Pilsētās un novados

Maza mana tēvu zemeDivu roku platumā.Mīļa mana tēvu zemeDivu roku siltumā.Dziļa mana tēvu zemeVisa mūža garumā./Knuts Skujenieks/

Valsts 98. jubilejas priekšvakarā Latvijas Pasts izdod trīs jaunas pastmarkas sērijā Latvijas Republikai 100. Astotais sērijas izdevums saistīts ar sporta tēmu, veltot pastmarkas izciliem sportistiem trīs sporta veidos — šķēpa mešanā, basketbolā un hokejā. Pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta šodien pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, Rīgā, no pl. 8 līdz 19.

«Ceļi ir visiem vajadzīga lieta, tāpēc par tiem jābūt īpaši atbildīgiem,» uzskata Naukšēnu novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.

JĀNI BAUNI atrodam, rosoties pie nerūsošā tērauda mucām savā Naukšēnu vīna darītavā, kurā ražotais Piparkūku sidrs nule kā izpelnījies nu jau kārtējo atzinību visas valsts mērogā, uzvarot Latvijas augļu un ogu vīnu skatē speciālistu vērtējumā, bet skatītāju balsojumā iegūstot otro vietu starp astoņdesmit vīniem. Tautas balsojumā līdz pirmajai vietai pietrūcis vienas balss, jo, kā atklāja Jānis, pārāk ilgi amatiereksperti aizsēdējušies pie degustāciju galda. Vai tiešām recepte radusies pēc tam, kad sidrā iekritusi piparkūka, ļausim, lai stāsta pats vīndaris:

Kas ir Sventes muiža, tas noteikti ir skaidrs kādreizējiem latviešu garākā seriāla skatītājiem, jo vienā no tā posmiem kaislības risinājās tieši tur. Pārējie varbūt zina, ka skaistajā namā Augšzemē, Sventes pagastā netālu no Daugavpils, ir grezna naktsmītne ar restorānu un citiem jaukumiem, bet var piebilst, ka piedevās turpat blakus ēkā ir savdabīga izstāde — kara tehnikas kolekcija.  Var skatīties, aptaustīt, droši vien arī kaut kur iesēsties. Todien pusaudži fotografējās kā aptrakuši, bet nopietnāki vīri cilāja atmiņas par padomjlaika sboriem, neaizmirstot nevērīgi izmest: nu, ar šitādu es pulka reižu braucu...

Naukšēnu Cilvēkmuzeja krājumu speciāliste DIĀNA GLUŠONOKA mūs sagaida ar pamatotu pārmetumu, ka sen neesam ciemojušies, tāpēc ar skubu cenšamies laboties, uzmanīgi ieklausoties viņas stāstījuma katrā teikumā.

To, ka katram latvietim sava tautasdziesma, esam dzirdējuši jau labi sen, bet vakardienas pasākuma kontekstā uzzināju vēl iespaidīgāku skaitli: universitātes Latviešu folkloras krātuvē (LFK) Rīgā glabājas ap trim miljoniem folkloras vienību — rokraksti un zīmējumi, fotogrāfijas, skaņu un video ieraksti.

Neskaitāmi radošas pieejas caurvīti rakstu un zīmēšanas darbi, klasēs un ģimenēs izdiskutēti, no jauna atklāti fakti par Latvijas laukiem un tajos rodamajām bagātībām. Tas viss deviņu mēnešu garumā virmoja daudzās skolās un ģimenēs, kuras aktīvi iesaistījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konkursā «Šodien laukos».

Vakar Vidzemes Augstskolā norisinājās diskusija «Vai attīstība var būt ilgtspējīga. Kā tu to redzi?».

Diskusiju atklāja Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore INESE VAIVARE. Šādas diskusijas, pulcējot plašāku vai mazāk plašu auditoriju, tiek rīkotas arī citviet Latvijā. Valmierā diskusijā piedalījās Vidzemes Augstskolas, valsts institūciju, Valmieras pašvaldības, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji.

Latvijas Biznesa savienība šogad pirmo reizi sadarbībā ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veidoja indeksu «Investīcijām draudzīgākā pašvaldība». Valmieras pašvaldība republikas nozīmes pilsētu pašvaldību grupā saņēma otro augstāko novērtējumu. Ventspils ir atzīta kā investīcijām draudzīgākā, bet 3. vietu ieguva Rīgas pilsētas pašvaldība. Indeksa rezultāti uzrāda pašvaldības mērķtiecīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un nodarbinātības veicināšanā, sekmējot uzņēmumu finanšu ekonomiskos rādītājus.

Lai palielinātu zivju resursus Vaidavas ezerā, nodrošinātu atpūtas un makšķerēšanas iespējas ezerā, kā arī veidotu kvalitatīvus ūdenstūrisma pakalpojumus, Kocēnu novada dome sadarbībā ar Vaidavas ezera apsaimniekotāju īstenojusi Zivju fonda atbalstītu projektu, kura ietvaros 31. oktobrī Vaidavas ezerā ielaists 4000 zandartu mazuļu.

Rakstniece Melānija Vanaga bijusi ļoti bagāta. Viņa atstājusi milzīgu mantojumu bērniem, mazbērniem, nākamajām paaudzēm un visai latviešu tautai.

«Kad ir ideja un to sadzird citi, tad šī ideja pāraug nākamajā pakāpē,» to iepriekšējās trešdienas pievakarē Ungurpilī uzņēmējdarbības atbalsta centrā – bibliotēkā «Sala» īpaši akcentēja biedrības «Ungurpils ezera saimnieks» vadītājs Andrejs Hansons.

Piektdien apritēja 96 gadi kopš Latvijas valsts armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu — 11. novembri — atzīmē kā Lāčplēša dienu.

Valsts svētku nedēļā Mazsalacā notikuši un vēl notiks dažādi kultūras, mākslas un svinīgi pasākumi, godinot Latviju dzimšanas dienā un arī pašu ļaudis par labi padarīto.

«Muižas pagalmā dega Māraskrusti. Simtiem sveču izgaismoja Lāčplēša dienas pievakari un dāvāja spēku Latvijai,» sacīja Sēļu muižas saimniece Ināra Blūma, stāstot par to, kā Sēļos vietējie un draugi no Burtniekiem, Rencēniem, Valmieras, Rūjienas kopā domājuši un līksmojuši Latvijas dzimšanas dienas nedēļā.

Pašu filcēti mētelīši un citu priekam adītas zeķes ir tas radošais veikums, ar kuru pašlaik lepojas tautas lietišķās mākslas studijas «Mazsalaca» meistares.

Sasagrieza čigāniņi

Istabiņas vidiņā,

Sagriez, Dievs, rudzus, miežus

Lielajā tīrumā.

Katra latviešu gadskārta Baškortostānā nāk ar kaut ko jaunu un nebijušu.  Iepriekšējos gadus Mārtiņi tika svinēti ar ukraiņiem, vāciešiem, šogad Mārtiņdienas koncerts tika vests uz Bakaldīnas vidusskolu.

Gatavojoties Lāčplēša dienai un valsts svētkiem, Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» notika sarkanbaltsarkano lentīšu locīšana

Vidzemes slimnīcas teritorijā izstrādāta satiksmes organizēšanas shēma.