Māra Rone

Kad pirms gada tikāmies Rūjienā, Raiņa ielā 10, apdares un krāsošanas darbu uzņēmuma SIA «Aiva plus» birojā, un ēkas otrajā stāvā ar sajūsmu aplūkojām tur iekārtoto brīvdienu dzīvokli «Emilija», uzņēmuma īpašniece, vadītāja, Latvijas Amatniecības kameras meistare AIVA RADELE teica: «Ka tik pēc gada ciemos nav jānāk vēlreiz, jo ir iecere labiekārtot vēl vienu dzīvokli.» Gads apkārt, un tik tiešām: «Emilijai» ir kaimiņiene «Marta». Dzīvoklis tā nosaukts par godu dzejniecei Martai Grimmai, kas šajā namā laulājusies.

Nesen notikušajā starptautiskajā izstādē «Riga Food 2017» nacionālajā kopstendā, kur, LLKC organizēti, vietu ar savu produkciju atrada arī Latvijas reģionu mājražotāji un amatnieki, šogad plašāk nekā iepriekš bija pārstāvēti vidzemnieki. Viņu vidū arī Rūjienas novada mājražotāja, zīmola «Sandriņas ievārījumi» saimniece SANDRA VILNE. Ar viņu tikāmies pēc izstādes, lai uzzinātu, ko mājražotājam dod šāda veida izstādes.

Nesen notikušajā starptautiskajā izstādē «Riga Food 2017» piedalījās vairāk nekā 35 valstis, savus jaunākos produktus un pakalpojumus demonstrēja vairāk nekā 700 uzņēmumu. Nu jau par tradīciju kļuvusi LLKC organizētā mājražotāju un amatnieku līdzdalība izstādes nacionālajā kopstendā. Otro gadu izstādes apmeklētāji pēc mājražotāju produkcijas degustācijām vairākās nominācijās nosaka, viņuprāt, izcilākos latviskās garšas produktus. Gaļas izstrādājumu kategorijā par šā konkursa laureātu kļuva Rūjienas novada Jeru pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība «Arumi», kurā saimnieko INETA UN LAIMONIS BOLES. Augstais apbalvojums bija iemesls, lai «Liesma» pieteiktos ciemos.

Jau kļuvis par tradīciju, ka Rūjienas novada pašvaldība ik pavasari izsludina projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi». Uz domes finansiālo atbalstu var pretendēt biedrības, nodibinājumi un arī fizisko personu neformālās grupas. Atbalstu parasti saņem sabiedriskā labuma projekti. Šogad par tādiem uzskatīti deviņi no atbalsta pretendentiem. Klāt rudens, kad konkursa vērtēšanas komisija sāk izvērtēt šovasar paveikto. Piedāvājam nelielu ieskatu dažos no šiem projektiem.

Braucot pa autoceļu Valmiera — Mazsalaca, iepretī Vecates pagasta centram braucēju skatienu arvien piesaista ar izdomu izveidotā dekoratīvo augu dobe. No agra pavasara līdz pat salam tur kaut kas plaukst un zied. Blakus dobei pašlaik bagātīgi un koši saziedējusi dāliju kolekcija. Ziedošā ceļmala kļuvusi par vienu no Vecates vizītkartēm. «Liesmai» palaimējās satikt tās veidotājus un kopējus, vecatiešus REGĪNU KVETKOVSKU un GUNĀRU BERGU.

Arī mūspusē daudzi lauksaimnieki bažījas, ka ieilgušo lietavu dēļ joprojām palielās platībās ir nenovākti graudaugi, tādēļ lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aizņemta, nevar to uzart un iesēt ziemājus. Šādā neapskaužamā situācijā katrs starp lietiem noķerts un laimīgi  apsēts ziemāju hektārs pašlaik tiek uzskatīts par graudkopja sava veida sasniegumu.

«Pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, bet šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma,» — tā lakoniski pašreizējo situāciju komentē lauksaimnieki biedrības «Zemnieku saeima» medijiem izplatītajā paziņojumā. Latgales lauki un jebkura veida raža burtiski slīkst. Bet kā rudens lauku darbiem galā tiek mūspuses lauksaimnieki? «Liesma» uzklausīja vairākus viedokļus.

«LKS «Lauksalaca» par ilggadēju darbību lauksaimniecības nozarē — lielākajam darba devējam un nodokļu maksātājam Mazsalacas novadā». Tā teikts Ministru prezidenta Māra Kučinska šā gada 25. augustā «Lauksalacai» pasniegtajā Pateicības rakstā.

Kad «Liesma» nesen viesojās Mazsalacas novada Sēļu muižā un ar izbrīnu apskatīja tās daudzās izstāžu zāles un izstādes, pagasta kultūras darba vadītāja Ināra Blūma ar pateicību pieminēja vairākus vietējos, kuri regulāri palīdz Sēļu muižas garīguma vairošanā. Viens no tiem — vietējais galdnieks, kokamatnieks, arī tautas mūzikas kopas «Sēļu muižas muzikanti» akordeonists UĢIS VĪTIŅŠ. Nolēmām iepazīties, tādēļ devāmies ciemos uz Sēļu pagasta centra «Dīķīšiem».

Šovasar Valmieras pilsētas svētkos bija uzburta «Gardēžu pils». Tajā Eiropas gastronomijas reģiona pasākumā «Ar dabu šķīvī» notika vairāku Latvijā populāru pavāru meistarklases. Vienā no tām radoši darbojās restorāna «Rātes vārti» viesis un draugs, šefpavārs no Rīgas Valters Zirdziņš, gatavojot augusta tomātu auksto uzkodu «Manas mammas dārzs». Bijušais valmierietis ar patiesu mīļumu stāstīja par savu māti LILITU ZIRDZIŅU, uzsverot: «Tik gardi dzeltenie tomāti kā manai mammai nav nekur citur pasaulē». «Liesma» tagad, tomātu laikā, pieteicās ciemos. Ar saimnieci Lilitu vērām siltumnīcu Valmierā, Smilšu ielā.

Šovasar mūsu reģiona pilsētu svētkos, mājražotāju tirdziņos, kā arī starptautiskajā izstādē «Rīga Food 2017» varēja satikt bijušo valmierieti KALVI LAPSIŅU, tirgojot paša uzņēmumā — kafijas grauzdētavā «Tīrs miers» — ražoto kafiju. Daudziem ir zināma Kalvja aizraušanās ar mūziku. Bet kad un kādēļ viņu apbūrusi kafija? Mājas lapā www.tirsmiers.lv Kalvis raksta: «Uzskatu, ka laba kafija arī ir māksla, un katra meistarīgi pagatavota kafijas tasīte — mākslas darbs!»

Tūlīt aiz Valmieras, braucot no apļa Rūjienas virzienā vai arī nogriežoties uz Strenču pusi, nevar nepamanīt a/s «Latvijas Valsts meži» Valmieras kokaudzētavā pašlaik bagātīgi ziedošos hortenziju krūmus. Kad «Liesma» tur ieradās, lai apraudzītu vienu no šīs kokaudzētavas lepnumiem — stādu paraugdārza hortenziju kolekciju —, notika tās paplašināšana. Blakus jau divām dzīvespriecīgi ziedošajām rindām pašlaik top trešās stādījumi. Par hortenziju kolekciju stāsta Valmieras kokaudzētavas vadītāja ZAIGA ROŽLAPA.

Lai arī līņāja un laika prognozes 2. septembrī visu dienu solīja stipru lietu, gājēju un automašīnu straume virzījās Brenguļu alus sētas virzienā. Tur, sadarbojoties Beverīnas novada Brenguļu pagasta pārvaldei ar Artūra Sildes dārzkopības entuziastu klubu «Tomāts», pirmo reizi Latvijā notika Tomātu svētki. Bija iespēja vienuviet redzēt vairākas unikālas tomātu un papriku šķirņu kolekcijas, satikties ar kolekcionāriem, dzirdēt dārzkopības speciālistu padomus, nogaršot vairākus produktus ar tomātiem un pie viena arī pavērot, ko prot vietējie amatnieki, uzņēmēji un pašdarbnieki.

Tieši tā 29. augustā, ierodoties lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības «Daiva» ražošanas bāzē Jeru pagasta «Kalntemekās», «Liesmai» optimistiski teica LPKS «Daiva» valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS. Parasti šo populāro teicienu lieto pārnestā nozīmē un attiecina uz kaut ko greizu, taču šoreiz tas ir vistiešākajā nozīmē un īstākajā reizē: «Tik labas auzas mūsu puses laukos ilgi nav bijušas, ir gan augstas to ražas, gan arī izcila kvalitāte! Īsta eksporta prece!»

Par Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» dalībniecēm, 100 % roku darba veicējām, košu rotu un Rūjienas suvenīru darinātājām LORETU SAULĪTI un KRISTĪNI KIVLENIECI «Liesmā» jau rakstīts, jo tam bijis iemesls — jauni suvenīri, pārsteigumi Rūjienas tradicionālajos tirdziņos un godam pārstāvēta Vidzemes sēta Latvijas Gaismas pils atklāšanā. Šoreiz cits iemesls — rotu meistares Grundzālē nesen godināja Vidzemes plānošanas reģiona gada aktīvāko vidzemnieku «Dārza svētkos», par abām arī vēstīts pasākumam izdotajā izdevumā «Vidzemes stāsti 2017.» Tiekoties Rūjienas Tautas skolā, «Liesma» meistarēm uzdeva vienu jautājumu: kāda pieredze iegūta un kā mainījies amatnieka rokraksts?

29. augusta rīts Latvijā paliks vēsturisks. Starptautiskā projektā «Miera maize» (Peace Bread) bijušā Zvārdes poligona teritorijā z/s «Andulaiši» saimnieka Egila Kreicberga izaudzēto rudzu četrus kilogramus sēklas svinīgi nodeva tālāk — Mazsalacas novada Sēļu pagasta z/s «Ozoliņi» saimniecei Maijai Šmitei.

Mazsalacas novada Sēļu pagastā kādreiz bijušas trīs muižas — Idus, Pantenes un Sēļu. No Idus un Pantenes muižām palikušas vien atmiņas, taču Sēļu muiža — seno ēku kompleksa un ainavu parka ieskauta, joprojām ir pagasta administratīvais un kultūras centrs. Pēdējos gados Sēļu muiža lieliski kalpo arī kā tūrisma objekts, atpūtas un saviesīgu pasākumu norises vieta. Kāds pašlaik ir tās piedāvājums, to «Liesma» nesen devās izzināt. Gides lomā — Sēļu muižas kultūras dzīves organizatore INĀRA BLŪMA.