnāca ar vairākām nodokļu izmaiņām. Tās diemžēl skāra arī degvielas cenas. Valdība noteica paaugstinātu akcīzes likmi degvielai. Pašos Latvijas ziemeļos, netālu no Rūjienas Ķoņu pagastā, jau divdesmit sesto sezonu klientu labā strādā LKS «Akrona» degvielas uzpildes stacija. «Liesmas» viesis — LKS «Akrona» valdes priekšsēdētājs GUNDARS BERGS ne tikai par degvielu un braucamajiem, bet arī par uzticību Valmieras maratoniem un treniņiem peldbaseinā.

SIA LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs informē, ka turpinās konsultācijas Latvijas lauku attīstības programmā 2014. — 2020. gadam. Meža īpašniekiem (fiziskām un juridiskām personām), tiesiskajiem valdītājiem ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas. To sniegšanu nodrošina Eiropas Savienības (ES) atbalsta finansējums. Visiem meža īpašniekiem tas gan nebūs pietiekams, tādēļ centra speciālisti aicina laikus pieteikties konsultācijām.

Kad zvanu Rūjienas novada sporta skolas direktorei LĪGAI STUPELEI (sporta pedagoģe ar 35 gadu darba stāžu!) un, norunājot laiku intervijai, vaicāju, kur atrodas sporta skola, atbilde pirmajā mirklī izbrīnīja: «Jaunās sporta halles patrepē!» Tikai pēc tikšanās sapratu, cik patiesībā liela un bagāta ir tā patrepe.

Kad Ziemassvētku tirdziņš notika Rūjienas kultūras nama foajē un lielajā zālē, patīkami tur pārsteidza ne tikai vietējo uzņēmēju, amatnieku un mājražotāju preču daudzveidība, bet arī zāles malā iekārtotās improvizētās kafejnīcas piedāvājums, kurā netrūka ne tikko ceptu pīrāgu, ne smalkmaizīšu un kūciņu, bija pat varena mājas torte un piedevām vēl izcila kafija no automāta. To visu, kā arī dažādu ogu sukāžu un ārstniecisko tēju izlases glītos fasējumos piedāvāja Jeru pagasta Endzeles mājražotājas ANITAS BIRKAVAS ģimenes uzņēmums.

Jeru pagasta piemājas saimniecībā «Lejasvagaļi» «Liesma» viesojusies bieži, jo tur kopš 2000. gada Latvijā vienu no bagātākajām ķirbju kolekcijām veido un audzē šo māju viesmīlīgā saimniece INTA LIELBĀRDE. Viņas zināšanas un stāstītprasme ir apbrīnas vērtas, tādēļ arī likumsakarīgs bija lēmums par saimniecības atvēršanu tūristiem. Nu jau vairākus gadus Intai blakus strādā arī meita LAURA LIELBĀRDE. Viņas pievienotā vērtība ir mājražošana, kuru gados jaunā saimniece uzskata nevis par biznesu, bet gan par misiju — popularizēt ķirbja lietošanas daudzveidību.

Makšķerēšanas veikala «Cope» īpašniece, populārā dažāda mēroga sacensību godalgu ieguvēja RITA VERZA-BAUĢE 23. janvāra rītā «Liesmai» teica: «Tiklīdz ūdenstilpes klāj ledus, tā visiem tūdaļ arī nepieciešamas makšķerēšanas kartes, un otrreiz gadā tieši tāda aktīva sarosīšanās notiek 1. maijā. Pašlaik ir jūtama liela zemledus makšķernieku rosība, jo mūspusē Burtniekā, Vaidavā un visos citos lielākos un mazākos ezeros pēdējās dienās ledus tāds, ka tur bija droši. To gan nevar teikt par upēm. Šogad notika brīnums — tiklīdz uzsala ledus, tā  vienas ziemīgās nedēļas laikā zemledus makšķerniekiem atvēra Peipusa ezeru. Tāds brīnums no igauņiem nebija gaidīts!»

Uzņēmēji rencēnieši AIJA un ARTIS ROMANOVI ir daudziem mūspusē pazīstami, jo gadu desmitiem viņi ar savas zemnieku saimniecības «Mežiņi» produkciju ir Valmieras tirgū. Saimnieciskās darbības pamatnozares joprojām ir integrētā dārzeņkopība atklātās un segtās platībās, pašu izaudzētā pārstrāde, fasēšana vakuumā un piegāde tirdzniecības tīkliem, kā arī tiešā tirdzniecība tirgū. Atlikušajā laikā arī vēl saimnieces hobijs — rožkopība un saimnieka jauninājums — kaltētu dārzāju garšvielu gatavošana.

Stāsta Iveta Buņķe, Ipiķu pagasta pārvaldes vadītāja:

«Īpašs pērn bija 4. maijs, kad pagasta teritorijā iestādīja trīs Latvijas simtgadei veltītus ozolus. Tas bija nozīmīgi ne tikai pagastam, bet arī novadam un visai Latvijai.

Stāsta Indra Celmiņa, Jeru pagasta pārvaldes vadītāja:

«Pērn piedzīvojām jurģus. Pagasta pārvalde tika pārcelta uz Endzeles muižu. Tagad esam vienuviet ar bibliotēku, sociālo dienestu, bāriņtiesu un arī pasta pakalpojumi ir šeit pat pieejami. Lai arī nedaudz, tomēr iedzīvotāju skaits turpināja sarukt. Pašreiz tas ir līdz 1300.

Par aizvadītā gada lielākajiem ieguvumiem un šā gada iecerēm «Liesmai» stāsta Rūjienas novada domes priekšsēdētājs GUNTIS GLADKINS.

Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus, kuru dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža, Latvijas Mežizstrādātāju savienība un Latvijas Meža īpašnieku biedrība rosināja Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē. Aizvadītā gada nogalē Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē tad arī oficiāli atzina valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē.

Viena no jaunā gada pārmaiņām ir tā, ka no 1. janvāra ieviesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Viens no jaunās likmes noteikšanas mērķiem ir padarīt patērētājiem pieejamākus svaigus un tieši mūsu reģionam raksturīgus pārtikas produktus. Ko rāda realitāte? Atbildi meklējot, «Liesma» apmeklēja vairākus veikalus, taču tikai vienā no tiem — veikalu tīkla SIA «Zaltes» veikalā «Vidzeme», kas atrodas Rūjienas centrā, — viss ir perfekti pārskatāms: katram produktam pievienotajā cenu zīmē ir gan vecā, gan arī jaunā cena.

Ziemassvētku tirdziņā Valmierā ne viens vien apmeklētājs apstājās un no sirds sajūsminājās par košajiem, neparastiem rakstiem un zīmēm bagātajiem tautiskajiem cimdiem un abām to pārdevējām, kas bija saģērbušās kā no tautas tērpu albuma. Arī «Liesma» bija daudzo apbrīnotāju pulkā, un vēl lielāks bija mūsu izbrīns, kad uzzinājām, ka latviski mīļo cimdu autorei – bijušajai valmierietei un skolotājai GUNAI DAUVARTEI nupat palikuši 85!

«Nāc, pievienojies! Atjaunosim savu baznīcu sākotnējā izskatā!» Tā pirms dažiem gadiem rūjieniešus uzrunāja pie biedrības «Rūvenietis» izveidotā Baznīcas torņa komiteja. Kopš šā gada oktobra Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa – jumta projekta pirmās kārtas darbi ir paveikti. Atjaunošanu 16. maijā sāka Valmieras būvfirma SIA «Ekers». Pa daļām vien 38 metru augstumā ir dabūtas 16 tonnas visdažādāko materiālu un konstrukciju. Un tā nu spožs tornis atkal lepni slejas debesīs, un ne viens vien Rūjienai piederīgais tepat Rūjas krastos vai arī kaut kur tālumā ar lepnumu tagad saka: Rūjienas baznīcai beidzot ir atdots tās tornis.

2012. gadā reģistrētā Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele» savas darbības pamatuzdevumos ir ierakstījusi: «Apzināt un popularizēt dažādu amatu pratējus, sekmēt amatnieku un iedzīvotāju savstarpējo sadarbību, mūžizglītību un radošo izaugsmi, veicināt amatnieku un mājražotāju uzņēmējdarbības attīstību, saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt tā nodošanu jaunajai paaudzei, motivēt cilvēkus veidot aktīvu sabiedrisko dzīvi, starptautisko sadarbību un pieredzes apmaiņu amatniecībā.»