Šonedēļ no 9. līdz 15. aprīlim Valmierā notiek restorānu nedēļa, kas ir Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. — 2020. gadam līdzfinansēta projekta «Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai» sastāvdaļa.
Lai arī šīs Lieldienas mūs nelutināja ar sauli un silti pavasarīgu laiku, katram tomēr pēc savām vēlmēm un iespējām daudzajās brīvdienās bija kurp iet, līdzdarboties un prieku rast. Kādā valmieriešu ģimenē, kur ome, opītis un viņu audzināšanā nodotais piecgadīgais brālītis, pavasara brīvdienās no Anglijas ciemos sagaidīja puisēna māmiņu, tēti un divgadīgo māsiņu.
Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļu kopš aizvadītā gada novembra vada LĪGA MARTINSONE. Mūsu saruna ne tikai par novadam nozīmīgiem projektiem, bet arī par dzīvi senču dzimtas mājvietā Kārķos.
Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldes bibliotēkas bibliotekāre DZINTRA VENDE informē «Liesmu», ka par spīti sliktajiem, pavasara atmodai neatbilstošajiem laika apstākļiem Endzeles muižā Lieldienām veltīto pasākumu apmeklējuši aptuveni simt pagasta iedzīvotāju, galvenokārt ģimenes ar bērniem.
Pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst biohumuss — organiskas izcelsmes mēslojums, ko iegūst ar slieku palīdzību. To pamatoti dēvē arī par zemes dakteri, kurš palīdz to atveseļot un bagātināt, jo satur augiem nepieciešamās vielas — fermentus, vitamīnus un augu attīstības hormonus. Latvijā biohumusa ražotāju nu ir tik daudz, ka viņiem jau ir pat pašiem sava asociācija. Viens no šīs nozares pārstāvjiem ir arī VALDIS ZARIŅŠ no Rūjienas novada.
Nesen Rūjienas novada Tautskolas ikgadējā Atvērto durvju dienā interesentiem bija pieejamas vairākas radošās darbnīcas un meistarklase, kurā vairākus virtuves knifus mācīja Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» dalībniece ANTRA PAVLOVIČA no Matīšiem. Antras radošās prasmes mūspusē daudziem labi zināmas, jo viņa cep maizi, tortes, raudzē dažādu ziedu, ogu vīnus un gatavo arī rokdarbus. Arī «Liesma» pabija Tautskolas smaržīgajā virtuvē, tādēļ šoreiz «Mājā un sētā» tikai daži Antras ieteikumi.
Rūjienas Tautskolas Atvērto durvju dienā liela apmeklētāju interese bija par Vilpulkas pagasta biedrības «Pieneņu pūka» ilggadējās dalībnieces, dažādu rokdarbu pratējas MUDĪTES TAUNIŅAS piedāvājumu — izmantojot dzimšanas datus, katram pašam izgatavot savu ornamentu, ko vēlāk var ieadīt dūraiņos, ieaust jostā, izšūt kreklā vai arī iepērļot tagad tik modernajos maucīšos. Arī «Liesma» pavēroja, kā tad radošajā darbnīcā tapa katram savs laimes raksts jeb privātais logo.
Vakar pēcpusdienā, kā zināms, Latvijā iestājās astronomiskais pavasaris. Katrs no mums tajā ieiet ar savām domām, cerībām un plāniem. Arī lauksaimnieki. Tiesa, liela daļa no mūsu zemkopjiem lieliski apzinās, ka šis pavasaris un tam sekojošā graudkopības sezona būs samērā grūta, jo bez ekonomiski negatīvām sekām nav palicis aizvadītās pārlieku lietainās sezonas nodarījums — nenovākta labība, neuzarta zeme, laikā neiesēti ziemāji vai, ja arī iesēti, tad ar gaužām nepiemērotu ziemošanas sākumu.
Latvijas lauksaimniecības datu centra apkopotie 2016./2017. gada rezultāti piena pārraudzībā vēsta, ka Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» no 291 slaucamās govs vidējais izslaukums bijis 14843 kilogrami, kas ir otrais labākais valstī Holšteinas šķirnes ganāmpulku grupā. Vairākām saimniecības govīm pārraudzības gadā vidējais izslaukums pārsniedzis 19, 20 un pat 21 tūkstoti kilogramu. Par ražošanas stabilitāti, attīstību un pēctecību saruna ar «Ceriņu» saimnieku, uzņēmēju ALDI KĻAVIŅU.
Rūjienas Tautskolā tā tas ir ikdienā un tā tas aizvadītās nedēļas nogalē bija arī gadskārtējā Atvērto durvju dienā.
Rūjienas novada Jeru pagasta bioloģiskā aitkopības saimniecība «Priedes» ir ilggadēja Latvijas aitu audzētāju asociācijas biedre. Saimniecībā sekmīgi nodarbojas ar ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes aitu audzēšanu. Tirgum ražo ne tikai vērtīgu un aitkopju aprindās arvien pieprasītu šķirnes materiālu, bet arī jēra gaļu, daudzkrāsainu vilnas dziju un paralēli tam arī medu no 29 bišu saimēm. Tikko aizvadīts jēru laiks. Par to tad arī saruna ar zinošo aitkopi, saimnieci ANNU ŠTRAUSI.
Rūjienā 16. martā vokāli instrumentālā grupa «Atestāts» ar draugiem aicina uz koncertu – balli, 18. martā Tautas mūzikas svētkos kapela «Rūvenes aure» skanīgi atzīmēs savu 5. gadadienu, bet 24. martā Rūjiena atkal par sevi atgādinās Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā, aicinot tur uz vispusīgu «Rūjienas dienu». Šie fakti «Liesmai» likās ievērības vērti, tādēļ 8. martā vērām senā, bet mūsdienīgi sakoptā kultūras nama durvis.
Skolēniem šonedēļ — pavasara brīvlaiks. «Liesma» vēlējās noskaidrot, ko brīvlaistajiem garīgam un fiziskam saturam piedāvā Rūjienas Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā. Kad tur ieradāmies, patīkami pārsteidza pie info stenda izliktais šī un visu nākamo gada mēnešu pasākumu un ieceru plāns — vairāk nekā metra garumā. Sarunā ar centra vadītāju DAINU ROZI par aktuālāko un interesantāko tajā.
Mārtiņa Freimaņa spilgtā, leģendārā dziesma «Dzīve kā košums» ar tikai viņam raksturīgo mūzikas stilu un viņa kā bultām trāpīgajiem vārdiem joprojām pavelk un uzlādē, kā arī liek aizdomāties, ko un kā daru, lai svinētu man atvēlēto laiku, lai iemācītos no sirds priecāties pat par mazāko nieku. Nesen manās rokās nonāca Jettes Užānes jeb tautā mīļi sauktās Cimdu Jettiņas «Dienu grāmata», kuru izdevusi viņas dvēseles radiniece — Elīna Apsīte, kas no septiņu gadu vecuma vasarās un skolas brīvlaikos dzīvoja pie Jettiņas.
Cik tad nu vairs ilgi, un 20. martā pl. 18.15 pavasaris būs klāt! Vēl viena ziema, vēl viens tumšais laiks būs aizvadīts. Vēl jāiztur pavisam maz. Gaisma jau rītos kā modinātājs pamodina un vakaros ļauj ilgāk izbaudīt dienas garuma pieaugšanu. Prieks redzēt, kā pašlaik braucam, ejam, soļojam, nūjojam, slēpojam un slidojam jaunam pavasarim un saulei pretī. Kolēģe kopā ar vīru aizvadītajās saulainajās brīvdienās bija ar auto nobraukuši līdz jūrmalai Tūjā, un viņiem mute no pārsteigumiem palikusi vaļā — tautas tikpat daudz kā peldu sezonā, bijis pat jāpadomā, kur un kā auto novietot. Ledus krāvumi un glāstošie saules stari aicinājuši izbaudīt spirgto, jau pēc pavasara smaržojošo gaisu un skaisto dabas ainavu. Cita kolēģe savukārt brīvdienās pabijusi slēpotāju iecienītajā Ozolkalnā un Žagarkalnā, vēl kāda kopā ar ģimeni devusies uz Sietiņiezi, un visur priekšā bijuši aktīvi cilvēki, kas panākuši soli tuvāk pavasarim.
Neparastu dāvanu valmieriešiem un pilsētas viesiem šīs ziemas brangajā aukstumā izveidojušas ziedu veikala «Amarillis» darbinieces. Ledū iesaldētās tulpes, narcises, hiacintes, anemones, rozes, gerberas un vēl citi košie ziedi jau labu laiku uz veikala kāpnēm dzīvespriecīgi uzrunā un priecē gan veikala apmeklētājus, gan arī garāmgājējus. Skaistums ir lieliski saglabājies līdz pat 8. martam, tādēļ arī «Liesma» nolēma to iemūžināt un aprunāties ar radošās idejas autorēm LANU BLŪMU, ILONU JUHŅEVIČU un LINDU HOLANDERI.
Tā pēc Tirgotāju asociācijas gadskārtējā konkursa «Latvijas labākais tirgotājs 2017» droši var teikt vietējie uzņēmēji RUTA un JĀNIS LILIENFELDI, kuru ģimenes uzņēmuma mājsaimniecības preču veikali «Valrek» Valmierā un Strenčos un tāda paša nosaukuma vairumtirdzniecības noliktava Valmierā, Mūrmuižas ielā, ir ierindoti starp labākajiem valstī.
Valmieras veikalam šī ir jau sestā, bet noliktavai — ceturtā prestižā konkursa ekspertu atzinība.
11. martā notiks tradicionālais tautas slēpojums «Mazsalacas aplis». Jau gadiem ilgi ar īsta saimnieka atbildību par vairāk nekā desmit kilometru garo trasi gādā mazsalacietis, biedrības «Mazsalacas aplis» vadītājs IVARS SLOTIŅŠ.
Ar šādu nosaukumu 2017. gada 18. novembrī, gaidot Latvijas simtgadi, Mazsalacas novada zemnieku saimniecības «Jaunbomji» saimniece, uzņēmēja ILZE LAIZĀNE savā ziedu veikalā «Hedera» iesāka pašas iecerētu labdarības projektu, lai valstij tik nozīmīgajā jubilejas gadā padarītu košākus un ziedošākus Mazsalacas pilsētas dārzus un novada lauku sētas. Katra mēneša 18. datumā viņa pircējiem līdzi deva pārsteiguma dāvanu — pašas sarūpētas un sagatavotas puķu sēklu un puķu sīpolu paciņas. Pavisam 100, tieši tik, cik gadu Latvijai.
Mazsalacas mednieku klubam nesen ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs — IGORS GROTUSS. Ziema bagātīgi auž savu sniega segu, tādēļ gribējās dzirdēt, kāda bijusi aizvadītā medību sezona un kā mednieki pašlaik palīdz meža zvēriem.