Māra Rone

Nesen, ieejot ziedu salonā «Vētras»Valmierā, patīkami pārsteidza un ar savu reibinošo smaržu sajūsmināja daudzkrāsainie frēziju pušķi. Kad pārdevējām vaicāju, no kurienes uzradies tāds skaistums, atbilde bija: «No mūsu saimnieku dārza!». Tad nu «Liesma» sazinājās ar uzņēmējiem EDĪTI un MIERVALDI KALNIŅIEM un pieteicās ciemos uz 2016. gada «Ievas Mājas» un «Food Union» konkursa «Latvijas skaistākā lauku sēta» godalgoto dārzu.

Nesen informējām, ka Vidzemes plānošanas reģions savos tradicionālajos «Dārza svētkos» atkal godināja 26 šā gada «Vidzemes stāstu» varoņus – veiksmīgākos reģiona uzņēmējus, kurus apbalvojumam izvirzījušas Vidzemes pašvaldības. Viņu vidū godinājumu saņēma arī Kocēnu novada zemnieku saimniecība «Kaņepītes». Tā sagadījās, ka «Liesma» tikko apbalvotās «Kaņepītes» satika arī pirmajos Ķiploku svētkos Raunā. Tad nu šo publikāciju atļāvāmies sakombinēt no divām daļām: pirmajā teksts no Vidzemes plānošanas reģiona izdevuma «Vidzemes stāsti 2018» un otrajā no «Liesmas» sarunas Raunas tirgū.

Aizvadītās nedēļas nogalē Burtniekos svinēja dievnama 735. un atjaunotās draudzes 30. gadskārtu, kā arī ieskandināja Latvijas simtgadi. Mācītājam ALDIM  KALCENAVAM «Liesma» lūdza pastāstīt par draudzes atjaunošanu un šodienu.

Tas nu ir noticis: pirmie Vislatvijas ķiploku svētki Raunā aizvadītās nedēļas nogalē pulcēja interesentus no visiem valsts reģioniem. Lielu darbu garšu karaļa godināšanas festivāla organizēšanā un rīkošanā bija ieguldījušas Raunas uzņēmējas, SIA «Latvijas ķiploks» saimnieces SINTIJA  RUDE un  INESE KRŪKLĪTE. Šoreiz par to, kā attīstās abu enerģisko dāmu uzņēmējdarbība.

Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās —  tieši tā ir pamats teikt par Raunas novadu, kurā, pašvaldībai mērķtiecīgi atbalstot vietējos uzņēmējus, ir panākta strauja un vispusīga uzņēmējdarbības attīstība. Vislabāk Raunā paveikto var redzēt tradicionālajos svētkos «Rodam Raunas novadā», kur vienkopus ar saviem produktiem sanāk vietējie amatnieki, lauksaimnieki, lauku uzņēmēji, un kad vēl viņiem piepulcējas kaimiņu novadu ražotāji, tad tik tiešām ir ko skatīt, pirkt un baudīt. Pērn šo svētku tēma bija ziedi un puķes, šogad festivālā godā cēla un godāja ķiploku. Arī «Liesma» brauca lūkot visu garšu karali, tādēļ piedāvājam fotoreportāžu no Raunas.

«Liesma» ievēroja, ka sestdien Raunā notikušajā festivālā «Rodam Raunas novadā» kā gādīga mājasmāte it visā klāt bija Raunas novada domes priekšsēdētāja EVIJA ZURĢE. Viņai atlika laika ne tikai Ķiploku tirgus atklāšanai, bet arī sarunām aci pret aci ar vietējiem un kaimiņu novadu uzņēmējiem. Un arī nelielu interviju mūsu lasītājiem viņa tirgus placī neliedza.

To, kāda pašlaik ir situācija mūspuses laukos, «Liesma» lūdza komentēt Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektori un agronomi ZINTU JANSONI. Viņa teica: «Vidzemē ir novākti apmēram 55% jaunās ražas, bet Latgalē vien 45%. Latgalē salīdzinoši mazāk tādēļ, ka pērn ieilgušo lietavu dēļ tur diemžēl nevarēja iesēt ziemājus un nu krietni vairāk darāmā ir vasarājos. Kopumā mūsu kooperatīva biedru laukos ziemāji ir novākti un pašlaik aktualitāte ir vasarāji.

Valmierietes, ādas apstrādes meistares  DACES BUNDZES mājas lapas www.dariv.lv ievadā par viņas uzņēmējdarbību ir lakoniski teikts: «Meistara rokas un izdoma ar vairāku gadu pieredzi gan Eiropas, gan arī Latvijas tirgū».

Lauksaimniecības datu centrā 2017. gada janvārī Latvijā reģistrēto aitu skaits sasniedzis jau 106  tūkstošus. Mērķtiecīga selekcijas darba rezultātā, uzlabojot saimniecību zināšanas un vadību, izdevies palielināt gan Latvijas tumšgalves aitu māšu auglību, jēru saglabāšanu un arī ātraudzību. Savs nopelns tajā ir arī biedrības «Latvijas aitu audzētāju asociācija» jēru kontrolnodarošanas un kontrolaudzēšanas  stacijai «Klimpas», kurai šogad aprit 10 gadi. Kādi tie bijuši? Par to sarunā ar stacijas direktoru un arī z/s «Klimpas» saimnieku VALDI LESKU.

Šovasar, braucot Jeru pagastā uz graudu kalti «Kalntemekās», autiņš ripo nudien kā pa galdu. Arī satiktie graudu kravu vedēji pozitīvi novērtē šā stratēģiski svarīgā ceļa pārvērtības. Par tām plašāk stāsta Rūjienas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs DAIRIS LĀCIS.

Drīzumā Rūjienā, Viestura laukumā starp daudzdzīvokļu un privātajām mājām, atklās jauno vides objektu «Rūjienas dzelzceļa stacija». Tas tapis tur, kur kādreiz bija dzelzceļa sliedes, perons un stacija, kur braucējus sagaidīja un pavadīja rūjienieši. Tagad, godinot Rūjienas dzelzceļa piemiņu, tur uzstādīts sliežu fragments, soliņi, laterna, stends ar aprakstu par dzelzceļa vēsturi un pat perons ar tā galos iebūvētām rampām sportiskām nodarbēm.  Plašāk par paveikto stāsta Rūjienas pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.

Kamēr Rūjienas novada Jeru pagasta «Kalntemekās», lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības «Daiva» graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas bāzē, gaidām no steidzamiem Rūjienā darāmiem darbiem atgriežamies «Daivas» valdes priekšsēdētāju un direktoru ARNI ĶIBERU, kādas tik jaunās ražas kravas, saceļot pamatīgus putekļus, neredzam teritorijā uz svariem uzbraucot! Tur ir gan bioloģiski audzētās auzas, gan bioloģiski audzētie pelēkie zirņi, gan arī kaimiņu pagastā integrēti audzētie rudzi. Viss pieņemšanā notiek raiti, tādēļ autiņi dienas vidū rindā nestāv.

Valmieras pilsētas svētkos amatnieku un mājražotāju raibajā burzmā ventspilnieci LAIMU ŠPUDI un viņas ģimenes uzņēmuma Laimlini Latvijas simtgadei veltītos rokdarbus nevarēja nepamanīt: tik atšķirīgi, tik kvalitatīvi un arī latviski. Tādam skaistumam garām paiet nevarējām, tādēļ arī tapa šī saruna.

Populārās tomātu audzētājas un kolekcionāres, DEK «Tomāts» Valmieras nodaļas vadītājas, Brenguļu pagasta «Pļaviņu» saimnieces NATĀLIJAS ZELTIŅAS siltumnīcās tomātu kolekcijā šovasar aug un jau bagātīgi ražo 300 (!) šķirnes. Braucām lūkot un uzklausīt izdarīgās saimnieces šīs vasaras iespaidus.

Vidzemes un Latgales graudu audzētāju LPKS «VAKS» savās ražošanas bāzēs Valmierā, Matīšos, Gulbenē un Varakļānos 80 dažādu izmēru un ietilpības graudu uzglabāšanas torņos kopā var uzņemt apmēram 120000 tonnu ražas. Kā ar torņu piepildīšanu sokas šajā netipiski karstajā un sausajā vasarā? Stāsta «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS.