Jērcēni ir viens no pazīstamākajiem Strenču novada pagastu centriem. Te ievērojamas un plašāku interesi raisošas ir trīs lietas – Jērcēnu muižas ēka, simt metru attālumā no tās mednieku biedrības Jērcēni galvenais komandpunkts un vēl dažus kilometrus tālāk esošais Sedas purvs, kura ūdens plašumi vilina gan medniekus, gan makšķerniekus, gan arī vienkārši dabas baudītājus.
Noslēdzies piektais Sarunu festivāls LAMPA, kas šajā nedēļas nogalē Cēsīs pulcēja rekordlielu skaitu apmeklētāju – vairāk nekā divdesmit tūkstošus cilvēku. Šis bija arī saturiski un pasākumu skaita ziņā bagātākais festivāls LAMPAS vēsturē – uz trīsdesmit astoņām skatuvēm savas domas izteica aptuveni 1500 runātāju, kopā sarunājoties teju 720 stundas. Galvenais festivāla mērķis ir stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā.
No 21. līdz 23. maijam Naukšēnu novada vidusskolā viesojās 24 skolēni un 10 skolotāji no piecām Eiropas valstīm – no IES Gabriel Miró skolas Orihuelā, Spānijā, IPSSAR Borsellino skolas Palermo, Itālijā, Fjölbrautaskóli Suðurnesja skolas Reikjanesberā, Islandē, I Liceum Ogólnokształcące im. Stanisława Wyspiańskiego Šubinā, Polijā, un projekta koordinatoru skolas Andrássy György Catholic Business Academy, Egerā, Ungārijā. Tā bija Erasmus+ projekta National Prides in a European Context trešā mobilitāte, kuras mērķis bija iepazīstināt ciemiņus ar mūsu valsts lepnumiem. Pirms tam bijām jau iepazinušies ar Spānijas un Sicīlijas lepnumiem – nu bija pienākusi mūsu kārta. Ar ko lepojamies pasaulē? Atslēgas vārds šoreiz ir UNESCO – Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) – organizācija, kuras Pasaules mantojuma sarakstā ir ierakstīti arī vairāki Latvijas vēstures un kultūras objekti un notikumi.
«Gads ir paskrējis, un Naukšēnu novads atkal gatavojas svētkiem,» stāstījumu par gaidāmo notikumu uzsāk Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA. «Šogad svētki no 18. līdz 21. jūlijam, svinam četras dienas, kuru moto Ar gardu muti Naukšēnos, jo latviešiem tomēr ēšana ir ļoti svarīga lieta dzīvē, tā ka svētkos centīsimies paēst.
Lai gan Ķoņu pagasta Veccelmos pie JĀŅA RIEKSTIŅA ierodamies priekšpusdienā, saimnieks vēl aizņemts rīta slaukšanā, jo tikai nesen atjaunojusies elektrība. Piena lopkopībai Jānis pievērsies kopš 1991. gada, sākot ar mazumiņu – trīs līdz piecām gotiņām, pakāpeniski palielinot ganāmpulku. Šobrīd tajā ir 32 slaucamas govis, no kurām vidēji no katras gadā tiek iegūti vairāk nekā 6500 l piena. Piens tiek realizēts SIA Zeltaleja, kas pēc izslaukuma ierodas ik pārdienas. Kādā no šīm reizēm pienvedējs arī nolauzis norādi ar mājasvārdu, ko saimnieks vēl nav paspējis atjaunot, tāpēc arī mums, caur hortenziju aleju iebraucot dārzā ar ābelēm, ogulājiem, vīnogām un īpaši veidotām puķu dobēm, sākotnēji piezogas šaubas, vai esam nonākuši īstajā vietā, un, tikai ieraugot telīšu novietni, jūtamies puslīdz droši, ka neesam kļūdījušies.
Mācību gada izskaņā Naukšēnu novada vidusskolas audzēkņiem projekta Es rakstu tev, lasītāj! ietvaros bija iespēja tikties ar vairākkārtēju Latvijas Literatūras gada balvas nominantu un laureātu – dzejnieku un literatūrzinātnieku Kārli Vērdiņu.
Valmieras un Rūjienas vīru basketbols saistīts jau gadu desmitiem. Nemaz neliekas tik sen, kad LBL virslīgas mačos Valmieras 5. vidusskolas sporta zālē pārtraukumā pie sānu groziem varēja vērot divus aizrautīgus puišeļus ar basketbola bumbas kontūrās izdzītiem gaišiem matu cekuliem. Brāļi Dairis un Dāvis mētāja pa grozu ik brīvu brīdi, jo bija atbraukuši līdzi tēvam Dainim, kurš tolaik bija viens no Valmieras Šanas, vēlāk komandas Valmiera/Rūjiena galvenajiem vilcējiem laukumā, turpat tribīnēs sēdēja arī abu puiku mamma Dina.
Sestdien, 22. jūnijā, Matīšu pagasta «Asaros» notika pasākums «Akmens laikmeta radošās darbnīcas pie Burtnieku ezera». Tas vienlaikus bija arī vasaras izbraukums mūžizglītības kursa «Līdzsvarota dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība» dalībniekiem.
Viens no aktuālākajiem tūrisma objektiem Vidzemē pašlaik ir «zaļie dzelzceļi» – pamestas dzelzceļa līnijas, kuras pēc sakopšanas tapušas par velosipēdistu un gājēju ceļiem.
Sniedzēnu kalns ir vieta, kur Golgātas ceļš 1949. gada 25. martā sākās ļoti daudziem ramatiešiem, sēliešiem un mazsalaciešiem.
Tekstilmozaīku «Stāstu sega – Latvijai 100» var apskatīt Sēļu muižas klētī.
Jau piekto reizi Sarunu festivālu LAMPA noslēgs «Politiķu cepiens» – iespēja caur atklātu, cilvēcīgu un vieglu sarunu paskatīties uz politiku. 29. jūnija vakarā Cēsu pils parkā uz festivāla galvenās DOTS skatuves Latvijas labākie komiķi izaicinās četrus drosmīgus politiķus pajokot par sevi veselīga humora pilnā gaisotnē. Šogad pirmoreiz tiks rīkots arī «Politiķu disko» – piektdienas vakara ballītē politiķi solījuši stāties pie DJ pults un kārtīgi izdancināt festivāla apmeklētājus!
Ja esat kādreiz Līgo svētku dienā patrāpījušies Staicelē, tad jūs jau nojautīsit, par ko būs šis raksts. Ja neesat, tad pēc šīs publikācijas varbūt nākamgad ieplānojiet – ir tā vērts.
Latviešu senči izsenis ir uzskatījuši, ka uguns ir vistīrākā, visspēcīgākā un vienlaikus arī visnoslēpumainākā enerģija, caur kuru vistiešāk var kontaktēties ar dievišķajiem spēkiem. Varam vien iztēloties, kā vissenākajās uguns mistērijās Jāni un viņa sievu – mītisko Sauli – rituālu laikā atveidoja konkrētas personas – īpašos ģērbos tērpti zintnieki, svētnieki, priesteri. Arī etnofestivāla Sviests kulminācija Valmiermuižā bija īpaša, jo sanākušie varēja vērot savdabību uguns rituālu.
Nedēļas garumā skolotāji, kas ikdienā māca un atbalsta bērnus ar īpašām vajadzībām, varēja papildināt zināšanas. Svarīgi bija arī atpūsties pēc darba cēliena un smelties spēku jaunajam mācību gadam.
Vidzemes slimnīcā ir laba tradīcija, sagaidot Medicīnas darbinieku dienu, īpaši un no sirds sveikt tos mediķus, kas svētku priekšvakarā strādā.
Šopavasar Valmierā puķkopji un līdzīgi domājošie tiek iepriecināti jau otrreiz. Iepriekš Kultūras centrā interesentiem bija iespēja skatīt majestātiskos īrisus, bet šonedēļ Valmieras muzeja Garšaugu dārzā izkārtotajā izstādē iepazīties ar nelielu daļu (pavisam to ir ap 200) no Gunas Rukšānes un viņas meitas Līgas Popovas Raiskuma pagasta «Jaunrūjās» izaudzētajām peonijām.
Valkas novada Kārķu pagastā uzsākta būvniecība objektā, kas būs nozīmīgs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai novada lauku teritorijā.
Uzņēmēju apvienības Ozols kārtējā sēde notika divās daļās – vispirms apvienības biedri pabija Valmieras Mūzikas skolā, kur zinīgas gides lomā bija skolas direktore Inese Sudraba. Pārrunājot dziedāšanas tēmu, no uzņēmēju vidus izskanēja emocionāls vērtējums, ka ir nepieņemama situācija, kad Pasaules hokeja čempionāta laikā ne visi mūsu valsts hokejisti dzied Latvijas himnu...
Jau septīto gadu Kocēnu novada dome rīkoja novada iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursu. Kopējais konkursā pieejamais pašvaldības finansējums 2019. gadā – 3500 eiro. Pēc Kocēnu novada Neformālo iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursa vērtēšanas komisijas vērtējuma 2019. gadā finansējums piešķirts četriem no astoņiem iesniegtajiem projektiem.